Pirms diviem gadiem, gatavojot publikāciju mākslas portālam Arterritory.com, tā direktori Unu Meisteri apzināta nejaušību ķēde saveda ar Galilu Barzilai-Olandē. "Gluži par nejaušību šo tikšanos nevarētu nosaukt, jo pirms katras publikācijas tiek veikts pamatīgs izpētes darbs, lai ieraudzītu, sameklētu un intervētu mākslas darbu kolekcionārus, kuri ar patiesu kaislību, mīlot mākslu, veido īpašas kolekcijas," teic U. Meistere. Beļģu kolekcionāre Galila Barzilai-Olandē ir ļoti spilgta personība, un viņas kolekcija jau ir kā investīcija. Laikmetīgajai mākslai viņa pievērsās pēc vīra pēkšņās nāves, un kolekcionēšana viņai ir sava veida psihoterapija. Kolekcijā ir vairāk nekā 1000 vienību, daudzi priekšmeti ir impulsīvi iegādāti un cieši saistīti ar viņas dzīvi. Tie ir mākslas darbi, kas veltīti grāmatām, mērinstrumentiem, baltai un melnai krāsai, kāpnēm, krēsliem, arī... Hitleram. Galila ir ebrejiete un tā risina sev sāpīgus jautājumus. Viņa šogad ir Purvīša balvas 2019 žūrijas locekle, tāpēc gluži organiski radās ideja un iespēja viņas krēslu kolekciju parādīt kā satelītprojektu izstādei Purvīša balva 2019. Krēslam piemīt simbolisks ceremoniālisms (tas ir kā tronis!), un arī žūrija ir ceremoniāls simbols.
"Galilas kolekcijā nav dizaina krēslu tradicionālā nozīmē, jo viņu interesē krēsls kā radoša izpausme. Krēsli apvieno mākslinieka vīziju ar amata meistarību. Ļoti interesants ir fakts, ka šis objekts visā cilvēka evolūcijas procesā ir viens no viņam vistuvākajiem. Kad cilvēks ieguva uguni, viņš noteikti kaut kur apsēdās. Tas gan toreiz nebija krēsls. Bet ideja paliek – krēsls ir fundamentāls, tās ir saknes," Una Meistere aizrautīgi stāsta par daudzajiem un dažādajiem krēsla aspektiem.
Izstādē Krēsls kā mākslas darbs. Galilas kolekcija, Beļģija Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas 3. stāva vestibilā no 11. aprīļa līdz 12. maijam būs apskatāmi 50 krēsli, un katrs no tiem ir personība. Prozaiskā krēsla funkcija pazudusi, jo šie eksponāti iemieso radošu ideju un enerģiju. Krēslu mākslinieku spektrs ir ārkārtīgi plašs – no vecās Eiropas līdz Senegālai, no seniem laikiem un pagājušā gadsimta līdz mūsdienām.
Izstādes dizaina autors ir mākslinieks Krišs Salmanis, kurš ir viens no Purvīša balvas 2017 ieguvējiem. Iedvesmojoties no Stenlija Kubrika leģendārās filmas 2001: Kosmosa odiseja viņš muzeja vestibila zālē kontrastā ar interjeru izveidojis balti matētu stikla grīdu. Uz izgaismotās virsmas novietotie krēsli līdzinās ekstravagantai citplanētiešu ordai, kas piezemējusies uz šī pjedestāla. Izstādes apmeklētājiem tiek piedāvāts divējāds skatījums – baudīt instalāciju kā kopumu un reizē iepazīt katru no krēsliem līdz to detaļu un mākslinieka ieceres smalkumam.