Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Izrāžu nav, bet konkurence pieaug. Kā krīzes laikā jūtas Latvijas neatkarīgie teātri

Arī nevalstiskajiem teātriem uzkrājas neparādītas izrādes un neīstenoti projekti, dažas apvienības piedāvā tiešsaistes iestudējumus un ierakstus.

Pagājušajā numurā KDi iepazīstināja ar valsts un pašvaldības teātru direktoru viedokļiem. Šoreiz turpinām izzināt situāciju Covid-19 pandēmijas krīzē un pievēršamies nevalstiskajiem teātriem. Dienā, kad bijām lūguši sniegt atbildes, tika paziņoti Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) kārtējā projektu konkursa rezultāti, kuru atskaņas ir jūtamas teātru vadītāju paustajā. Ir skaidrs, ka pašreizējos apstākļos cīņa par pieejamo finansējumu tikai pieaugs, un jautājums, kā savilkt galus, nevalstiskajiem teātriem ir eksistenciāli svarīgs.

 

KDi uzdotie jautājumi

1. Kāda pašlaik ir situācija jūsu teātrī? Kas ir paveikts kopš sezonas sākuma (iestudētas, bet publikai neparādītas izrādes, citi projekti)?

2. Kādi ir jūsu plāni attiecībā uz sezonas atlikušo daļu un nākamās sezonas sākumu?

3. Kāda ir teātra finansiālā situācija un prognozes, vai varētu nākties veikt kādas izmaiņas personāla sastāvā vai citas darbības, uz ko šī situācija var piespiest? Kāda veida atbalsts (valsts, VKKF, pašvaldības u. tml.) vēl būtu nepieciešams?

 

Foto: Anrijs Požarskis

Andrejs Jarovojs
Ģertrūdes ielas teātra vadītājs

1. Ģertrūdes ielas teātrī (ĢIT) tapuši četri jauniestudējumi – Vinils (pirmizrāde 15.09.2020.), Pazaudētās dziesmas (pirmizrāde 27.10.2020.), audioizrāde Jums ir apdegušas ausis (pirmizrāde 02.12.2020.) un tālizrāde Krēsls (pirmizrāde 12.02.2021.). Tie visi ir piedzīvojuši satikšanos ar skatītāju – vai nu klātienē, vai attālināti.

2. Mūsu mērķis arī šajos apstākļos ir būt kontaktā ar savu skatītāju. Šobrīd spēlējam izrādes attālināti – skatītājiem ir pieejama audioizrāde Jums ir apdegušas ausis, tālizrāde Krēsls, kas noris tiešraidē no teātra, kā arī tiešsaistē digitālās Latvijas skolas somas ietvaros tiek spēlēta izrāde Taņas dzimšanas diena WEB, reizi nedēļā – Rīta drosme ar horeogrāfi Janu Jacuku Facebook tiešraidē. Gatavojam arī citus pasākumus, kas būs pieejami, ņemot vērā esošos ierobežojumus.

Pašlaik procesā ir divu jaunu izrāžu sagatavošana – Nasing spešal (pirmizrāde iecerēta maija beigās, ja tiks atļauta teātra darbība), kā arī kameropera Kontakts (pirmizrāde plānota novembrī).

3. Pirms pandēmijas 50% no teātra budžeta veidoja biļešu ieņēmumi, šobrīd daudz lielāka finansējuma daļa jāpiesaista caur projektiem, kuru īstenošanas iespējas klātienē pašreizējos apstākļos ir grūti prognozēt. Pateicoties VKKF mērķprogrammas atbalstam, administratīvie izdevumi daļēji ir nosegti, taču situācija kļūst sarežģītāka ar katru mēnesi, kad nevaram strādāt, lai sasniegtu plānotos rezultatīvos rādītājus, kas projektu finansējuma gadījumā ir būtisks aspekts. Šajā situācijā aktualizēt nevalstisko teātru ilgtspējas jautājumu kultūrpolitikas līmenī ir izšķiroši, ja vēlamies saglabāt teātra mākslas daudzveidību arī turpmāk.

 

Publicitātes foto

Anda Zadovska
Mūzikas nama Daile direktore

1., 2. Turpat gadu dzīvojot krīzes apstākļos, pirmkārt, esmu pateicīga, ka esam veseli un Mūzikas nams Daile ar nepilnu jaudu, bet strādā. Kaut gan pagājušajā rudenī noturējāmies, šķiet, pēdējiem spēkiem, un neslēpšu – bija brīdis, kad domāju, ka visi resursi ir izsmelti un man vairs nav ideju, kā noturēt uzņēmumu, bet par to, kas bijis, runāt vairs nav produktīvi, tagad jāskatās tikai uz priekšu!

