Pūtēji XI Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkos savu muzicēšanas spēku rādīs ne tikai pūtēju orķestru lielkoncertā Taures sauc Ķīpsalā (9. jūlijā), bet arī krāšņā defilē programmā pie Brīvības pieminekļa (10. jūlijā). Bez viņiem nav iedomājams ne dalībnieku svētku gājiens, ne svētku noslēguma koncerts Mežaparka Lielajā estrādē (12. jūlijā). Skolēnu dziesmu un deju svētkos kopā piedalās 42 pūtēju orķestri ar 1600 dalībniekiem no visas Latvijas. Mēs piedzīvojam renesansi – priecājas pūtēju orķestru koncerta Taures sauc un pūtēju orķestru defilē programmas mākslinieciskais vadītājs un virsdiriģents Haralds Bārzdiņš.
Pēdējie un pirmie
Ir nelāgi iegājies, ka Dziesmu svētku mutulī par pūtējiem mēdz piemirst. Kādreiz pat mūzikas skolās uzskatīja – ja nederi klavierēm vai vijolei, ej uz pūtējiem. "Tagad ar prieku gribu paziņot visiem, ka pūtēji šobrīd iekaro savu vietu. Agrāk Latvijā runājām tikai par koru muzicēšanā sasniegtajām virsotnēm, savukārt šobrīd mēs milzu soļiem dzenamies jums pakaļ," saka Haralds Bārzdiņš. Ar pūtējiem viņš saistījis visu mūžu – jau četrdesmit gadu – kopš 1975. gada, kad, vēl būdams Konservatorijas otrā kursa students, sācis strādāt par klarnetes pedagogu Rīgas 6. vidusskolā. Kopš 1992. gada viņš ir šīs skolas direktors, un skolā ir veseli trīs pūtēju orķestri, simfoniskais orķestris un divi bigbendi. Ar skolas vadošo pūtēju vienību Haralds Bārzdiņš piedalīsies šo Dziesmu svētku pūtēju orķestru finālkonkursā.
"Kad beidzu Konservatoriju, man piedāvāja mūzikas skolas direktora un Tautas pūtēju orķestra vadītāja darbu Limbažos, solīja dzīvokli. Tas bija liels gods, bet es atteicos. Konfliktiņš ar Kultūras ministriju bija, tomēr man izdevās palikt 6. vidusskolā par klarnetes skolotāju. Tā ir mūzikas novirziena skola, un es redzu tam nākotni," Haralds Bārzdiņš palepojas, ka šogad uz mūzikas novirziena klasi pretendējuši 170 bērnu. "Pieprasījums ir ļoti liels, un atšķirība starp bērniem, kuri mācās vispārizglītojošajā un mūzikas novirziena programmā, jau piektajā klasē ir milzīga. Viņiem labi veicas arī vispārizglītojošajos priekšmetos – matemātikā, ģeogrāfijā –, jo viņi jau no pirmās klases ir radināti pie darba, pie režīma. Viņiem nav laika, ir jāmācās specialitāte un jāpaspēj izpildīt mājasdarbus. Kādreiz orķestris mums sākās jau septiņos no rīta! Viņi visu laiku atrodas inteliģentā vidē, nepīpē un nedzer aliņus, neklaiņo pa Ziedoņdārzu," Haralds Bārzdiņš pamāj ar roku skolas logu virzienā.
Kustīgie pūtēji
Haralds Bārzdiņš ir pieredzējis pūtēju kustības panīkumu, kad pēc Latvijas neatkarības atgūšanas slēdza lielās padomju rūpnīcas, likvidēja kolhozus un kultūras namus. Nozari saglāba skolas, un toreizējie 90. gadu jaunieši tagad jau spēlē pieaugušo pūtēju orķestros. "Paaudze ir izaugusi. Tieši profesionālajā, kvalitātes ziņā. Agrāk lauku rajonos, īpaši klarnešu un saksofonu skanējumā, bija jūtams diletantisms, jo trūka profesionālu šo instrumentu spēles pedagogu, bet tagad problēma ir atrisināta. Kādreiz sasniegums bija reizē sākt un beigt, bet nu jau var slīpēt izpildījuma nianses." Diriģenti no kaimiņvalstīm, kuras Latviju pārspējušas ekonomikā, atzinuši, ka pūtēju kustībā esam ļoti tālu aizsteigušies viņiem priekšā.
