Uz koncertu Latvija. Sinfonia brevis, kura īpašās uzmanības centrā būs šīgada jubilāru Jāņa Ķepīša (110) un Jura Karlsona (70) darbi un tiem līdzās vēl trīs citu latviešu komponistu jaundarbi kamersimfonijas žanrā, aicina Latvijas Komponistu savienība 30. novembrī plkst. 18 Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) Lielajā zālē. Biļetes varēs iegādāties stundu pirms koncerta norises vietā.
"Šis ir sākums jaunai koncertu sērijai, dodot iespēju izpausties dažādiem orķestriem un mūzikas autoriem," stāsta Komponistu savienības valdes priekšsēdētāja Anitra Tumševica, kura aicinājusi kolēģus rakstīt. Viņa sola, ka maijā būs jau nākamā porcija. Gaidāmā koncerta programma piedāvā latviešu kamersimfonijas žanra daudzveidību (kamersimfonija, Sinfonia brevis, Sinfonia Concertante).
"Man vienlīdz svarīgi godināt meistarus jubilejā – Jāni Ķepīti un Juri Karlsonu, kurš ir bijis arī mans skolotājs. Tomēr pirmatskaņot uzreiz trīs jaundarbus manā diriģenta karjerā ir kas nebijis. Tas ir liels gods, atbildība un uzticība, par kuru milzu paldies Anitrai Tumševicai, Laurai Gustovskai un Andrim Vecumniekam," atklāj šīs piektdienas koncerta diriģents Jānis Stafeckis. Joprojām turpinot kontrabasista karjeru, viņš šobrīd studē JVLMA simfoniskā orķestra diriģēšanas maģistrantūrā Andra Vecumnieka klasē un var palepoties, ka šopavasar absolvēto bakalaura studiju laikā paspējis gūt pieredzi arī pie leģendārā lietuviešu maestro Joza Domarka. Lai gan šobrīd visbiežāk Jānis Stafeckis diriģē Rēzeknes kamerorķestri, ar kuru kopā strādā jau astoto gadu, šoreiz viņš stāsies orķestra Sinfonia Concertante priekšā. Viņš priecājas, ka viens no šī orķestra pamatmērķiem ir popularizēt latviešu komponistu mūziku, rosināt jaundarbu radīšanu un izcelt jaunos talantus. Piemēram, viens no gaidāmā koncerta opusiem – Jura Karlsona Sinfonia brevis – ir veltījums minētajam orķestrim, kurš to pirmatskaņoja jau 2004. gadā.
"Manuprāt, J. Ķepīša 1971. gadā komponētā Trešā simfonija ir nepelnīti maz spēlēts meistardarbs. Tas kopumā mani aizrauj komponista meklētāja gara dēļ. Ar teju rotaļīgu vieglumu mūzikas valoda nemitīgi mainās – no XX gs. ekspresijas līdz klasicisma dzirkstošumam, ietverot krietnu devu romantisma lirikas," stāsta Jānis Stafeckis, lūgts pakomentēt programmu. Lauras Gustovskas darbs Apvērsums, kuru iedvesmojušas Mātes Terēzes atklāsmes, ir komponistes pirmais darbs kamersimfonijas žanrā. Savukārt Anitras Tumševicas Signs ir viņas otrā kamersimfonija, veidota kā skaņu akvarelis. Andra Vecumnieka Sinfonia Concertante ir "bezgalīgs dzīvesprieks klarnetei (soliste Anna Gāgane) un stīgu orķestrim, apspēlējot remažoru dažādos ritmos un faktūrās".
afafafans