Šobrīd situāciju esmu pieņēmusi, labāk izprotu un varu rīkoties, pieņemot pašreizējos apstākļus. Iespēju robežās darbojamies un strādājam, lai brīdī, kad atļaus normāli strādāt, mēs varētu skatītājiem parādīt jau sagatavotās, bet publiski vēl neparādītās programmas – Andra Keiša un Raimonda Paula programmu Suni ārā nedzenama nakts ar Ojāra Vācieša dzeju, Daumanta Kalniņa programmu Drošinājums ar Knuta Skujenieka dzeju, Ulda Stabulnieka mūzikas programmu, kuru sagatavojuši Artūrs Skrastiņš un Latvijas Radio bigbends, kā arī Kaspara Znotiņa un Kaspara Zemīša programmu Motīvs balsij un ģitārai, kuru izdevās parādīt tikai vienu reizi... Neparādīta publikai palika arī pagājušā gada Daumanta Kalniņa un Raimonda Paula Ziemassvētku programma, kuru ceram parādīt šī gada decembrī.

Protams, padomā ir arī jauni repertuāra papildinājumi, tomēr ir ļoti daudz nezināmo, kas plānošanu padara neprognozējamu. Es būtu priecīga, ja, ievērojot drošības noteikumus, mēs varētu atsākt darbu kaut vai ar piecdesmit skatītājiem zālē.

3. Sākot no pagājušā gada beigām, atbalsta mehānismi darbojas labi. Kultūras ministrija par savu nozari domā, es pati kopā ar ministrijas pārstāvjiem esmu piedalījusies atbalsta mehānismu izstrādē, piemēram, biļešu naudas kompensācijas mehānisma izstrādē, kas, manuprāt, ļoti palīdzēs visai nozarei.

Pašlaik Mūzikas nams Daile ir saņēmis atbalstu piedāvātajās atbalsta programmās caur VKKF un LIAA, un arī šajā gadā jau apstiprinātos atbalsta mehānismus, cerams, saņemsim, bet tas ir šobrīd.

Mana uzņēmuma gadījumā robs finansēs radās tieši pirmajā pusgadā pēc krīzes sākuma, jo izmaksas vēl turpinājās pēc pilnas programmas, bet atbalsta mehānismu kritēriju izstrāde bija procesā, un mēs pirmo atbalsta naudu saņēmām tikai decembra vidū VKKF konkursā Covid-19 ietekmēto uzņēmumu atbalstam, daļēji atgūstot jau iztērētos apgrozāmos līdzekļus. Tikai gribu piebilst – ja nebūtu 2019. gada nogalē nopelnītās naudas un personīgo aizdevumu, par kuriem uzturēju Mūzikas namu Daile līdz pirmajai finansiālajai palīdzībai, situācija būtu pilnīgi cita, jo pirmais reālais atbalsts tika saņemts decembrī, bet aizliegums strādāt sākās jau martā. Pagaidām – ar aizliegumu strādāt – nezinu, kā nolīdzināt šajā periodā radušos zaudējumus, jo tagadējie atbalsta mehānismi kompensē kārtējās izmaksas, kas palīdz nepalielināt parādu. Mani uztrauc tas, kā atgriezīšu naudas plūsmā iztērēto naudu, kura netika kompensēta, jo uzņēmums nestrādā un ienākumu tam nav.

Manu uzņēmumu iemaksāto nodokļu summa Valsts kasē arī šajā krīzes periodā, no marta līdz šim, matemātiski rēķinot, ir aptuveni tāda pati kā visu līdz šim laikam saņemto atbalstu summa.

Zinu, ka atbalsta konkursi būs arī šajā gadā, un tos ļoti gaidām, jo šis gads no finanšu plūsmas viedokļa izskatās vēl draudīgāks nekā pagājušais, jo pagājušās vasaras izdevumiem un daļēji jaunu projektu ražošanai mēs, kā katru gadu, naudu bijām nopelnījuši 2019. gada nogalē, un tas nebija liels pārsteigums, bet šajā gadā šī pašfinansējuma, kas veidojas no iepriekšējā gada nogales ieņēmumiem, mums nav, jo strādāt nevarējām, līdz ar to šī gada ikmēneša izdevumiem un jauniem projektiem mums resursu nav. Tādēļ bez papildu naudas mēs šo gadu atšķirībā no pagājušā gada, kad mūs izglāba 2019. gada ieņēmumi, izdzīvot vairs nevarētu.

