No politiķiem vienīgais publiski dzirdētais pamatojums ir Šķēles teiktais, ka "ir pēdējais laiks demogrāfijas jautājumus pacelt visaugstākajā līmenī (..) vai nu mēs spēsim pārlauzt negatīvo tendenci demogrāfijā, vai gatavosimies imigrantu integrācijai".
Kā redzat, savām pārdomām esmu pievienojusi Dzimtenes – mātes attēlu no Uzvaras pieminekļa. Katru reizi, ejot tam garām, paceļu acis uz augšu, vienīgi reizēs, kad pieminekļa pakāji klāj ziedi, nopētu dīvainību, ka pie karavīru skulptūrām ir daudz ziedu un vainagu, bet mātei Dzimtenei tikai daži pušķīši.
Pamēģiniet nedaudz pavingrot. Nostājieties pret spoguli Dzimtenes – mātes pozā. Vai nav dīvaina sajūta ? Vai kaut kas netrūkst ? Kas gan varētu būt viņas paceltajā rokā ? Sālsmaizi taču ar šādu žestu nenes.Varbūt paplāti ar pudeli un glāzēm ? Nu, nez. Diez vai, tā virs galvas paplātes jau tikai vīriešu kartas oficianti nēsā.
Nezinu kā jūs, bet es jau kādus 20 gadus ik pa laikam dzirdu, ka mātei Dzimtenei esot atņemts bērns. Tas esot noticis 1985.gadā, pieminekli uzstādot. Toreiz vēl nav bijušas glābējsilītes un līdz ar to neviens nevarot pateikt, kur bērns ir palicis. Esmu šo jautājumu tā neoficiāli uzdevusi dažām amatpersonām, bet vai nu tā ir konfidenciāla informācija, vai bailes uzņemtes atbildību, kā jau latviešiem parasts.
Varbūt kādi no ansambļa autoriem- tēlnieki Ļ. Bukovskis, A. Gulbis, L. Kristovskis, arhitekti E. Bāliņš, E. Vecumnieks, V. Zilgalvis, dizainers A. Bugajevs, inžinieri konstruktori G. Beitiņš, H. Lācis vai kādas citas amatpersonas kaut ko par to zina ?
Varbūt H.Stalte, kas esot (http://ej.uz/cbzs) teikusi: "Piemineklis ir tapis vardarbīgi, padomju režīmam ielaužoties tēlnieka idejā, tādēļ uzskatāms par tendenciozi izveidotu pieminekli ar tendenciozu uzrakstu."
Arī "Vides vēstis" rakstot par Uzvaras parka tapšanas vēsturi (http://ej.uz/se7q), cita starpā min, ka "Realizētais Uzvaras pieminekļa projekts ir pagaidām vienīgais (te ir runa par K.Ulmaņa iecerēto Uzvaras laukumu), kas piedzīvojis reālu klātbūtni pilsētas telpā, kaut gan, jau celtniecības laikā tas piedzīvoja nopietnas kompozicionālas izmaiņas un nobīdes projektā."
Ir palicis nedaudz vairāk par mēnesi līdz maija svētkiem. Būs 1.maijs, 4.maijs, 8.maijs (Mātes diena), 9.maijs un 15.maijs (ģimenes diena).
Varbūt, ka līdz kādam no šiem datumiem Rīgas Domes amatpersonas kopā ar mūsu valsts atbildīgajām demogrāfijas amatpersonām varētu atrast pazudušo bērniņu un uzcelt viņu nebijušos augstumos.
Tas varētu būt tāds skaists un saskanīgs žests, ka ir paredzēti ne tikai vārdi, bet arī darbi, lai Latvijā sāktu beidzot domāt par tiem, kas te dzīvos, nevis tikai par to, kur vēl varētu aizbraukt pašaudīties.
Manā bērnībā pieminekļa vietā bija laukums, kur laida lidmodelīšus, bet otrā ielas pusē bija publiskā slidotava. Tagad ziemā ap pieminekli ierīkota slēpošanas trase. Bet platības ir lielas un parkā varētu ierīkot vēl citas aktīvās atpūtas zonas ģimenēm ar bērniem.
Kara veterāni nomirs, bet bērni paliks.