"Pūtējs pasit savu trompeti vai klarneti padusē, nostājas kopā ar vēl trim puišiem parkā zem ozola kuplajiem zariem un jau var uzspēlēt. Ar vijoli ir sarežģītāk, bet taurei lietus neskādē," Haralds Bārzdiņš uzskaita nozares priekšrocības. Svētkos tās būs ļoti uzskatāmas, jo pirmo reizi orķestri ir atteikušies no lielajām, stacionārajām nošu pultīm. Brīvdabā tās sagādājušas tikai neērtības, jo "uzpūš vējš, notis krīt, lielās pultis apgāžas. Gan mūsu koncertā Ķīpsalā, gan Mežaparka estrādē spēlēsim no mazajām, pārnēsājamām pultīm. Tā orķestris var būt mobils, kustīgs. Jau piecpadsmit gadu pierādām, ka orķestris ir arī deja, horeogrāfija". Par to ikviens varēs pārliecināties, vērojot svētku defilē programmu pie Brīvības pieminekļa. Dejisku orķestri redzēsim arī lielkoncertā Ķīpsalā, kurā Haralda Bārzdiņa vadītais Auseklītis uzstāsies ar individuālu defilē priekšnesumu – Raimonda Paula uvertīru Kerija. Šo orķestri, kura kodols ir Rīgas 6. vidusskolas absolventi, Haralds Bārzdiņš vada jau kopš 1992. gada, un tas godalgots gan Dziesmu svētkos, gan starptautiskos konkursos.
Kā dabūt āķi lūpā?
Padomju laikos pašdarbības kolektīviem bija vieglāk piesaistīt dalībniekus, jo darbošanās tajos bija veids, kā tikt ārzemju ceļojumos. Orķestris dabūja izsaukumu un brauca uz festivālu. "Tagad ar bērniem ikdienā jāstrādā tā, lai viņus ieinteresētu tās gammas spēlēt," Bārzdiņš salīdzina. Pirmoreiz mēģinot pūst un pusstundu spēlējot garās notis, liekas, ka klarneti metīsi pret sienu un nekad vairs nespēlēsi. Bet, ja tik grūti, kā dabūt āķi lūpā?! Skolotājam ir pārbaudīta metode – viņš nodarbībās spēlē kopā ar saviem audzēkņiem. Kad jau ir rezultāts – patīk.
"Mums 6. vidusskolā ir viena instrumenta spēles stunda nedēļā, bet mēs daudz muzicējam nelielos ansambļos, un tā no pirmās klases radinām, ka specialitāte ir katru dienu. Ja bērns tā ir piecus gadus radināts, viņš sestajā klasē vairs nevar iedomāties, ka varētu būt citādi. Atbirums ir ļoti mazs. No simts varbūt trīs vai četri pamet mūziku."
Pūtējiem slodze ir pamatīga, jo labākie spēlē arī simfoniskajā orķestrī. Absolventi turpina spēlēt Auseklītī – dažs jau ir baņķieris, taču turpina muzicēt. Pirms 15 gadiem dīga pirmie asniņi skolēnu simfonisko orķestru kustībai. Šogad skolēni paši spēlēja pavadījumu garīgās mūzikas koncertā. "Jau Dziesmu svētkos 2005. gadā pavadījumus Mežaparka estrādē spēlēja apvienotais skolēnu simfoniskais orķestris. Būtu absurdi, ja Skolēnu svētkos spēlētu akadēmiskais pieaugušo orķestris. Bērni paši var tikt galā," Haralds Bārzdiņš priecājas, ka nevienam par to vairs nav šaubu.
Mūsu trīs vaļi
Pūtēju koncerta Taures sauc programma balstīta uz trim vaļiem: ārzemju un latviešu klasiku, latviešu tautasdziesmu un mūsdienu mūziku. "Tā kā latviešu komponisti bija kūtri, aranžējumus pasūtījām igauņiem – Tumšu nakti, zaļu zāli spēlēsim Ota Kaska apdarē. Vienīgi Alvils Altmanis ir ražīgs, trīs viņa latviešu tautasdziesmu apdares ir A grupas orķestru konkursa obligātais skaņdarbs, koncertā skanēs visskaistākā – Kar māmiņa šūpulīti. Ar Alfrēda Kalniņa Karodziņu polonēzi vien jauniešus nenoturēsim, tāpēc repertuārā ir populāra amerikāņu un Rietumeiropas mūsdienu mūzika, piemēram, Frenka Sinatras dziesmu popūrijs." Koncertu atklās ar pirmatskaņojumu – Aivara Krūmiņa Taures sauc – un turpinās ar novadu programmām: katrā ir klasika, tautasdziesma un mūsdienu skaņdarbs, arī latviešu – Raimonda Paula Vella kalpi un Imanta Kalniņa Pūt vējiņi!. "Kurzemes un Zemgales novadu apvienojām, jo trūkst bērnu – visi aizbraukuši. Taču skolotājs svētdienā ar busiņu apbraukā ciematus, savāc uz mēģinājumu bērnus no Engures, Mērsraga, Saldus – un orķestris tomēr ir."