Tomēr visgrūtāk ir izturēt emocionālo slodzi ikdienā, motivēt sevi un darbiniekus, par kuriem esmu atbildīga. Zinu, ka arī mūsu māksliniekiem nav viegli un viņiem arī ir vajadzīgs atbalsts. Kopā esam strādājuši daudzus gadus, un visi gaidām, kad atkal varēsim strādāt normālā režīmā ar pilnām skatītāju zālēm. Šajā laikā mums vienam otrs ir jāatbalsta, visas krīzes reiz beidzas.

Ticu, ka krīze iet jau uz otru pusi un mēs drīz atgriezīsimies ar vēl lielāku jaudu, un ceru, ka Dailes uzticamā publika pa šo laiku nebūs mūs aizmirsusi!

 

Foto: Alvils Rolands Bijons

Anna Sīle
Dirty Deal Teatro direktore

1. Dirty Deal Teatro rudenī pirms epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanās paguva izlaist jau iepriekšējā sezonā plānoto un izloloto triju jauno dramaturgu izrādi Triptihs. Džeks Uzšāvējs, Skittles, Ludzas kadriļa. Kad epidemioloģiskā situācija pasliktinājās un tiešs kontakts ar skatītāju vairs nebija iespējams, atdzīvinājām jau pavasarī veidoto digitālo izrādi bērniem Misija Zeme, ko decembrī nospēlējām vairākiem tūkstošiem skatītāju, un aktīvi to turpinām izrādīt programmā Latvijas skolas soma. Jau no vēla rudens režisore Inga Tropa kopā ar dramaturgu Matīsu Gricmani veido izrādi par pusaudžu vardarbību, pirmizrāde notiks tad, kad epidemioloģiskā situācija atļaus teātrī aicināt skatītājus.

2. Atlikušajā sezonas daļā plānojam tikai tādus pasākumus, kuros skatītāji varēs piedalīties nepulcējoties, piemēram, Valters Sīlis veido audioizrādi par noklausīšanos – tajā skatītājam iecerēta aktīva līdzdalība, darbojoties jaunā, izrādei paredzētā mājaslapā. Domājot par iespējamo cilvēces uzvaru pār nevēlamo vīrusu, uzvaras tematiku ar tās spožumu, mirklīgumu un postu (jo vienmēr ir arī zaudētāju puse), astoņi dramaturgi kopā ar režisoru un scenogrāfu Reini Suhanovu dosies uz Uzvaras parku, lai tur radītu epidemioloģiski drošu pastaigu caur jaunizveidotu arkādi.

Ja situācija ļaus pulcināt skatītājus, dramaturģe Linda Rudene ar režisori Paulu Pļavnieci veidos stāstu par dažādām izdzīvošanas stratēģijām, to paredzēts izrādīt LKA Eduarda Smiļga Teātra muzeja dārzā.

3. Dirty Deal Teatro jau pagājušajā pavasarī apgrieza visus iespējamos budžeta stūrīšus, lai spētu izdzīvot. Pašlaik turpinām darboties kompaktākā versijā. VKKF atbalsts 2021. gadam ir piešķirts, ar to aptuveni 70% no pašreizējām administratīvajām un telpu izmaksām varam segt, pārējo ceram piesaistīt no digitālo izrāžu ieņēmumiem. Finansējumu jauniem projektiem plānots piesaistīt no VKKF regulārajiem konkursiem un mērķprogrammām. Nākotnē vēlētos ieraudzīt daudz lielāku Rīgas domes iesaisti profesionālās mākslas atbalstā.

 

Publicitātes foto

Kvadrifrons
*Tā kā šai apvienībai nav viens vadītājs, tapusi kolektīva atbilde, kuru ilustrēt teātris vēlas ar savu simbolu – vienradzi

1. 2020./2021. gada teātra sezonu iesākām augustā ar Klāva Meļļa izrādes Ciešamā kārta mēģinājumiem. Pirmizrāde notika oktobra sākumā, un oktobris bija arī vienīgais mēnesis, kad šosezon piedzīvojām tikšanos ar skatītājiem. Decembrī noritēja Reiņa Botera bērnu izrādes BŽS mēģinājumi un pielāgošana Zeļļu ielas zālei. Izrāde pirms diviem gadiem tika veidota Valmieras Vasaras teātra festivāla ietvaros un sadarbībā ar Valmieras teātri varēs turpināt ceļu pie skatītājiem.

No jaunā gada notiek aktīvs mēģinājumu process vairākām LKA režisoru diplomdarbu izrādēm, kas top sadarbībā ar Kvadrifronu. Nupat darbu pie izrādes Tikai pieaugušajiem pabeidzis Andris Zeļonka, pašlaik norit Sabīnes Alises Ozoliņas diplomdarba Dabiskais romāns mēģinājumi. Vēlāk pavasarī plānota Jurģa Lūša un Ulda Sniķera diplomdarba izrāžu tapšana. 

