Artusa un Artura blēņu stāsti
Šopiektdien Nacionālajā teātrī notiek režisora Regnāra Vaivara iestudētās Vilhelma Buša lugas Makss un Morics pirmizrāde. Abi literārie varoņi pazīstami kā lieli blēņdari. No saviem varoņiem — vismaz bērnībā — nemaz nav atpalikuši arī aktieri Artuss Kaimiņš (Makss) un Arturs Krūzkops (Morics). Abiem pūrā ir pa kādai nerātnībai, un puiši piekrīt, ka taisnība vien esot tik labi pazīstamajām rindiņām, kas skan izrādē: "Pirmais nedarbs nu ir veikts, tūdaļ nākamais tiek steigts!"
Iekāroja mammas automašīnu
Par savu lielāko bērnības nedarbu Artuss Kaimiņš dēvē vecāku mašīnas iekārošanu — kopš desmit gadu vecuma —, turklāt šai nodarbei viņš pievērsies trīs četras reizes dienā. "Kad biju ticis pie mašīnas, pabraukāju apmēram trīs minūtes, tad braucamo fiksi liku atpakaļ garāžā." Lai pieliktu punktu dēla izklaidēm, mamma mašīnas atslēgas pa nakti sākusi slēpt gultā zem spilvena. Artusam nācies gaidīt, kamēr mamma aizmieg, tad pa jumtu gluži kā Zirnekļcilvēkam aizlavīties līdz viņas istabas logam, iezagties iekšā un tikt pie kārotajām atslēgām. Nākamais uzdevums bijis dabūt vaļā garāžas durvis tā, lai tās nečīkstētu, atvērt vārtus un izstumt mašīnu ārā, jo pagalmā to darbināt nedrīkstēja. Viņš pabraukājis dažas minūtes, pēc tam mēģinājis dabūt mašīnu atpakaļ garāžā. Artuss Kaimiņš palepojas, ka septiņu gadu laikā, kopš nelegāli braukājis ar vecāku mašīnu — žiguli ar BMW sēdekļiem —, ceļu policija ne reizi viņu neesot pieķērusi. "Protams, vecāki mani pieķēra, turklāt katru reizi. Bija tāds bāriens!" aktieris sulīgi smejas. Tēvs gan visu uztvēris ar labdabīgu smaidu, jo mašīnai nekas nebija noticis, savukārt mamma asociējusies ar "kaucošo boju". "Es ar ausīm neklapēju. Man galvenais bija tikt pie mašīnas, jo āķis lūpā bija jau ar pirmo reizi!" Starp citu, mammai šī mašīna ir joprojām, un Artusam, lai gan tagad viņam ir divreiz vairāk gadu nekā stāstā minētajā laikā, ik pa brīdim patīk paņemt veco žigulīti un pabraukāties. Mammai stress par dēla izgājieniem esot joprojām. "Braukt iemācījos ļoti agri — apmēram septiņu gadu vecumā. Varbūt tāpēc man tā interese par mašīnām radās samērā agri," aktieris prāto.
Vai, viņaprāt, bērnībā sastrādātās nerātnības ir trakākas par tām, ko izrādē darīs Makss un Morics? "Es teiktu, ka sistemātiskākas!" aktieris pasmīn.
Gandrīz aizdzen ceļa rulli
Arī Artura Krūzkopa kontā ir daudz nerātnību, taču par dažām varēs stāstīt tikai tad, kad pienāks īstais brīdis. Tomēr par citām viņš gatavs pastāstīt un atzīst, ka nedarbi galvenokārt sastrādāti skolas laikā. "Mēs gājām kaltē lēkāt pa graudiem. Tas pavisam noteikti bija nedarbs, jo kaltē bija jāielien tā, lai sargs nepamanītu. Graudos spēlējām paslēpes un darījām vēl šo to." Nepieciešamības gadījumā labierīcības neviens no dauzoņām meklēt nav gājis... "Nu, saprotiet paši, turpat graudos vien to darījām. Droši vien pēc tam paši to maizīti ēdām," viņš mazliet kautrīgi secina.
Otrs nedarbs bijis krietni trakāks: Artura dzimtajā pusē reiz labots ceļš, un būvnieki tā malā atstājuši ceļa rulli. "Tas bija atstāts uzkalniņā. Mēs pa to mašīnu lēkājām, kamēr ceļa rullis sāka ripot no kalna lejā..." Arturs Krūzkops smejas. Nekas traks nav noticis, jo rullis ticis vien līdz pirmajam šķērslim — ceļa zīmei, to nolauzis un turpat arī palicis. "Nākamajā rītā bija liela izmeklēšana, kurš to ir izdarījis, bet nevienu tā arī neatrada..."
Par katru bērnības nedarbu licies — uh! Paskatoties šodienas acīm, šķiet, nekas traks jau nav darīts. "Daudzi Maksa un Morica nedarbi puikām šķiet interesanti. Domāju, lielākoties viņi tos darīja neapzināti, vienkārši tā sanāca," Arturs uzskata. Viņaprāt, nedarbu darīšana vai nedarīšana ļoti atkarīga no vecāku attieksmes. "Bērnam pēc tam noteikti vajadzētu izskaidrot, kāpēc tā nevajadzēja darīt. Jo tā faila jau bērniem pašiem nav.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.