Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā -1 °C
Daļēji apmācies
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Elegance un zemo cenu princips

Lokālās arhitektūras rokraksts dīgst un gaida pielietojumu publiskās vides attīstīšanā.«Gada skatei iesniegtie darbi notiekošo Latvijas arhitektūrā parāda diezgan precīzi,» teic Latvijas arhitektūras labāko darbu skates nacionālās žūrijas priekšsēdētāja, Gada balvas 2010 ieguvēja arhitekte Ieva Zībārte par 52 konkursā iesniegtajiem darbiem - realizētiem objektiem un projektu skicēm.

Šogad bronzas ananasa šķēles tika pasniegtas tirdzniecības centra Maxima būvei Rīgā, Priedaines ielā 20, brīvdienu mājai Lapiņas Kaltenē un dzīvojamā māja Jūrmalā, bet vesels bronzas ananass - Gada balvas 2011 laureātam, projektam _Noliktavas ēkas rekonstrukcija Vecrīgā, Aldaru ielā.Apkopojot Kultūras Dienas_ uzklausīto arhitektūras ekspertu iespaidus par šiem darbiem, izkristalizējas divas būtiskas atziņas. Labā ziņa ir arhitektu rūpīgi izstrādātās idejas - lielākoties gan privātu objektu sektorā -, kas ļauj saskatīt arī kopīgas iezīmes lokālās arhitektūras rokrakstā. Otra, ne tik laba un svaiga ziņa ir tā, ka publiskās telpas projektu Latvijā joprojām ir par maz un tie paši nevar lepoties ar augstu kvalitāti. Tas lielā mērā ir atkarīgs no pasūtītāja - kas šajā gadījumā var būt gan valsts, gan pašvaldības - izpratnes par kvalitatīvas arhitektūras nozīmi pilsētvidē. Ne velti 25. aprīlī Latvijas Arhitektu savienībā notika diskusiju cikla Nākotnes Rīga jau top! Vide. Arhitekts. Sabiedrība pirmā sanākšana, kuras mērķis ir vēl plašāks - veidot vienotu sabiedrības, nozares profesionāļu un valsts amatpersonu sapratni par saskanīgas pilsētvides sekmēšanu.Prieks neieraudzīt neko jaunuTrekno gadu skurbums, kas nereti arī arhitektūras jomā diktēja ātrumu un paviršību, ir izgaisis, un «veiksmīgākajos skates darbos var nomanīt jaunu, kvalitatīvā ziņā atšķirīgu arhitekta darbu, kas ir skrējiena nobremzēšanās un izpratnes par arhitekta atbildību rezultāts», - uzskata Latvijas Arhitektu savienības padomes priekšsēdētājs Andris Kronbergs. Šķiet, attapšanās notikusi uzreiz pēc krīzes iestāšanās - 2010. gadā laikrakstam Kultūras Forums 2009. gada Latvijas arhitektūras labāko darbu skates žūrijas tehniskās komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Pīlēns stāstīja: «Laiki mainās, naudas paliek arvien mazāk - jāmēģina atrast vērtības par to pašu cenu, līdz ar to arhitektūrā izpaliek pārspīlētība. (..) Darbos redzama idejiska tīrība, nekļūdāmies, izstrādājot konceptu un novedot to līdz galarezultātam. Šāda tendence varētu ilgt vēl divus vai trīs gadus.»Šogad žūrija konstatējusi, ka ar kvalitāti izceļas mazi privāti objekti - tās ir vairākas privātmājas piekrastē, dažu ēku rekonstrukcijas Rīgā. Kultūras Dienas aptaujātais biroja Arhiidea arhitekts Toms Kokins atzina, ka ir priecīgs, ka gada skates labāko darbu sarakstā nav ieraudzījis neko jaunu un neredzētu: «Labai arhitektūrai ir jānobriest - ja tā ļoti strauji reaģē uz kaut kādām tendencēm, tas ir slikti.» Īpaši privātmāju sektorā arhitekts saskata kopīgas iezīmes, un tas, viņaprāt, liecina par briedumu identitātes meklējumos Latvijas arhitektūrā, kas pēdējās desmitgadēs ir bijis visai piņķerīgs diskusiju temats. «Identitāti nevar tik vienkārši formulēt - tā veidojas laika gaitā, atbirstot sliktajām vērtībām un uzlabojot kvalitātes,» uzskata T. Kokins.Iespējams, Latvijas arhitektūras identitāte atspoguļojas RTU Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes lektores Anitas Antenišķes vērojumā: «Kopīgās pozitīvās tendences skates labākajos darbos ir gaisma, atvērtība, latviskas un reģionālas noskaņas, stila vienotība dažādu arhitektu projektos, uzsvars uz dabisku, vienkāršu eleganci mājokļu risinājumos un vairākos interjeros. Pelēkie toņi, baltais, koka toņi, akcenti vienotā tonālā gammā, formu skaidrība. Līdzīgas noskaņas ir arī sabiedriskajos objektos - Rīgas Lutera draudzes centrā un veikalā Riija.» Arī A. Kronbergs secinājis, ka glamūrīgas domāšanas virziens patlaban nav modē, iepriecinoša ir arhitektu tendence reaģēt uz šim laikam raksturīgo - racionālo, praktisko, nesamāksloto un pat nedaudz minimālistiski ievirzīto - pieprasījumu.Kvalitatīvu arhitektūru ikvienamVairāki eksperti atzīst, ka sabiedriskajā sektorā XXI gadsimta Latvijas arhitektūrai raksturīgās dvesmas jūtamas daudz mazāk nekā mājokļu grupā, turklāt šāda veida komerciālie projekti ievērojami pārspēj nekomerciālos gan kvalitātes, gan izteiksmīguma ziņā. Te gluži iederīgs A. Antenišķes jautājums: «Vai tas nozīmētu, ka cilvēks kā patērētājs no būvniecības pasūtītāju puses tiek uztverts kā svarīgāks un mūsdienīgāks nekā cilvēks kā vienkāršs iedzīvotājs un nodokļu maksātājs?» Joprojām lielā mērā pasūtītāji pieņem lēmumus pēc zemākās cenas principa, kaut gan pirmām kārtām būtu jāvērtē risinājuma kvalitāte, jo arhitektūra ir ilglaicīgs produkts. I. Zībārte norāda uz pašreizējiem centieniem uzlabot izglītības sistēmu, taču neesot novēroti nekādi uzlabojumi skolu un bērnudārzu arhitektūrā, joprojām ir par maz sporta zāļu un sakoptu atpūtas vietu.T. Kokins pozitīvi vērtē Kuldīgas pilsētas un novada aktivitāti, kas pieteikusi gada skatei savus objektus - rekonstruēto tirgus teritoriju, pilsētas dārzu, pārbūvēto bibliotēku un rekonstruēto rātsnamu ar kompleksu. «Prieks par katru rekonstruētu objektu, šo nozari noteikti vajag atbalstīt. Pašlaik gan strādā viena filozofija - nojaukt ēku un tās vietā uzbūvēt jaunu ir lētāk, nekā ķēpāties ar restaurāciju vai plaisu lāpīšanu.»SABIEDRĪBAI JĀDEFINĒ ARHITEKTA SŪTĪBA**Ieva Zībārte**, LAS gada skates nacionālās žūrijas vadītāja, Gada balvas 2010 ieguvēja