Esam pārliecināti, ka visas jauno režisoru izrādes būs labs papildinājums Kvadrifrona repertuārā. Ceram, ka jūnijā visus diplomdarbus būs iespējams parādīt kopīgā skatē Kvadrifrona pirmā reize, kuru varētu apmeklēt jebkurš interesents. Tomēr vienlaikus esam gatavi arī pesimistiskākam scenārijam, domājot par dažādu attālinātu – tiešsaistē un pilsētvidē piedzīvojamu – izrāžu veidošanu.

Drošības apsvērumu un resursu taupīšanas dēļ ļoti cenšamies ierobežot klātienes mēģinājumos esošo personu skaitu, mēģinājumos piedalās tikai viens tehniskais darbinieks, pārējie atrodas dīkstāvē un, ja nepieciešams, konsultē attālināti.

2. Kā jau minēts iepriekš, laikā no jaunā gada līdz jūnijam plānojam sagatavot četras jauno režisoru diplomdarba izrādes.

Šajā nedēļā notiek arī pirmie Reiņa Botera izrādes Nēmiz päl! mēģinājumi. Iestudējums plānots kā vienlaikus cieņpilns un kritisks veltījums lībiešu tautai un tās liktenim. Ar šo darbu vēlamies veicināt sabiedrības izpratni par lībiešiem un apstākļiem, kas veicinājuši šīs tautas asimilāciju.

Padomā bija vēl vairāki projekti (piemēram, pandēmijas apstākļiem piemērota izrāde pastaiga Rīgas vecpilsētā Deviņas durvis, performanču un instalāciju cikls Nauda lido, nauda deg u. c.), taču pirmajā šī gada VKKF projektu konkursā bija rekordliels pieteikumu skaits, tāpēc, kā uzzinājām 26. februārī, tie nav guvuši finansējumu. Par tālākiem plāniem šobrīd runāt ir ļoti grūti – ideju ir daudz, bet, vai tām būs iespēja tikt realizētām, rādīs laiks. Tas ir atkarīgs gan no finansējuma, gan pandēmijas noteiktajiem ierobežojumiem kultūras nozarē.

3. Biedrība šajā periodā ir izmantojusi visa veida atbalstu, kādu sniedzis gan VKKF, gan valsts (piemēram, piešķirot pastāvīgajiem darbiniekiem dīkstāves pabalstus). Pateicoties atbalsta mehānismiem, mums ir izdevies noturēt savus darbiniekus un saglabāt samērā drošu finansiālo situāciju. Lai arī mēs nevaram priecāties par nekāda veida peļņu, pagaidām esam stabili un mums nav jāuztraucas par bankrotu vai likvidāciju. Ja situācija nemainīsies un nevarēsim atsākt aktīvu darbību nozarē, būs jāsāk baidīties, vai entuziasms nemirs pavisam un vai spēsim noturēt komandu, kas pašlaik dzīvo ar minimāliem iztikas līdzekļiem.

Arvien vairāk māc sajūta, ka šis viss ir jāuztver nevis kā īstermiņa problēma, bet gan kā ilgtermiņa krīze, un nākas domāt par pielāgotu radošo darbību. Tas, protams, ir nomācoši, jo mēs izvēlējāmies strādāt teātra nozarē tieši tāpēc, ka mums patīk teātris, respektīvi, tas, ko līdz šim varējām darīt. Ja varētu cerēt uz vēl kāda veida atbalstu, gribētos teikt, ka Rīgas pašvaldības iesaiste atbalsta mehānismos kultūras nozarei būtu vērā ņemams ieguvums. Protams, arī VKKF konkursos pieejamā līdzekļu apjoma palielināšana šajos apstākļos būtu nopietns atbalsts. Šobrīd uz VKKF konkursu finansējumu pretendē daudzas radošās personas, kurām iepriekš bija iespēja gūt ienākumus un realizēt savas ieceres citos veidos, kas pandēmijas dēļ nav iespējami. Attiecīgi konkurence ir ļoti liela.

 

Foto: Jānis Deinats

Rēzija Kalniņa un Ainārs Rubiķis
Mūzikas un drāmas telpas OratoriO vadītāji

1. Aktrises Rēzijas Kalniņas un diriģenta Aināra Rubiķa kopīgi radītā satikšanās vieta Mūzikas un drāmas telpa OratoriO un SIA OratoriO ir dibinātas 2020. gada jūlijā. Tā savu mājvietu radusi kvartālā Sporta 2, bijušās saldumu fabrikas teritorijā, līdzās citiem radošiem rezidentiem. Savu pirmo sezonu OratoriO sāka 29. augustā ar koncertciklu Brīdis pēc vakariņām un Rēzijas Kalniņas dzejas lasījumu apvienojumā ar latviešu komponistu mūziku Andreja Osokina izpildījumā, šī programma tika atkārtota vēlreiz pēc mēneša. Cikla turpinājumā klausītājiem tika piedāvāta jauna radošā apvienība – dziedātāja un pianiste Katrīna Gupalo tandēmā ar producentu un elektroniskās mūzikas meistaru Orioli koncertā 7 skumjas zvaigznes un Alabamas mēness, kam sekoja brīnišķīgs Kristīnes un Margaritas Balanas un Andreja Osokina kino mūzikas koncerts.

