Jauno Parīzē studējošo Latvijas vijolnieci Magdalēnu Geku klausītāji Latvijā iepazina neaizmirstamā notikumā 2014. gada rudenī, kad viņa Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra koncertā "ielēca" Makša Bruha Vijoļkoncerta atskaņojumā, aizvietojot pēkšņi sasirgušo solistu. Viņa šeit muzicējusi arī orķestra Kremerata Baltica un kameransambļu sastāvos, taču īstā solokoncertā dzirdēta vien pirms septiņiem gadiem. Tāpēc ļoti gaidīts ir viņas un franču pianista Antuāna de Grolē koncerts Mazās Mežotnes pils sezonas atklāšanā 13. maijā (plkst. 19.30) ciklā Jauno talantu tramplīns.
"Ļoti gribēju atkal mājās nospēlēt solokoncertu un jau labu laiku loloju ideju par tieši šādu – franču mūzikas – programmu, jo galu galā dzīvoju un studēju Parīzē, tāpēc šim repertuāram tiek pievērsta īpaša uzmanība," stāsta Magdalēna Geka (1992), kura pērn ar izcilību absolvēja Parīzes Nacionālo mūzikas un dejas konservatoriju un šobrīd turpina studijas maģistrantūrā. Uz Parīzi viņa pārcēlās 16 gadu vecumā, no Dārziņskolas 9. klases, un vispirms ieguva koncertdiplomu Parīzes Reģionālajā konservatorijā. Ierodoties franciski varējusi pateikt labi ja vienu teikumu. Tagad brīvi runā piecās valodās. No septembra viņa studēs arī Karalienes Elizabetes Mūzikas kapelā Beļģijā pie slavenā Artemis stīgu kvarteta, kura pirmā vijole ir latviete Vineta Sareika. Līdztekus orķestrim Kremerata Baltica nu jau četrus gadus Magdalēna Geka spēlē Jaunajā Eiropas kamerorķestrī Francijā, bet kā soliste jau apliecinājusies ar vairākiem cienījamiem Eiropas orķestriem. Kopš 2015. gada septembra mūziķe spēlē kopā ar klavieru trio Sōra, kurš jau guvis uzvaras starptautiskos konkursos.
Antuāns de Grolē (1984, Francija) ir viens no savas paaudzes spilgtākajiem pianistiem, Margaritas Longas konkursa laureāts ar aktīvu starptautisku solista un kamermūziķa karjeru. Viņš ir arī koncertmeistars Parīzes Nacionālajā konservatorijā un festivāla Muzikālie mirkļi Tarnā mākslinieciskais vadītājs kopš 2014. gada. Kamermūzikas vakarā, kas Mazās pils mājīgajā koncertzālē sāksies plkst. 19.30, dueta izpildījumā skanēs Kloda Debisī Sonāte vijolei un klavierēm Sol mažorā, Lučiano Berio Sekvence VIII vijolei solo, Kamila Sensānsa 1. sonāte vijolei un klavierēm Re minorā un Morisa Ravēla Rapsodija Čigāniete vijolei un klavierēm.
Kā jūs ar Antuānu de Grolē atklājāt, ka jāspēlē kopā?
Antuāns ir mans koncertmeistars Parīzes konservatorijā, mums jau no pirmā mēģinājuma, kad biju pirmajā kursā, izveidojās lielisks kontakts. Viņš ir izcils pianists un kamermūziķis un koncertē neiedomājami daudz.
Kāpēc tieši šie skaņdarbi nonākuši tavā repertuārā?
Debisī sonāti pirmoreiz iestudēju pirms diviem gadiem kamermūzikas klasē, un tā ar savu neiedomājamo krāsu dažādību man bija īsts atklājums. Kad vēl mācījos Parīzes Reģionālajā konservatorijā, pasniedzēja man uzdeva Sensānsa sonātes otro daļu kā virtuozo skaņdarbu, bet es noklausījos visu sonāti un biju pārsteigta, cik tā ir dramatiska un kontrastējoša, tāpēc iemācījos visu. Ravelu pirms vairākiem gadiem spēlēju konkursā. Tas ir t. s. standartrepertuārs, taču ir un paliek ļoti spilgts un iespaidīgs. Savukārt Berio man jau vairākus gadus bija viens no sapņu skaņdarbiem, kuru ļoti vēlējos iemācīties. To gatavoju vairākiem koncertiem un ļoti izbaudu procesu, kad no sākuma buries cauri notīm un domā – ak dies, kā to var izdarīt? Un tad pamazām tas skaņdarbs nāk...
Ravela Čigānieti spēlē tikai visvirtuozākie vijolnieki. Ir adrenalīns sacensībai?
Es nekādā gadījumā neuztveru mūziku kā sacensību. Man ļoti nepatīk konkursi, piekrītu Bartoka teiktajam, ka konkursi domāti sacīkšu zirgiem, nevis mūziķiem. Bet diemžēl konkursi bieži vien ir vienīgā iespēja iegūt koncertiespējas, tikt pamanītam. Man ir ļoti interesanti dzirdēt cita vijolnieka lasījumu un interpretāciju. Ja divi mūziķi spēlē vienu un to pašu skaņdarbu un katram no viņiem ir sava vīzija, tas ir tiešām ļoti interesanti.
Tev, pretēji vairākumam, īpaši patīk spēlēt jauno mūziku?
Vislabprātāk spēlēju XX un XXI gadsimta mūziku. Tā gan patīk, gan padodas. Pēdējā laikā ļoti aktuāli ir arī Bēthovens un Šūberts. Šobrīd mācos Bēthovena vijoļkoncertu, plānoju iestudēt Šūberta fantāziju. Šī mūzika ir tik tīra un skaidra... bet tik sarežģīta!
Sagadīšanās vai likumsakarība, ka pilnveidosi meistarību tieši pie kvarteta Artemis, kura pirmā vijole ir Vineta Sareika?
Vinetas trio Dali pirms daudziem gadiem šķīru lapas koncertā, tāpēc jau bijām tikušās, taču stāties Karalienes Elizabetes kapelā bija mūsu klavieru trio Sōra pianistes ideja. Kopā spēlējam kopš septembra un iestājāmies arī Parīzes konservatorijas kamermūzikas maģistrantūrā un uzvarējām vairākos konkursos, pateicoties tiem jūnijā ierakstīsim pirmo disku un decembrī dosimies turnejā uz Ķīnu.
Šogad mūziķe uzstāsies arī Kuhmo Kamermūzikas festivālā Somijā, festivālā La Roque d'Antheron un LNSO vasarnīcā Cēsīs, pašas izveidotajā festivālā Jaunie Latvijas kamermūziķi – Saulkrastiem jau trešo vasaru pulcēs ārzemēs studējošos latviešu mūziķus. Jau maija beigās un jūnija sākumā pirmoreiz notiks cits viņas ierosināts pasākums – Ventspils kamermūzikas dienas –, kur piedalīsies arī izcilā somu vijolniece Minna Pensola no stīgu kvarteta Meta4.