Piektdien, 19. jūlijā, Latvijas Nacionālajā operā svinīgi tiks atklāts jaunais klasiskās mūzikas festivāls Rīga Jūrmala. Četrās nedēļas nogalēs līdz 1. septembrim klausītājiem tiks piedāvāti divdesmit simfoniskās un kamermūzikas koncerti. Festivālu ieskandinās Bavārijas Radio simfoniskais orķestris no Minhenes – skanēs divas programmas Operā 19. un 21. jūlijā. Bija iecerēts, ka orķestris Rīgā uzstāsies sava galvenā diriģenta Marisa Jansona vadībā, taču veselības apsvērumu dēļ maestro Jansons ir atcēlis visus šovasar paredzētos koncertus. Rīgā viņu aizstās somu diriģente Susanna Melki. Sievietes diriģentes Latvijā ir retas viešņas. Divi vakari ar izcilo Susannu Melki – dāvana visiem mūzikas mīļotājiem.
Tas ir skaists, mūsdienu kultūras aktuālajām tendencēm atbilstošs žests, sieviešu talanta un spēka apliecinājums – jauno festivālu atklās viena no spilgtākajām, daudzpusīgākajām diriģentēm, kura uzstājas ar labākajiem orķestriem un labākajos operteātros pasaulē, kā arī regulāri diriģē laikmetīgās mūzikas pirmatskaņojumus. Visi komplimenti, kas tiek veltīti Susannai Melki, ir absolūti pamatoti.
Piecas no simts
Interesanta sakritība – 19. jūlijā Londonas Karaliskajā Alberta zālē sāksies vērienīgākais klasiskās mūzikas festivāls pasaulē BBC Proms, tā atklāšanas koncertu arī diriģēs sieviete – pie BBC simfoniskā orķestra pults stāsies grieķu un krievu izcelsmes amerikāniete Karīna Canellaki. Klasiskajā mūzikā – jo īpaši pie pults! – vēsturiski ir dominējuši vīrieši. Dzimumu līdztiesība mūzikas industrijā, tāpat kā kino, vizuālajā mākslā un citās kultūras jomās, pēdējos gados ir kļuvusi par vienu no nopietnākajām tēmām. Klasiskās mūzikas pasauli ir satricinājis ne viens vien #MeToo skandāls, kas ir saistīts ar nepiedienīgu diriģentu vīriešu uzvedību, seksuālu uzmākšanos un autoritārismu. Sieviešu īpatsvars šajā profesijā joprojām ir zems, taču viņas sevi piesaka arvien pārliecinošāk. Orķestri, operteātri un koncertzāles, sekojot ne tikai politkorektuma, bet arī veselā saprāta balsij, cenšas piesaistīt vismaz dažas diriģentes.
Portāla Bachtrack apkopotā statistika liecina, ka 2018. gada visvairāk noslogoto diriģentu simtniekā ir iekļuvušas tikai piecas dāmas – Džoena Faleta (19. vieta), Merina Olsopa (39. vieta), Mirga Gražinīte-Tīla (44. vieta), Karīna Canellaki (80. vieta) un Susanna Melki (86. vieta).
Nozīmīgas, pieredzes bagātas diriģentes ir Džeina Glovere, Simona Janga un Emanuela Aima. Strauji attīstās Joanas Malvicas karjera – 2012. gadā šī jaunā, brīnišķīgā vācu mūziķe Latvijas Nacionālajā operā diriģēja Riharda Vāgnera Dievu mijkrēsli. Koncertus un izrādes daudzviet pasaulē diriģē Speranca Skapuči, Karena Kamenseka, Oksana Liņiva, Alondra de la Parra, Keri Linna Vilsone, Sjaņa Džana un Žuana Karneiru.
Lietuvas lepnums ir iepriekšminētā Mirga Gražinīte-Tīla, kura ir kļuvusi par Andra Nelsona pēcnācēju Birmingemas simfoniskā orķestra muzikālā vadītāja amatā. Igaunija lepojas ar Anu Tali un Kristīnas Poskas starptautiskajiem panākumiem. Latvija pagaidām nav devusi pasaulei nevienu simfoniskās mūzikas diriģenti, un arī mūsu orķestri un operteātris nesteidzas aicināt viesdiriģentes, Latvijā sievietes diriģē tikai korus.
Sieviešu diskurss
Susanna Melki nav vienīgā somu diriģente – veiksmīgi darbojas viņas tautietes Anna Marija Helsinga, Krēta Marija Kentala, Eva Ollikainena un uzlecošā zvaigzne Dalija Staševska. Susannai Melki – tāpat kā citām diriģentēm, kuras mūzikai ir veltījušas vairākus savas dzīves gadu desmitus, – pirmām kārtām rūp darba kvalitāte, nevis "sieviešu diskursa" apspriešana. Viņas no šiem jautājumiem – ko nozīmē būt sievietei pie pults? Vai esat daudz cietusi? – ir nogurušas. "Mākslas pamatā ir jābūt humānajam garam. Darba vēstījums ir svarīgāks par vēstnieku," saka Susanna Melki.