Līdz ar valstī noteiktajiem ierobežojumiem nerealizēti palikuši vēl vairāki koncertcikla Brīdis pēc vakariņām notikumi: aktiera Anatolija Fečina un vijolnieces Darjas Smirnovas satikšanās, pianista Toma Juhņeviča solokoncerts, Ivo Martinsona un sitaminstrumentālistes Elīnas Endzeles duets.

Savukārt 30. oktobrī un 1. novembrī OratoriO pilnās zālēs (ar jau pieņemtajiem ierobežojumiem gan) pirmizrādi piedzīvoja amerikāņu autora Šona Grenana lugas Tagad un tad iestudējums Rēzijas Kalniņas režijā. Izrādē piedalās izcils aktieru ansamblis: Esmeralda Ermale, Jana Herbsta vai Ilze Trukšāne, Raimonds Celms vai Maksims Busels, Jānis Skanis vai Juris Kalniņš. Līdz ar ārkārtas stāvokļa izsludināšanu un visu kultūras pasākumu atcelšanu nenospēlētas palika vēl vismaz desmit plānotās izrādes. Tās vairākkārtīgi tika pārceltas uz citiem datumiem, līdz beigās atceltas un gaida atkalsatikšanos ar skatītājiem. Novembrī režisora Rolanda Atkočūna vadībā tika sākts darbs pie britu dramaturga Rolanda Hārvuda lugas Kvartets iestudējuma. Šajā izrādē spēlēs Gunta Virkava, Mārtiņš Vilsons, Indra Burkovska un Juris Kalniņš. Pirmizrāde pārcelta uz maiju.

Savukārt gada nogalē kā kulminācija bija ieplānots vērienīgs Rēzijas Kalniņas jubilejas koncerts, ko arī nācās atcelt. Meklējot arvien jaunas formas, kā kvalitatīvi satikties ar savu skatītāju arī mainīgos apstākļos, no 15. līdz 22. decembrim sociālo tīklu vietnēs Facebook un Youtube ciklā Sarunas pirms jubilejas varēja redzēt un klausīties sarunas ar kādu no Rēzijai svarīgiem dzīves cilvēkiem. Sarunas ar krustmāti Lienīti jeb Lieni Lūsi, Horenu Stalbi, Agnesi Zeltiņu, Daci Micāni-Zālīti, Ausmu Kantāni, Inesi Ozolu, Orestu Silabriedi un Aināru Rubiķi līdz šim noskatījušies vairāk nekā 10 800 skatītāju. Jubilejas vakarā 23. decembrī tiešraidē no OratoriO notika Rēzijas Kalniņas un mācītāja Krista Kalniņa dzejas lasījums no jaunā dzejoļu krājuma Niekkalbīša dzejoļu grāmatiņa.

Pandēmija veikusi korekcijas vēl kādā radošā projektā – janvārī un februārī OratoriO telpās bija ieplānoti publiskās runas institūta Oratore pasākumi ar dažādiem lektoriem. Ceram šo sadarbības iniciatīvu realizēt pavasarī vai rudenī.

2. Šajā sezonā esam ieplānojuši Gabriela Garsijas Markesa lugas iestudējumu ar Rēziju Kalniņu un Jakovu Rafalsonu galvenajās lomās. Esam sākuši sadarbību ar Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātri, lai kopīgi realizētu projektu Meeting Point. Tikšanās vieta. Место встречи. Tajā plānotas daudzveidīgas izrādes, kurās apvienosies dažādu teātru profesionāļi. Ceram, ka tādējādi OratoriO kļūs par integrālu telpu, tādu kā tiltu, kur satikties līdzpastāvošām pamatkultūrām un daudzvalodīgai publikai. Šosezon plānota Ingas Krasovskas veidotās kustību izrādes V+V pirmizrāde, savukārt rudenī – Asjas Vološinas luga Mamma Ināras Sluckas režijā. Nākamajā sezonā ir paredzēta sadarbība arī ar Dailes teātri mazās formas izrāžu jaunradei OratoriO telpās.

