"Šis koncerts būs īpašs, jo vienā vakarā skanēs rāgas trīs dažādos Ziemeļindijas klasiskās mūzikas stilos — stingrajā dhrupāda, fantāziju pilnajā khaijala un romantiskajā thumri. Tas dos lielisku iespēju izjust pašu Indijas klasiskās mūzikas būtību. Tā izsakāma vienkāršos vārdos — brīvība disciplinē. Koncerts būs veltījums Indijas Neatkarības 61.gadadienai." saka Akash Sergejs Ancupovs, kurš koncertā Mīlestība un meditācija Mazajā ģildē 22.augusta vakarā spēlēs sārodu.
Šo instrumentu viņš spēlē jau 27 gadus, taču teic, ka divtik ilgi jāmācās, lai šī strinkšķināmā stīgu instrumenta skanējums viņa rokās gandarītu viņa Skolotāju — indiešu guru Ustadu Amdžadu Ali Khanu. Akašs S.Ancupovs muzicēs kopā ar Šri Radhešijam Šarma, kurš spēlē senu indiešu sitaminstrumentu pakhavadžu un tablu. Piebiedrosies tablas spēlētājs Rīts Kamacaitis no Lietuvas, multiinstrumentālists Vladimirs Jerešonoks un S.Ancupova dzīvesbiedre Ludmila Žurkova ar tampuru. Arnis Siliņš improvizēs rāgas dejas.
Pie Skolotāja pēdām
Jau vairāk nekā ceturtdaļu gadsimta 45 gadus vecais Akašs Sergejs Ancupovs iedziļinās Ziemeļindijas klasiskajā mūzikā, kas paredz radīšanu spēlēšanas brīdī, taču pēc stingriem likumiem. Kopš 1986. gada viņš ir indiešu izcilākā sārodista Ustada Amdžada Ali Khana māceklis. Dižais meistars, kura nozīmi var pielīdzināt Jehudi Menuhina vai Glena Gūlda ieguldījumam Eiropas klasiskajā mūzikā, arī devis viņam sanskrita vārdu — Akash. Tas nozīmē: brīvs izplatījums, kosmoss, debess, ēters kā vissmalkākais Visuma pirmelements.
"Manam Skolotājam ir divi dēli: Amans un Aijans. Tu būsi trešais — Akašs!," viņš teica, ne sekundi nedomādams!" — atceras "trešais dēls". Saskaņā ar Indijas mūziķu tradīciju, mācekļi ļoti respektē savu Skolotāju jeb ustad, kas tulkojams kā "meistars". Ik gadu viņi no visas pasaules pulcējas Indijā skolotāju svētkos, sauktos par Guru Purnima. "Sasveicinoties, skolnieks krīt pie zemes, lai kur arī būtu — dubļos, uz ielas, kāpnēm, lidostā. Būdams eiropietis, tikai pieskaros pie skolotāja pēdām," atklāj S.Ancupovs. Savu skolotāju viņš sastapis 1986.gadā Maskavā, kad Indijas mūzikas festivāla mākslinieciskais vadītājs, Maskavas konservatorijas profesors Dživani Mihailovs piedāvājis sagaidīt Meistaru lidostā….
Sāpīgā dziesma
"Spēlēt sārodu, stīgas spiežot ar īpaši garu nagu galiem, ir sāpīgi," Sergejs Ancupovs demonstrē skaņurīku ar 19 stīgām. No tām četras ir pamatstīgas, divas papildus rezonansei, divas ritmiskajam pavadījumam, un 11 rezonējošās līdzskaņai. "Sārods ir dziedošs instruments," S.Ancupovs paskaidro. Kalkutas meistara Hermena darinātais sārods, ko viņš spēlē koncertā, esot izcils kā Stradivāri vijole, taču viņš vēl tagad glabā savu veco sārodu, ko padomju gados viņam par dārgu naudu atvedis kāds Aviācijas institūta viesstudents no Indijas. "Bet pats pirmais "sārods" bija astoņus gadus vecākā brāļa ģitāra. Manas rokas bija vēl tik mazas, ka akordus spēlēt nevarēju. Sāku spēlēt melodijas uz vienas stīgas. Tā arī turpinu līdz šai dienai," smejas Sergejs Ancupovs. 17 gadu vecumā viņš, spēlējot džezroka grupā Ad libitum band jeb Liepājas trio, viņš republikas konkursā atzīts par labāko ģitāristu. Taču jau pēc gada viņš ģitāru nomainīja ar sārodu. "Viss sākās ar to, ka slavenais Džons Maklāflins 70.gadu vidū laida klajā savu pirmo džezroka plati ar indiešiem. Tūlīt gāju uz veikalu un sapirkos indiešu mūzikas plates. Vienā skanēja sārods…." Cītīgi vingrinoties, pagājuši septiņi gadi līdz brīdim, kad spējis no sāroda izdabūt ciešamu skaņu. Tagad Ancupovs pats mācīs Indijas klasisko mūziku, jo to viņam vēlējis skolotājs. "Strādāšu trijos virzienos, mācot gan teorijas pamatus, gan vēsturi, gan spēli. Piedāvāšu fakultatīvu disciplīnu mūzikas un kultūras augstskolās," viņš stāsta. "Es neatkāpšos, jo man devis svētību Skolotājs. Zināšanas, kuras viņš man iedevis, nav atrodamas grāmatās. Tā ir gadsimtu tradīciju nodošana cauri paaudzēm. Es to nedrīkstu paturēt tikai sev.