"Skatuviskā risinājuma lakoniskums un satura bagātība vienlaikus liek izrādes scenogrāfu Andri Freibergu, ilggadējo Šapiro līdzgaitnieku Rīgas Jaunatnes teātrī, turēt aizdomās ne vairāk, ne mazāk kā par ģenialitāti. Par Freiberga ģenialitāti Maskavai, starp citu, divreiz jau bijusi iespēja pārliecināties — 2003.gadā, kad Lielajā teātrī viesojās Latvijas Nacionālās operas Hendeļa Alčīnas iestudējums un kad Jaunajā operā tika izrādīts Nabuko," raksta kritiķe Jeļena Čerjemniha, nosaucot A.Freibergu par "latviešu ģēniju". Iestudējumu A.Šapiro un A.Freibergs veidojuši ciešā sadarbībā, tādēļ nepārsteidz, ka, cildinot vienu, recenzenti nereti atzīmē arī otra sasniegumus — "elegants iestudējums", kas aiz varoņu roku lauzīšanas "ļauj saskatīt un saklausīt galveno — ne asinis, bet to, kā tās sastingst, kad Lučija spiesta parakstīt laulību līgumu ar nemīlamu vīrieti; ne klanu naidu, bet naidnieku apjukumu; ne slepkavības šausmas, bet gara atbrīvošanu vājprātā", "gudra izrāde", "apburoša".
A.Šapiro izrādes mizanscēnas veidojis statiskas, ko papildina lakoniskā, poētiskā A.Freiberga scenogrāfija. "Pārsteidz pat ne miers, ar kādu scenogrāfs izvairās iet literatūras pavadā, bet gan ietiepība, ar kādu viņš piesātina operu ar mūsdienīgu vizuālu dzeju," raksta Jūlija Bederova.
Izrādes veidošanā piedalījusies arī Katrīna Neiburga, kura veidojusi videoprojekcijas. Galvenajā lomā pirmajā sastāvā Hibla Gerzmava.