Ciklā Bērnistaba video un audio formātā iepazīstināsim bērnu un jauniešu auditoriju ar daudzpusīgu literatūru profesionālu aktieru izpildījumā. Tāpat, ja vien apstākļi ļaus, tiks turpināti kamermūzikas koncerti un koncertcikls Brīdis pēc vakariņām Aināra Rubiķa mākslinieciskajā vadībā.

Vēl viens sezonas jaunums plānots ciklā Stāstnieks un skaņas – spilgtas mūzikas personības iepazīstinās klausītājus ar pašu izvēlētu žanriski un tematiski atlasītu klausāmvielu. Publiskās klausīšanās pieredzi mājīgā atmosfērā piedāvās jaunā dzejniece un mūzikas menedžere Aleksandra Line. Nākamajā sezonā plānots piesaistīt jaunos dramaturgus ar viencēliena lugām.

3. Laikā, kad biļešu ieņēmumi ir nulle, bet mākslinieciskās, saimnieciskās un administratīvās darbības izdevumi saglabājas, esam īpaši pateicīgi mūsu atbalstītājiem no privātā sektora. Tā kā valsts piedāvātajās atbalsta programmās, piemēram, VKKF mērķprogrammā Covid-19 ietekmēto kultūras institūciju ilgtspēja, pēc nolikuma mums līdz šim kā jaundibinātam uzņēmumam bija liegta dalība, esam spiesti turpināt ieguldīt pašu līdzekļus. Pēc sarunām ar Kultūras ministriju un VKKF vadību ir cerība, ka, paplašinot uzņēmuma kritērijus, kas var pieteikties atbalsta mehānismiem, tiks mainīti arī VKKF nolikumi, lai arī OratoriO kā 2020. gadā dibināts uzņēmums varētu klasificēties atbalstam. Šobrīd konkursa izsludināšana pārcelta uz martu.

Ja raugāmies uz nākotnes prognozēm, par spīti faktam, ka publika ir noilgojusies pēc dzīvas klātienes satikšanās ar māksliniekiem, mums visiem priekšā gaidāma arvien pieaugošāka cīņa par skatītāju. Jo pēc tik ilgas pauzes tirgus būs pārblīvēts ar saturisku piedāvājumu un kultūras pārbagātību. Tāpat jāņem vērā cilvēkos izveidojusies psiholoģiskā barjera – gan biļešu pirkšanā, gan veselības un drošības jautājumos.

 

Publicitātes foto

Asnate Siliņa
Apvienības Esarte producente

1. Teātra apvienības Esarte dzimšana 2020. gada janvārī notika vien dažus mēnešus pirms tam, kad pandēmijas ietekmē tika apstādināta kultūras dzīve.

2020. gada septembrī ar ierobežojumiem, bet klātienē tika spēlēta izrāde Pēdējās stundas Dirty Deal Teatro. Novembrī uz mēnesi skatītājiem bija pieejama godalgotā tīmekļa izrāde Irānas konference, kuras organizēšana bija apvienības Esarte pārziņā, un pieprasījums pēc šīs izrādes bija tiešām labs un iepriecinošs. Decembrī bija paredzēts izrādes Medības atjaunojums, kas būtu ticis rādīts Dailes teātra Mazajā zālē. Stājoties spēkā aizliegumam spēlēt izrādes klātienē, izlēmām šo izrādi filmēt nedaudz neierastākā formātā, projektam piesaistot arī kinorežisori Lieni Lindi. Filmēšana vēl turpinās. Lai pilnībā pabeigtu iecerēto darbu, vismaz līdz aprīlim vēl jāveic gan beigu ainu filmēšana, gan montāža un materiāla pēcapstrāde.

Savukārt tikko – 20. februārī Narvā un 22.–23. februārī Tallinā – pirmizrādi klātienē ar skatītājiem piedzīvoja darbs Divas garāžas, kas ir Esarte un Igaunijas neatkarīgā teātra Vaba Lava kopražojums.

2. Kolīdz tiks atļauti klātienes publiskie pasākumi, tiks spēlētas repertuāra izrādes (Pēdējās stundas Dirty Deal Teatro, Divas garāžas teātrī Vaba Lava Igaunijā). Plānots digitalizēt Latvijas skolas somas projektu Mazais Šekspīra komplekts, kas sastāv no trim gatavām objektu izrādēm un vēl joprojām gaida iespēju satikties ar skolēnu auditoriju.

Līdz sezonas beigām skatītājiem būs arī pieejams izrādes Medības ieraksts. Tiek meklētas arī citas formas, skaidri apzinoties, ka klātienes izrāžu nākotne uz laiku ir pārāk nenoteikta. Cenšamies būt elastīgi un nemēģinām radīt izrādes radīšanas pēc.

