Valsts pārvaldes funkciju vērtējumus sniegusi katra ministrija, kā atsevišķs vērtētājs piedalījusies Finanšu ministrija, kas vērtējusi citu ministriju prioritātes. Savas „atzīmes” ministriju minētajām funkcijām devuši arī sociālie partneri – Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS), Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Vēl gaidāms Saeimas frakciju viedoklis.
Šādas konsultācijas ar sociālajiem partneriem ir vēlamas – to atzīst ikviens. Vēl ne tik sen Valsts prezidenta klātbūtnē valdības un sociālo partneru kopīgi parakstītais dokuments palīdzēja samazināt šī gada budžeta izdevumus liktenīgajās jūlija dienās. Taču atsevišķu sociālo partneru dotais funkciju vērtējums aizsardzības nozarei izraisa neizpratni.
Valsts aizsardzību nekur nemēdz uzskatīt par jomu, kuru var nodot privātajam sektoram vai citai juridiskai personai un ka tā ir visai nebūtisks uzdevums. Taču no saņemtajiem vērtējumiem izriet, ka trīs no četriem sociālajiem partneriem uzskata, ka to var darīt un ka aizsardzības budžetam varētu pietikt ar kādiem 13 miljoniem latu, tas ir vairāk nekā 10 reižu mazāk, nekā aizsardzībai atvēlēts šogad jau pēc 40% samazinājuma.
Piemēram, LBAS un LPS uzskata, ka Latvijas karavīru dalība starptautiskajās operācijās un NATO kolektīvās aizsardzības principu ievērošana ir uzdevums, kas vērtējams ar „atzīmi” 1, kas nozīmē, ka šī „funkcija ir maznozīmīga, tās izpildes pārtraukšana neietekmē uzņēmējdarbības attīstību, funkcija vai uzdevums nav raksturīgs valsts pārvaldei, bet, iespējams, ka to var pārņemt citas juridiskas personas, tam neparedzot finansējumu no valsts budžeta. Riski ir maznozīmīgi un nebūtiski”.*
Līdz šim vēl neviens nebija publiski paziņojis, ka valstij vajadzētu likvidēt savu aizsardzības sistēmu un pārskatīt Latvijas dalību NATO!
Varēja lasīt arī tādu vērtējumu, kas liecināja, ka valsts zemes teritorijas aizsardzības nodrošināšana un atbalsts terorisma apkarošanā ir funkcija, kas pēc dažu sociālo partneru domām pelnījusi 0, pēc citu – 1 vai 3 balles. Kaut ko tādu grūti komentēt, ja nu vienīgi tikai kā pilnīgu izpratnes trūkumu par tiem procesiem, kuros Latvija kā valsts ir iesaistīta pasaules drošībā. Neatkarīgi no tā, vai mums tas patīk vai nē.
Pirms pieciem gadiem, kad iestājāmies NATO, Latvijas medijos valdīja liela sajūsma par to, ka nu beidzot būsim pasargāti no dažādiem mūsu valsts neatkarību apdraudošiem tīkojumiem. Pretēji mūsu optimismam situācija pasaulē nav kļuvusi drošāka ne par mata tiesu. Mēs visi vēl tikai pagājušā gada augustā vērojām, kā, aizsedzoties ar apšaubāmiem iemesliem, viena mūsu kaimiņvalsts bez jebkādiem sirdēstiem okupēja daļu Gruzijas teritorijas un par to tagad jūtas uzpūtīgi lepna. Arī teroristu asiņainās aktivitātes, kas tieši pirms astoņiem gadiem pasaules drošību nostādīja kājām gaisā, nebūt nav izskaustas.
Pienācīga dalība NATO vispirms prasa atbildīgu pieeju savas valsts drošībai no mums pašiem. Attieksme pret šo valsts uzdevumu apliecina mūsu pašu valstiskuma briedumu. Vai – kā šajā gadījumā – drīzāk nepietiekamu apzināšanos, kādas var būt sekas vieglprātīgai cipariņu salikšanai iepretim mūsu starptautiskajām saistībām. Lai cik grūti klātos valsts ekonomikai, tās karavīriem un citiem uniformās tērptiem drošības sargiem, mums viņiem jānodrošina ne tikai materiālais un sociālais atbalsts. Šiem mūsu sargiem jājūt, ka viņi ir vajadzīgi katram no mums, gan individuāli, gan kā sabiedrībai kopumā, tostarp arī sociālajiem partneriem.
Iepazīstoties ar sociālo partneru funkciju vērtējumu, varu tikai cerēt, ka gaidāmajās debatēs par valsts pamatuzdevumiem valdīs veselais saprāts. Grūti iedomāties, ka šī demokrātiskā ceļā izveidotā Latvijas valdība piekritīs minētajiem sociālo partneru vērtējumiem par aizsardzības sistēmas iznīcināšanu. Kam tas būtu izdevīgi?
*Balles apraksts citēts no Ministru prezidenta dotajām funkciju prioritāšu izvērtēšanas vadlīnijām.