"Vienmēr esmu centusies pēc iespējas labāk darīt savu darbu un ļaut citiem domāt un vērtēt, kā viņi vēlas. Sievietes diriģē orķestrus jau gadu desmitiem, taču ilgu laiku viņas netika laipni uzņemtas. XIX gadsimtā un XX gadsimta sākumā sievietēm pat nebija tiesību balsot. Ja sievietei netika dota iespēja pieņemt lēmumus, kas ir saistīti ar viņas dzīvi, kā gan varēja iedomāties sievieti orķestra priekšā? Tagad sarunās ar jaunajām mūziķēm es uzsveru, ka dzimumam nav nozīmes. Es tam tiešām ticu. Taču, ja es varu iedvesmot kādu ar savu piemēru, tas mani iepriecina," apgalvo Susanna Melki.
Sākumā bija čells
Ceļu mūzikā viņa sākusi kā čelliste. Susanna Melki spēlējusi jauniešu un studentu orķestros, kā arī bijusi Gēteborgas simfoniskā orķestra čellu grupas koncertmeistare. "Man vienmēr ir paticis būt orķestra vērienīgā skanējuma daļai, radīt mūziku, sēžot blakus citiem izpildītājiem, strādāt komandā un sajust orķestra spēku. Allaž esmu uztvērusi orķestri kā superinstrumentu, kurš ir spējīgs darīt visu. Nav nekā skaistāka par orķestra skanējumu. Mani vienmēr ir saistījusi partitūru bagātība, polifonija, skanējuma uzbūve un laika fenomens. Esmu sapratusi, ka vienmēr domāju par mūziku tā, kā domā diriģents, – kāda ir opusa struktūra un iekšējā loģika, cik svarīgi ir izvēlēties pareizo tempu. Jau pirmajā reizē, kad man radās iespēja diriģēt nelielu ansambli, es jutos ļoti ērti – man patika gan domāt par skaņdarbu un analizēt to, gan strādāt ar skanējumu, lai visi elementi izveidotu vienotu veselumu. Man vēl nebija lielas pieredzes diriģēšanā, taču bija skaidrs, ko vēlos panākt, tajā brīdī, kad stājos mūziķu priekšā, man nebija šaubu par to, ko daru. Galu galā pāreja no čella spēles uz diriģēšanu notika dabiski. Es pabeidzu čella spēles studijas un sāku apgūt diriģēšanu. Es neteiktu, ka tā bija mana izvēle. Tā bija iespēja, kuru izmantoju," stāsta Susanna Melki.
Viņa studējusi diriģēšanu Žana Sibēliusa Mūzikas akadēmijā Helsinkos pie ievērojamiem pedagogiem Jormas Panulas un Leifa Segerstama.
Vēsturisks notikums
Pašlaik Susanna Melki ir Helsinku filharmonijas orķestra galvenā diriģente un Losandželosas filharmonijas orķestra galvenā viesdiriģente. Viņa ir pirmā sieviete, kura ir bijusi Pjēra Bulēza dibinātā laikmetīgās mūzikas orķestra Ensemble intercontemporain (Parīze) muzikālā vadītāja (2006–2013). Viņa ir pirmā sieviete, kura ir diriģējusi operas izrādi Milānas Teatro alla Scala 240 gadu vēsturē – tur 2011. gadā Susannas Melki vadībā notika mūsdienu komponista Lukas Frančeskoni operas Kvartets pasaules pirmizrāde.
2017. gadā Parīzes operā viņa diriģēja Lukas Frančeskoni operas Trompe-la-Mort pasaules pirmizrādi (pēc Onorē de Balzaka romāna Kurtizāņu spožums un posts motīviem). 2018. gadā Vīnes Valsts operā Susanna Melki diriģēja XX gadsimta austriešu dižgara Gotfrīda fon Einema operas Dantona nāve jauniestudējumu (darba pamatā ir Georga Bīhnera luga). Pirms viņas Vīnes Valsts operā diriģējusi tikai Simona Janga un Speranca Skapuči.
Susanna Melki ir ceturtā sieviete, kura ir stājusies pie Ņujorkas Metropolitēna operas orķestra pults, – 2016. gadā viņa diriģēja savas tautietes Kaijas Sāriaho operu Mīla no tālienes jeb Tālā mīla. Tas bija vēsturisks notikums – Mīla no tālienes ir tikai otrā sievietes komponētā opera, kura iekļauta Ņujorkas lielākā operteātra repertuārā visā tā pastāvēšanas vēsturē (pirmā bija angļu komponistes Etelas Smitas opera Mežs 1903. gadā). 2016. gada beigās ietekmīgais žurnāls Musical America paziņoja, ka Susannai Melki tiek piešķirts 2017. gada diriģenta tituls.