3. Apvienība Esarte tika izveidota pirms gada un pagaidām lielā mērā balstās uz entuziasmu un strādā pēc projektu principa (paldies Valsts kultūrkapitāla fondam). Tas nemainās arī pandēmijas laikā.

 

Foto: Marta Martinsone-Kaša

Ilze Lieckalniņa
Cēsu Mazā teātra vadītāja

1. Cēsu Mazais teātris šobrīd ir jau ieilgušā pauzē, jo digitāli projekti nav tapuši un Latvijas skolas somas ietvaros tapušo Kristas Burānes izrādi Dullais neesam pielāgojuši attālinātai versijai. Rudenī bija paredzēta izrāde pašiem jaunākajiem skatītājiem līdz triju gadu vecumam, ko iestudēja režisore Liena Šmukste, bet pirmizrāde nenotika, tā gaida tikšanos ar skatītājiem ne tikai Cēsīs, bet arī citos Latvijas reģionos. Arī šo izrādi specifiskā auditorijas vecuma (no sešiem mēnešiem līdz trim gadiem) dēļ nepielāgojām digitālajai videi. Tā kā Cēsu Mazais teātris ir tikko sācis eksistēt, finansiālā un tehniskā kapacitāte nav tik liela, lai veiktu kvalitatīvas izrādes vai tikšanās ar skatītājiem attālināti.

2. Esmu pieņēmusi skaudru lēmumu pauzi ieturēt līdz vasarai, lai tad sāktu veidot mazas tikšanās ar skatītājiem Cēsu pilsētas vidē un pagalmos. Nākamās sezonas sākumā paredzēta pirmizrāde. Ceru, ka rudens būs labvēlīgāks, lai varētu darboties un tikties ar skatītājiem. Apzinos, ka teorētiski viss jāsāk no nulles, bet esmu tam gatava. Idejas ir. Katra no tām gaida sev vispiemērotāko realizācijas laiku. Teātris ir knapi sācis kūņoties, ja salīdzina ar jaundzimušu bērniņu, līdz ar to snauda ir nepieciešama, lai pamostos un būtu gan atpūties, gan miegā paaudzies un pieņēmies spēkā. Esam atvērti sadarbībai ar māksliniekiem.

3. Ņemot vērā, ka Cēsu Mazais teātris nesaņem nekāda veida dotācijas, arī rudenī, kad teorētiski bija iespēja darboties ar ierobežotu skatītāju skaitu, mums bija neizdevīgi tādā veidā strādāt, jo ienākumi nespētu segt izrādes pašizmaksu. Līdz ar to pašlaik finanšu situācija nav no spožākajām. Teātris pagaidām nespēj garantēt sistemātisku darbību, tāpēc uz finansiālu palīdzību pretendēt nevaram. Cēsu Mazais teātris arī turpmāk piedalīsies konkursos un cerēs tikt atbalstīts.

 

Foto: Monta Tīģere

Beatrise Zaķe
Apvienības PERFOrācija vadītāja

1. PERFOrācija pirmajā Covid-19 vilnī nolēma, ka kļūsim nedaudz plašāki un spersim soli ārpus teātra robežām. Tādā veidā tapa projekts kultūrtelpa Točka, kurā mēs kā producenti veidojām gan izstādi, gan sadarbībā ar Rūdolfu Gediņu nokūrējām divpadsmit laikmetīgās dejas notikumu, kā arī paspējām realizēt divus teātra notikumus. Augustā un septembrī izrādījām izrādi Heda. Human, kas, visticamāk, būtu turpinājusi savu dzīvi pie skatītājiem, ja vien nebūtu vīruss pasteidzies pa priekšu. Palīdzējām jaunajiem māksliniekiem Mārtiņam Zvirbulim, Paulīnei Kalniņai un Alisei Bokalderei īstenot performanci Repetitive. Pašlaik procesā ir divi ar teātri saistīti projekti, no kuriem vienam skatītāji bija jāsatiek decembrī. Tā ir izrāde jauniešiem, kas tapusi programmas Latvijas skolas soma ietvaros. Veidojam plānu nākamajai Točkai, kas ar skatītājiem, visticamāk, satiksies tikai vasaras izskaņā, lai arī bija paredzēta jau pavasarī. Točkas programmu atkal veidos laikmetīgās dejas rezidences un izrādes, performanču notikumi, jauno mākslinieku izstādes.

Vēl, turpinot domāt ārpus teātra rāmjiem, veidojam grāmatžurnālu bērniem – tie ir meklējumi, kā paskatīties uz dzīvu kultūru no raksta viedokļa. Ceram, ka maija beigās jau varēsim to nodot lasīšanai plašākam lokam.

