Liegums nēsāt sieviešu galvassegu un izvietot krucifiksu Francija skolās radīja līdzīgu spriedzi, kā dažu ASV Dienvidu štatu skolu lēmums aizliegt skolās mācīt Darvina evolūcijas teoriju. Šādi simboli tradicionāli kalpo par tramplīnu “tautiskiem” (domāts populistiskiem) politiķiem, un šādu simbolisku diskusiju “muļļāšana” plašsaziņas līdzekļos ir izdevīga valdošajiem, jo novērš uzmanību no svarīgu strukturālu jautājumu risinājumiem. Zīmīgi, bet Turcijas valdošās un reliģiozās AK partijas (AKP) popularitātes izaugsmes iemesls ir bijis laicīgo sociāldemokrātisko un nacionālistisko partiju nespēja uzrunāt tradicionālos vēlētājus, kuri ir straumēm saplūduši lielākajās Turcijas pilsētās pēdējo divdesmit gadu laikā.
Neskatoties uz vairākām strukturālām problēmām Turcijas ekonomiskajā un politiskajā sistēmā šodienas opozīcijas partiju pārstāvji ir ķērušies pie simboliskās galvassegas, jo diskutēt par nodokļu likmēm jeb valsts izglītības un ekonomiskās sistēmas nākotnes stratēģijām vienkāršam vēlētājam ir pārāk sarežģīti uztvert. Negribot ir jāvelk paralēles ar Latvijas nesenajā vēsturē notikušo, kad tā vietā, lai diskutētu par Latvijas stratēģisku nākotnes problēmu risinājumiem “tautiskās” partijas divkosīgi klaigāja “latvieti nepadodies”! Šodienas Turcijas opozīcijas partijas, kuras gadiem nebija uzrunājušas tradicionālos vēlētājus un darbojušās pret korupcijas sērgas izplatību, tagad ir iesniegušas protestu pret konstitucionālajiem labojumiem Turcijas Augstākajā Tiesā, bet tradicionālais vēlētājs viņām[partijām] vairs netic.
AKP ir nodrošinājusi sev Turcijas parlamenta vairākumu, apstiprinājusi savus pārstāvjus Augtākajā Tiesā un citās pārvaldes institūcijās. Vispārējs labklājības pieaugums un ekonomiskā stabilitāte ir sekmējusi varas koncentrēšanos AKP rokās un Turcijas virzību uz ES. Liela daļa laicīgās inteliģences baidās, ka turbāna aizlieguma atcelšana varētu aizsākt Irānas 1979. gada notikumiem sekojošo brīvību aizliegumu. Līdzīgi Latvijas liberālo aprindu vidū pastāv bailes, par šodienas elites iespējamo pārdošanos Krievijas kapitālam. Lai arī pastāv iemesli bažām par islāmisma atdzimšanu Turcijā, un par Latvijas politiskās elites Krievijas ārpolitisko orientāciju, tomēr reālā situācija tomēr nav tik bezcerīga. Kopš Aukstā kara beigām pasaules brīvās tirdzniecības režīms un savstarpējā atkarība Eiropas starpvalstu attiecībās militāra spēka lietošanu ir padarījis par nelietderīgu, tāpēc rodas pamatots jautājums, kas tad uztur šādas neracionālas bailes sabiedrībā?
Tie ir trīs savstarpēji saistīti faktori. Pirmkārt, tā ir plašsaziņas līdzekļu informācijas nekritiska uztvere situācijā kur ierindas vēlētājam ir grūti izprast demokrātijas un tiesiskuma jēdzienus, nemaz nerunājot par tekošā konta deficīta vai labējās ideoloģijas jēdzieniem, kas vairāk līdzinās augstākajai matemātikai. Otrkārt, pilsoniskās aprindas gadu gaitā nepilnvērtīgi pievēršoties izglītības jautājumiem nav iedibinājušas vispārpieņemtus un vienādus politiskās spēles noteikumus, šādi turpinot čomu būšanu, atsvešinot vēlētājus un radot augsni “tautiskiem” demogogiem. Visbeidzot, dodot iespēju izteikties demagogiem notiek novēršanās no liberāldemokrātisku vērtību kursa, netiek veicināta pilsoniskās izglītības izplatība, un šādi notiek atgriešanās pie tradicionālām pirms - apgaismības laikmeta vērtībām.
Šādi secinājumi lika man atcerēties par Stambulas pirtī notikušas sarunas atstāstu. Pēc tradicionālās turku pirts masāžu kūres tiesnese sieviete ievērojusi, ka masāžiste lasa korānu arābu valodā. Tiesnese noskaitot vispārzināmu arābu lūgšanu un lūdzot to pārtulkot, masāžiste diemžēl to nav spējusi. Tad tiesnese jautājusi, kāpēc viņa nelasa korānu turku valodā, jo tad varētu arī saprast dievišķo ziņu? Masāžiste atbildējusi, “ka korānu pravietis esot uzrakstījis arābu valodā, tāpēc arī patiesiem muhamedāņiem tas esot jālasa arābu valodā... .” Dzirdot šādu atstāstu neviļus atcerējos līdzības ne tikai ar 16.gs notikumiem Martina Lutera Vitenbergā (pārrakstot Bībeli vietējiem saprotamajā vācu valodā) un Žana Kalvina Ženēvā, bet arī par 2006. gada oktobra sarunām ar ierindas vēlētājiem Latvijā. Jautājot kundzīte gados un jaunam vīrietim, par ko tad viņi balsošot, kundze atbildēja, ka balsošot par LPP/LC un vīrietis noteica, ka izvēlējies ZZS. Jautāju kāpēc? Kundze atbildēja, ka LPP/LC kā kristīgu vērtību aizstāvi no kanceles esot ieteicis katoļu mācītājs, savukārt vīrietis teicās, ka balsošot par Lemberga partiju, jo ‘’lai arī sazadzies viņš tagad domāšot par Latviju tāpat kā par Ventspili’’... .
Tomēr ne par tradicionālismu vien šobrīd ir runa, bet arī par situāciju, kad valstu politiskās elites nespēja nodrošināt saviem iedzīvotājiem pamata pilsonisko izglītību apdraud mierīgu līdzāspastāvēšanu sabiedrībā. Kamēr Turcijas laicīgā elite līdzīgi Latvijas līdzšinējai elitei nevīžoja sistemātiski un plānveidīgi izglītot sabiedrību par liberāldemokrātiskas demokrātijas priekšrocībām, tikmēr ar dzīvi neapmierināto rūgšanu izmantoja demagogi, kuri strādāja tradicionālas politiskās kultūras ietvaros ar tai raksturīgo: “roka mazgā roku”, “krusttēviem” un iemaksām “melnajā kasē”. Latvijas valsts amatpersonu stīvēšanos ar Latvijas “minigarhiem” ir vispārzināma. Turcijas vēlētāji gadiem kultivēto brālēna un korupcijas kultūru ir nomainījuši ar tikpat korumpēto AKP pārstāvju solījumiem pilnvērtīgi atvērt Turcijai ES durvis. Sieviešu galvassegu aizlieguma atcelšana bija vērtējama kā pozitīvs solis tradicionālu meiteņu izglītošanai pamatskolā. Tomēr tas jau ir pavisam cits stāsts, ja galvassegu aizliegums kalpo kā aizsegs zeļošajai korupcijai un tradicionālas politikas turpināšanai.