Man kā kritiķei ir svarīgi ieraudzīt un novērtēt arhitektu meklējumus gan interjera projektā, gan lielā publiskā ēkā, gan negaidītā sociālā vai privātā iniciatīvā.

Andris Kronbergs, Latvijas Arhitektu savienības padomes priekšsēdētājs

Pilsētplānošanas un arhitektūras kvalitātes uzlabošana būs iespējama, ja tiks līdz galam izstrādāts Arhitektūras likums, kas skaidri paudīs valsts - un līdz ar to arī sabiedrības - attieksmi pret vides veidošanas mākslu.

Anita Antenišķe, RTU Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes lektore

Līdzšinējie arhitektūras procesi rāda, ka Latvijā patlaban ir vairāki desmiti radošu un unikālu arhitektūras biroju un arhitektu, kas būtu gatavi piešķirt Latvijai humānus XXI gadsimta vaibstus - līdzko pavērtos reālas iespējas.

Toms Kokins, Biroja Arhiideja arhitekts
Arhitektu nozīmīgums ir atkarīgs no kopējā redzējuma par arhitektūras un arhitekta misiju. Vai tas ir arods, kas palīdz cilvēkam «iznest» viņa būvprojektu cauri normatīvajiem aktiem, vai tomēr tam ir lielāka loma - ietekmēt cilvēka dzīves kvalitāti kopumā, ne tikai mājā, bet arī ārpus tās.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja