Kā patīkamākos ierašanās iemeslus Latvijā Troickis min Mākslas dienas 80.gadu vidū, kur bijusi īsteni anarhistiska gaisotne. Ar patiku atceras arī savu piedalīšanos TV raidījumos Videoritmi, kur kopā ar Juri Podnieku izteica savus viedokļus par mūzikas klipiem. Trešā revolūcija Vērojot šodien mūzikā notiekošo, Troickis velk paralēles ar laiku, kad mūzikas ierakstīšanas un tiražēšanas process vēl nebija sācies. "Internets devis iespēju samazināties attālumam starp mūziķi un klausītāju. Visā XX.gs. darbojās milzīga starpnieku sistēma, kas tagad kļuvusi lieka. Ierakstu kompānijas vienmēr izdevušas mūziku, kuru var pārdot, bet internets ir pilns arī ar mūziku, ko vispār nevar pārdot. Man ir teorija par trim mūzikas revolūcijām — pirmā, kad XIX.gs. beigās tika izgudroti mūzikas nesēji, otrā — 50.gadi un rokenrols, trešā, kas notiek pašlaik — mūzika atgriežas XVIII un XIX gs., kad mūziķis un klausītājs viens otru uzrunā tieši. Tomēr tas jau ir cits pieejamības līmenis. 19.gs. mūziku dzirdēja tikai tie, kuri atnāca uz pilsētas laukumu vai operu, tagad — cik uziet un no jebkuras zemeslodes vietas. Tas ir ļoti godīgi. Par tiem ienākumiem, kas mūzikas biznesā bija agrāk, var aizmirst."Dzelteno pastnieku fans Apliecinot savu mīlestību pret nekomerciālu, tomēr interesantu mūziku, jau desmit gadu Troickis vada raidījumus FM Dostojevskij radio EHO Moskvi. Trešdienās pusnaktī tos raida arī Radio Naba. "Raidījums ir patoloģiski eklektisks daidžests par nemeinstrīma mūziku. No etnogrāfiskās līdz eksmerimentālajai elektronikai. Viss, ko radio parasti nepārraida. Vispopulārākie latviešu izpildītāji manos raidījumos ir Dzeltenie pastnieki. Es uzskatu, ka šī ir pasaules mērogā nenovērtēta grupa. Ja nebūtu dzelzs priekškara, domāju, ka Dzeltenie pastnieki tagad būtu kulta grupa Eiropā un, iespējams, arī Amerikā līdzās New Order un Cabaret Voltaire. Liela daļa mūzikas, ko spēlēju savos raidījumos, ir valodās, kuras nesaprotu, — es klausos skaņās, intonācijās un ar to man pietiek. Lielākas problēmas man vienmēr ir bijušas ar krievu mūziku, kad interesanta mūzika ir komplektā ar stulbiem tekstiem, kas mani tracina." Reklāmām par spīti Troickis no 1995. līdz 2000.gadam bija žurnāla Playboy krievu versijas izdevējs un redaktors, sākotnēji viņš piedalījies arī Cosmopolitain krievu izdevuma veidošanā. Kad Krievijā vēl tikai sācies glancēto žurnālu bizness, tas bijis interesanti, bet vēlāk nācies piedzīvot vilšanos ne vien šajos konkrētajos, bet žurnālos vispār. "Ne vien Krievijā, bet — esmu pārliecināts — visā pasaulē, to saturu nediktē ne lasītājs, ne galvenais redaktors, bet reklāmas devējs. Ja šim diktātam nepakļaujies, izdevumam ir kaput," skarbi savu spriedumu pauž Troickis. Tomēr viņš atkal atgriezies žurnālu biznesā um gatavo krievu versiju angļu žurnālam Dazed and Confused. "Tas ir daļēji glamūrīgs, tomēr nopietns radikāls sociālpolitisks izdevums — manuprāt, visinteresantākais angļu žurnāls. Visticamāk, ka februārī iznāks pirmais numurs. Paskatīsimies, vai Krievija ir gatava šādam žurnālam. Pagaidām par to vēl neesmu pārliecināts — mūsu glamūrīgajā tirgū politika un nopietnas sociālas problēmas ir absolūts tabu. Mēs pamēģināsim.
Artemijs Troickis. Atgriežoties citā gadsimtā
Artemijs Troickis norises mūzikas biznesā dēvē par godīgām Latvijā pazīstamais Krievijas muzikologs Artemijs Troickis apgalvo, ka viņš zina, kas notiks ar mūzikas industriju tuvākajā laikā — tā izbeigsies. Ar daudziem šajā nozarē iesaistītajiem cilvēkiem nepatīkamu, bet visai ticamu prognozi un lekciju par šo tēmu nedēļas nogalē viņš viesojas Rīgā.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.