Kontakts ar laikabiedriem
Susannas Melki repertuārā ir gan klasicisma, gan romantisma meistardarbi, taču kopš paša karjeras sākuma māksliniece pievērš pastiprinātu uzmanību laikmetīgajai mūzikai. Daudzi komponisti uztic viņai savu opusu pirmatskaņojumus. Diriģentei ir vitāli nepieciešams kontakts ar komponistiem laikabiedriem – to viņa uzskata par neatņemamu savas profesijas sastāvdaļu.
Susanna Melki diriģējusi Volfganga Amadeja Mocarta, Riharda Štrausa, Leoša Janāčeka un Antonīna Dvoržāka operas. 2019.–2020. gada sezonā Parīzes operas vēsturiskajā ēkā Garnjē pilī skanēs mūsdienu beļģu komponista Filipa Busmansa opera Ivonna, Burgundijas princese (pēc Vitolda Gombroviča traģikomēdijas motīviem). Pēc tam Susanna Melki diriģēs Kaijas Sāriaho jaunās operas Nevainība pasaules pirmizrādi Ēksanprovansas festivālā.
Somu diriģente sadarbojas ar izcilākajiem orķestriem – Berlīnes filharmoniķiem, Amsterdamas Karalisko Concertgebouw orķestri, Vīnes simfonisko orķestri, Londonas filharmonijas orķestri, Londonas simfonisko orķestri, BBC simfonisko orķestri, London Sinfonietta, Eiropas kamerorķestri, Čehijas filharmonijas orķestri, Oslo filharmonijas orķestri, Francijas Radio filharmonijas orķestri, Zviedrijas Radio simfonisko orķestri, Somijas Radio simfonisko orķestri, kā arī ar Čikāgas, Bostonas, Sanfrancisko, Klīvlendas un Monreālas simfonisko orķestri, Ņujorkas filharmonijas un Filadelfijas orķestri.
2019.–2020. gada sezonā Susanna Melki pirmo reizi diriģēs Parīzes orķestri un Romas Svētās Cecīlijas Nacionālās akadēmijas orķestri.
Mums ir paveicies!
Piektdien, 19. jūlijā, Bavārijas Radio simfoniskais orķestris Susannas Melki vadībā Latvijas Nacionālajā operā atskaņos Žana Sibēliusa Pirmo simfoniju, Sergeja Prokofjeva Otro koncertu vijolei un orķestrim (solists Julians Rahlins) un Riharda Štrausa svītu no operas Rožu kavalieris. Otrajā programmā svētdien, 21. jūlijā, Latvijas Nacionālajā operā skanēs Johannesa Brāmsa Otrais koncerts klavierēm un orķestrim (solists Rūdolfs Būhbinders) un Ludviga van Bēthovena Otrā simfonija. Savukārt sestdien, 20. jūlijā, Operā Julians Rahlins un Rūdolfs Būhbinders sniegs kamermūzikas koncertu, kurā skanēs Franča Šūberta, Ludviga van Bēthovena un Johannesa Brāmsa sonātes vijolei un klavierēm.
"Jums ir paveicies!" sarunā ar KDi saka somu operdīva Karita Matila, uzzinot, ka Susanna Melki Rīgā diriģēs slaveno Minhenes orķestri. "Susanna pilnībā velta sevi mūzikai. Viņa ieklausās katrā niansē, viņa elpo kopā ar mūziķiem. Viņa mīl visus cilvēkus, ar kuriem strādā. Tas ir raksturīgs visiem Somijas diriģentiem – arī Esam Pekam Salonenam un Jukam Pekam Sarastem. Man bija tā laime šogad dziedāt Susannas Melki vadībā Antonīna Dvoržāka Nārā Bastīlijas operā Parīzē, kā arī pirms dažiem gadiem Leoša Janāčeka Jenūfā Hamburgas Valsts operā," piebilst Karita Matila.
"Kad uzstājos, man nav būtiski, vai diriģents ir vīrietis vai sieviete. Mūzikas radīšanu tas neietekmē. Visu izšķir personība, varēšana un talants. Es gribu uzstāties talantīga diriģenta vadībā, un talantam nav dzimuma. Taču es ticu, ka ir jābūt līdztiesībai, un man ir prieks, ka jaunā klausītāju un mūziķu paaudze redz – pie pults var stāties gan sieviete, gan vīrietis. Protams, es vēlos, lai diriģentu sieviešu būtu vairāk. Vēlos, lai sievietes varētu apliecināt savas spējas visās profesijās un jomās," uzsver Karita Matila.
Festivāla Rīga Jūrmala programma: riga-jurmala.com