Paralēli spēlējam skolām programmā Latvijas skolas soma pagājušajā sezonā tapušo un Spēlmaņu nakts bērnu žūrijas balvu saņēmušo virtuālo tiešsaistes izrādi Vol. 1 Antiņš.

2. Saistībā ar teātra notikumiem vairs neceram uz to, ka izdosies ko parādīt dzīvajā. Plānojam ātrākais augustā, protams, ja epidemioloģiskā situācija atļaus, izrādīt iepriekš tapušās izrādes, ļoti ceram, ka būs iespēja atjaunot un vēl nedaudz izrādīt Heda. Human, kā arī ceram, ka rudenī varētu atsākties klātienes izrāžu izrādīšana skolās, attiecīgi tad publiskās pirmizrādes varētu piedzīvot šobrīd topošās izrādes.

3. Ņemot vērā to, ka Valsts kultūrkapitāla fonda pirmā konkursa pieprasījums gan teātra nozarē, gan citās nozarēs pārsniedza reālās iespējas (katrā nozarē pieprasījums bija sešas, desmit reizes augstāks nekā reālās iespējas), būtu ļoti jauki, ja valsts institūcijas to pamanītu un izstrādātu vēl vienu konkursu līdzīgi kā 2020. gada vasarā, kas būtu paredzēts nākotnes kultūras radīšanai vai līdzīgi definētiem mērķiem. Jo, lai organizācija nenomirtu, tai ir nepieciešama ticība, ka tās idejas un projekti ir vērtīgi un nepieciešami, un, ja no 140 projektiem teātra nozarē atbalstu gūst maksimums divdesmit, tas vēl sāpīgāk nekā iepriekš liek māksliniekiem domāt par to, vai vēl ir vērts būt nozarē, jo klusi un ar cerību darbojamies gandrīz gadu. Ir gandrīz pilnībā apstājusies sponsoru piesaiste no privātā sektora, un valsts atbalsts šobrīd ir vienīgais, kas spēj dot sajūtu, ka mākslai nākotnē jābūt un tā būs vēl kādam nepieciešama, jo fiziskais skatītāju atbalsts arī vairs nav ikdienā redzams.

Līdzīgi kā lielākā daļa NVO sektora mākslas, arī PERFOrācijas procentuāli lielākos ienākumus veido pārdoto biļešu ienākumi. Pateicoties programmā Latvijas skolas soma esošajai tiešsaistes izrādei Vol. 1 Antiņš un skolu interesei par to, mūsu naudas plūsma nav galīgi apstājusies, taču nevarētu teikt, ka tā būtu ļoti stabila. Mums, iespējams, atšķirībā no citiem nevalstiskajiem teātriem situācija un sadzīves izmaksas nav tik lielas, jo esam organizācija bez pastāvīgām telpām un stabiliem darbiniekiem, slēdzam līgumus ar tehniskajiem darbiniekiem parasti tikai par konkrētiem projektiem un darbiem, līdz ar to par kāda atlaišanu vai darbinieku štata samazināšanu mums nav jāsatraucas. Lielākas bažas rada tas, cik ilgi šādā pusrežīmā jeb zemā starta stāvoklī spēsim emocionāli un mentāli noturēties. Šis laiks pārbauda pacietību un ticību labajam, cik ilgi varam sevi apmānīt psiholoģiski, ka tas, ko klusībā radām jau gandrīz gadu, reiz, kaut kādā nezināmā laikā, vēl būs sabiedrībai nepieciešams un cik daudziem dzīvā māksla vēl būs pieskaitāma pie patēriņa precēm.

 

Foto: Kristaps Kalns

Viesturs Meikšāns
Apvienības Freshfreshfr līdzdibinātājs

1. Mūsu galvenie centieni bija saistīti ar Freshfreshfr pirmo idejisko projektu Dēmons Liepājas teātrī. Savā ziņā mums paveicās šo projektu realizēt šīs sezonas vienīgajā brīvajā logā.

2. Mēs lēnām attīstām savu nākamo projektu Marks un Mocarts. Pagaidām konkrētu datumu un platformu, kur varētu tikt īstenots šis projekts, nav.

3. Tā kā Freshfreshfr nav savas telpas un algota personāla, mums arī nav regulāru izdevumu, kas būtu jāsedz. 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Mūzika

Vairāk Mūzika


Māksla

Vairāk Māksla


Teātris

Vairāk Teātris


Literatūra

Vairāk Literatūra


Kino/TV

Vairāk Kino/TV


Eksperti/Blogeri

Vairāk Eksperti/Blogeri


Intervijas

Vairāk Intervijas


Recenzijas

Vairāk Recenzijas


Grāmatas

Vairāk Grāmatas


Konkursi

Vairāk Konkursi


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


KD Afiša

Vairāk KD Afiša


Deja

Vairāk Deja