Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā -2 °C
Daļēji saulains
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Pasta baloži no Amsterdamas, Leipcigas un Rīgas

"Varbūt mazliet sentimentāli, bet man arī šajā gadsimtā patīk saņemt pastkartes no draugiem. Sākot studēt kāda komponista skaņdarbu un atverot notis, man vienmēr šķiet, ka tā ir vēstule no komponista. Un man patīk to lasīt, pārlasīt, un, kad es satiekos ar klausītājiem, es ar vislielāko prieku izstāstu šo komponista vēstījumu," šādi pianiste Agnese Egliņa piesaka koncertprogrammu Pastkartes no Kurzemes, kuru VSIA Latvijas koncerti rīkotā Rudens kamermūzikas festivālā koncertā 16. oktobrī Mazajā ģildē viņa atskaņos kopā ar altisti, Amsterdamas Karaliskā Concertgebouw orķestra altu grupas koncertmeistari Santu Vižini un kontrabasistu, Leipcigas Gewandhaus orķestra kontrabasu grupas mūziķi Matīsu Eisaku. Viņus pianiste dēvē par pasta baložiem, kas atlidojuši satikties dzimtenē

Kopsaucējs Kurzemē

Visi trīs latviešu mūziķi, sapulcējušies dzimtenē, kopā izspēlēs muzikālās vēstules no Kurzemes, kuras ir sarakstījuši īsteni kurzemnieki: aizputnieks Pēteris Vasks, liepājnieks Tālivaldis Ķeniņš (1919 Liepāja – 2008 Toronto, Kanāda) un Gundaris Pone (1932– 1994) no Saldus. Kurzemnieki ir arī divi no izpildītājmūziķu trijotnes: Agnese Egliņa ir liepājniece, savukārt Matīss Eisaks ir dzimis Skrundā, kur vēl tikai pirms dažām dienām sniedzis ilgi gaidītu koncertu, uzstājoties kopā ar Agnesi Egliņu. Koncerts Pastkartes no Kurzemes ir sen lolota programma. Tās pirmatskaņojums bija ieplānots jau 2022. gada Rudens kamermūzikas festivālā, taču ceļā stājās kovids. Koncerts tika pārcelts uz 2023. gada janvāri, bet atkal satikties un kopā muzicēt Rīgā neļāva veselības likstas. Tikai šovakar (trešdien) beidzot notiks ilgi gaidītais koncerts.

Kamermūzikas vakara programmā – Pētera Vaska Sonāte kontrabasam solo, Tālivalda Ķeniņa Partita breve altam un klavierēm, Gundara Pones Grand duo funebre altam un kontrabasam un Pastkartes no Kurzemes klavierēm. Šis atmiņu cikls, kuru Gundaris Pone komponēja, dzīvodams Ņujorkā, ASV, divus gadus pirms savas nāves devis nosaukumu visai koncertprogrammai. Cikla anotācijā komponists rakstīja: "Tās ir septiņas iedomātas muzikālas pastkartes, kuras no kādreiz slavenās Kurzemes hercogistes nosūtījuši septiņi XX gadsimta komponisti: Arnolds Šēnbergs, Igors Stravinskis, Antons Vēberns, Bēla Bartoks, Čārlzs Aivzs, Džordžs Gēršvins un Moriss Ravels. Ir absolūti neticami, ka jebkurš no šiem komponistiem būtu nokļuvis Latvijas pilsētiņās, bet šis apstāklis tikai vairoja manu interesi par to, kādas varētu būt šādas iespējas estētiskās sekas: kā būtu, ja būtu…"

 

Tumši instrumenti, gaišas skaņas

1990. gadā, kad bijām jau atmodas augstākajā vilnī, Latvijas Radio pirmajā studijā tika ierakstīts Gundara Pones Grand duo funebre jeb Lielais sēru duets altam un čellam. Togad intervijā Latvijas Radio Pone atklāja: "Tas ir darbs, kuram ir tuvs sakars ar Latviju. Katrā ziņā – ar Ziemeļeiropu. Mans nolūks bija radīt tādu balsi, kas atbilstu šai Eiropas daļai. Tādēļ es izvēlējos divus tumšākos instrumentus, taču skaņas (šajā duetā) nebūt nav tumšas. Tumši instrumenti spēj arī ļoti gaišas skaņas dot. Grand duo ir sakars ar Latviju tajā nozīmē, ka es esmu nodarbojies ar sēru jeb nāves problemātiku – kā to dažādās (pasaules) vietās uztver. Mans nolūks nebija rakstīt sēru mūziku, bet gan (skaņās) uzrakstīt to, kā latvietis skatās uz lielajiem jautājumiem. Uz pašu pēdējo jautājumu. Grand duo ir mana atbilde uz to."

 

Sonāte pirmajam instrumentam

Pētera Vaska skaņdarbu katalogā rodamas četras sonātes, un ir tikai likumsakarīgi, ka Sonāte kontrabasam ir vissenākā no tām, jo kontrabass ir komponista pirmais instruments. Te jāatgādina, ka Pēteris Vasks, kuram padomju vara liedza iespēju dzimtenē iegūt augstāko izglītību, devās uz Lietuvas Konservatoriju, kur ieguva kontrabasista diplomu. Tikai pēc tam viņš Latvijas Konservatorijā izstudēja Kompozīcijas klasē, vienlaikus pelnot maizi, spēlējot kontrabasu dažādos orķestros un ansambļos. Sonāte kontrabasam ir komponista monologs, saruna pašam ar sevi, kas pārsteidz ar kontrabasa izteiksmes iespēju bagātību.

Tālivaldi Ķeniņu mēdz dēvēt par Latvijas modernās mūzikas klasiķi vai klasiskās mūzikas modernistu, jo komponista nošurakstos vienlīdz labi blakus gulstas gan neoklasicistiska formas skaidrība un baroka polifonijas meistarstiķi, gan modernu harmoniju švīkstoņa un koncertiski spoži solo tembri. Tas vērojams arī Partita breve altam un klavierēm. Partita pirmatskaņota Toronto Universitātes Valtera zālē altistes Mārgotas Bērtones un pianistes Mērijas Nanas Dutkas sniegumā.

Santa Vižine, kura kopā ar Agnesi Egliņu šo partitu spēlē tagad, priecājas, ka līdz ar Amsterdamas Concertgebouw altu grupas koncertmeistares krēslu 2022. gadā ieguvusi kolosālu instrumentu. Labāku altu viņa savā mūžā neesot turējusi rokās. Itāļu meistaru brāļu Grančīno 1680. gadā Milānā darinātā instrumenta izteiksmīgo, piesātināto un niansēto skanējumu Santas Vižines rokās varējām izbaudīt jau pagājušajā sestdienā britu komponista Viljama Voltona altkoncerta lasījumā kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri un diriģēšanas vecmeistaru Vasiliju Sinaiski. Taču mūziķe neslēpj, ka viņas sirds žanrs ir kamermūzika

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja