Izstādes 65 mākslas darbi atklāj cilvēka ķermeņa skaistumu, kā arī tā spēku un trauslumu. Tos radījuši 37 izcili gleznotāji, grafiķi un tēlnieki: Baņuta Ancāne, Maija Māra Baltiņa, Laimonis Blumbergs, Rasma Bruzīte, Ansis Cīrulis, Inta Dobrāja, Nora Drapče, Nikolajs Drozdovskis, Vija Dzintare, Harijs (Hermanis) Eberšteins, Andrejs Ģērmanis, Oļģerts Jaunarājs, Margareta Jaggi, Edvīns Kalnenieks, Aldis Kļaviņš, V. Kollins, Ella Leimane, Vija Maldupe, Valdis Mackars (MIC), Anita Meldere, Felicita Pauļuka, Viktorija Pelše, Jāzeps Pīgoznis, Velta Plaudis, Pēteris Postažs, Janis Rozentāls, Iveta Rozenblūma, Georgs Šenbergs, Valters Uzticis, Matīss Zavickis, Maija Začeste, Zenta Zvāra, Jānis Zuntaks, Māra Zītare, Jānis Žīmants un Rita Zēbeka.
Kailums Latvijas mākslā ir vairāk nekā ķermeņa attēlojums – tas ir caurvijošs motīvs, kas atspoguļo cilvēka meklējumus pēc brīvības, patiesuma un identitātes dažādos laikmetos. Pirms Pasaules kariem kailais ķermenis simbolizēja cilvēcību un garīgo brīvību, padomju laikā tas kļuva par klusās pretošanās valodu, apslēptu simbolos un niansēs. Atjaunotajā Latvijā tas atkal uzplaukst kā autentiskuma un gara brīvības zīme. Mākslinieki, atainojot kailo ķermeni, atklāj ne tikai miesas trauslumu un spēku, bet arī tautas dvēseles ilgas – būt redzamai, dzirdamai, patiesai. Šajos tēlos savijas daba, dabiskais un kultūra, vēsture, tagadne un nākotnes cerības, aicinot skatītāju uz pārdomām par to, kas mūs padara patiesi cilvēcīgus.
Kailfigūru glezniecības pirmsākumi Eiropā meklējami jau XV gadsimtā, Florencē (Itālijā), nedaudz vēlāk turpinot savu slavas gājienu Spānijā un Francijā, un par pastāvīgu mākslas žanru tā nostabilizējās XVII gadsimtā. Cilvēka ķermeņa studijas jau izsenis kalpo par vienu no pamata stūrakmeņiem mākslas studiju procesā. Dažādos laikposmos vērojama atšķirīga pieeja – izteikti reālistiski, jutekliski darbi, izceļot cilvēka ķermeņa skaistumu, apjūsmojot ķermeņa aprises, gan atainojot neglaimojošas ainas un izceļot neglīto. Laikam ejot, cikliski atgriežas klasiskā skaistuma etaloni, vēlāk popularitāti gūst laikmetīga pieeja, radot mākslas darbus, kuri rosina iztēli un aicina skatītāju uz dziļām pārdomām un aizved pilnīgi citā sajūtu ceļojumā.
Biedrība Latvijas Mākslinieku savienība (LMS) apvieno māksliniekus un mākslas zinātniekus Latvijā un pasaulē. LMS kā organizācija dibināta 1941. gadā. LMS īpašumā ir unikāls latviešu 20. gs. otrās puses un mūsdienu vizuālās mākslas darbu krājums, kuru sāka veidot 1957. gadā, un 2001. gada 27. septembrī tika dibināts LMS muzejs, kura krājumā ir vairāk nekā 17 000 mākslas darbu.
Liepājas muzeja krājumā glabājas vairāk nekā 130 000 priekšmetu, no kuriem aptuveni 5000 vienību – gleznas, skices, grafikas un tēlniecības darbi – veido plašo mākslas kolekciju, kas ir viena no nozīmīgākajām un apjomīgākajām kolekcijām muzejā. Aktu žanrs tajā ir plaši pārstāvēts, taču mākslas darbi ilgāku laiku nebija publiski eksponēti. Nesen kolekcija papildināta ar vairākiem jauniem aktiem – pateicoties mākslinieka Valda Mackara (1952–2018) māsas Antras Koktas dāvinājumam, tā bagātināta ar astoņiem Valda Mackara darbiem. Papildus tam Antra Kokta Liepājas muzejam uzdāvinājusi arī Skaidrītes Elksnītes, Māras Rikmanes un Jura Siliņa darbus, kas savulaik bija nonākuši pie Valda Mackara.
Vizuālās mākslas izstāde Kailums, veidota no Liepājas muzeja un Latvijas Mākslinieku savienības muzeja krājumiem un privātkolekcijām, Liepājas muzejā Kūrmājas prospektā 16/18 aplūkojama līdz 2025. gada 31. augustam.