Pirmās tēmas ietvaros tiks apskatīti dažādi identitātes aspekti, kas starptautiskajā mūzikas zinātnes apritē ir izplatīts pētniecības temats, taču Latvijas muzikoloģijā joprojām maz aktualizēts. Savukārt otrā tēma pievēršas vienmēr aktuālajiem jaunievedumiem mūzikas analīzes sfērā.
Baltijas muzikoloģijas konference ir tradīcija, kas aizsākās 1967. gadā, vienojoties trim Baltijas valstu Komponistu savienību muzikologu sekcijām. Konference ik rudeni tiek rīkota vienā no trim Baltijas valstu galvaspilsētām un kopš brīvvalsts laikiem 90. gados darbojas kā nozīmīgs starptautiska vēriena muzikoloģijas forums.
Zinātnisko lasījumu kārtība
Ceturtdien, 28.oktobrī JVLMA Ērģeļu zālē
Plkst.9.30 Konferences atklāšana, Latvijas Komponistu savienības priekšsēdētājas Gundegas Šmites un J. Vītola Latvijas mūzikas akadēmijas rektora Arta Sīmaņa uzrunas.
Plkst. 9.45 Makss Pēters Baumanis (Vācija) Etniskums, nacionālā identitāte un transkulturālā apziņa
Plkst. 11.45 Mārtiņš Boiko (Latvija) Latviešu nacionālās identitātes simboli: pagātne un tagadne
Plkst.12.10 Konstantīns Zenkins (Krievija). Alekseja Loseva pieeja mūzikas saturam un valodai
Plkst.12. 35 Marts Humals (Igaunija) Pretī harmoniskā kontrapunkta analītiskai teorijai
Plkst. 14 Glenda Davna Gosa (Somija) Žans Sibēliuss un somu nacionālās identitātes struktūra.
Plkst. 14. 25 Ulrihs Morgenšterns (Vācija) Identitātes dinamika krievu instrumentālajā tautas mūzikas kultūrā
Plkst. 14. 50 Judīte Žukiene (Lietuva) Identitātes pazīmes Lietuvas mūzikā 21. gadsimta sākumā
Plkst. 15.45 Heli Reimane (Igaunija) Dubultstandarti un Igaunijas džeza kultūra padomju okupācijas laikā.
Plkst. 16. 10 Mārtins Knusts (Zviedrija) "Somiska noskaņa" - fenomens vai fakts?
Plkst. 16. 40 Ziņojuma par Igaunijas mūziku. Agnese Tomla
Plkst. 17. 25 Diskusijas
Ceturtdien, 28. oktobrī 231. auditorijā
Plkst. 14 Oana Andreika (Rumānija) Mūzikas psihoanalītiskais aspekts. Gustava Mālera orķestra dziesmas.
Plkst. 14. 25 Jānis Petraškēvičs (Latvija) Formveides aspekti Pjēra Bulēza skaņdarbā "Tombeau" dzirdes sonoloģijas un partitūras analīzes kontekstā
Plkst. 14. 50 Marju Raju, Eva Līna Asu, Jāns Ross (Igaunija). Pārveida variabilitātes indeksa mērījums partitūrā iešifrētā ritma un atskaņojuma salīdzinājumā
Plkst. 15. 45 Markoss Lekoss (Grieķija) No prāta uz dzirdi jeb mūzika tranzītā
Plkst. 16. 10 Imants Mežaraups (Latvija) XX gadsimta analītiskās metodes piemērošana jebkura stila mūzikai, ieskaitot džezu
Piektdien, 29. oktobrī Ērģeļu zālē
Plkst. 9. 30 Ziņojums par Lietuvas mūziku. Judīte Žukiene
Plkst. 10. 15 Dans Bendrups (Jaunzēlande). Lai atskan dziesmas: Latvijas mūzikas un kultūras identitāte XXI gadsimtā Jaunzēlaandē
Plkst. 10. 40 Audra Verseķēnaite (Lietuva) "Dies irae" XX gadsimta mūzikā: intertekstuāla pieeja
Plkst. 11.35 Anu Paulus (Igaunija) Izmaiņas igauņu mūzikā un komponistu identitātē padomju perioda pēdējā dekādē
Plkst. 12 Svetlana Sincova (Krievija) Karēļu un somu rūnu mantojuma konceptualizācija: atsevišķa gadījuma izpēte (saiknē ar Eduarda Patlaenko kantāts "Kanteletar" un Romāna Zelinska kantātes "Kalevala" mūzikas materiālu".
Plkst. 12. 25 Sergejs Kruks (Latvija). Identitātes pieprasījums: mūziķi pārdod "dziedošās tautas" zīmolu
Plkst. 13. 50 Ilze Šarkovska - Liepiņa (Latvija) Latviešu komponistes: dzimuma identitāte un tās izpētes perspektīvas
Plkst. 14. 15 Kalliopi Stiga (Grieķija), Eva Marija fon Ādama-Šmidmeiere (Austrija) "Ekumeniska mūzikas nacionālā dvēsele laika gaitā
Plkst. 14. 40 Ieva Tihovska (Latvija) Ansamblis kā etniskās piederības reprezentācija: Latvijas čigānu gadījums
Plkst. 15. 05 Ziņojums par Latvijas mūziku.
Piektdien, 29. oktobrī 231. auditorijā
Plkst. 11. 35 Džons Kefala- Kers (Lielbritānija) Mūzikas lasīšana: Piedzīvojumi radošajā muzikoloģijā
Plkst. 12 Ieva Gintere (Latvija) Konceptuālisma iezīmes XXI gadsimta latviešu mūzikā. To analīze semiotiskā un hermeneitiskā aspektā.
Plkst. 12. 25 Rolands kronlaks (Latvija) Lindenmaijera sistēmas mūsdienu mūzikas analīzes kontekstā
Plkst. 13. 50 Guntars Prānis (Latvija) Jaunas pieejas gregoriskā korāļ pētniecībā: etnomuzikoloģiskais aspekts
Plkst. 14. 15 Marina Černaja (krievija) Datortehnoloģijas kā atskaņotājmākslinieka palīgs faktūras analīzē
Plkst. 14. 40 Gundega Šmite (Latvija) Ceļā uz verbālā teksta saprotamības analīzi laikmetīgaajā vokālajā mūzikā