Ruta Birgere. Neko citu neesmu gribējusi
"Ja nu Dievs man ko ir devis, tā ir humora izjūta. Man tik ārkārtīgi patīk, ka es pati varu nesmieties, bet publika zālē smejas. Es no visas sirds spēlēju to savu dumjo Serafinu. Publika aplaudē," priecājas Valmieras Drāmas teātra aktrise Ruta Birgere.
7.maijā ar garšīgā groteskā izspēlēto ciema tenku vāceli izrādē Akmens ligzda jeb Niskavuori sievietes Ruta Birgere atzīmēs 85.jubileju. Laikam jau tieši šie šķelmīgie zibeņi aktrises skaistajās mandeļu acīs pasargājuši viņu no zīmoga — sirdsšķīstā kukažiņa. R.Birgere priecājas par savu aktrises likteni, jo nekad nav bijusi iesprostota kādā tipāžā. Pirms sarunas ar Dienu R.Birgere intervēta Kultūras rondo. Krodera raksturojums viņu esot šokējis: "Jaunībā es esot bijusi ļoti seksuāla, īpaši tad, kad nedaudz iedzērusi." Ko tagad padomāšot viņas skatītāju puritāniskā daļa, bažījas aktrise, sejā nezūdot koķetajam francūzietes smaidam. 2007.gadā aktrises gandrīz 60 gadu ilgais darba mūžs Valmieras teātrī tika godināts ar Spēlmaņu nakts balvu par mūža ieguldījumu.
Ar titulu Vecākā spēlējošā aktrise Latvijas profesionālajā teātrī Rutai Birgerei ir rotaļīgas attiecības. No sirds uzjautrinoties, viņa atstāsta epizodi: filmējoties kādā reklāmā, viņai "piestiprināta" asistente — kolēģe Helga Dancberga: "Ja nu es pēkšņi nomirstu vai ar mani kas notiek. Man tas liekas feini." Bet aizbildnieciska attieksme viņu kaitina: "Ja man vajadzēs, es palūgšu. Citādi mani tas aizvaino. Ne jau tāpēc, ka es gribu izlikties šausmīgi jauna un spēcīga. Bet man patiešām nevajag palīdzību. Nu ko lai es daru?!" izsaucas aktrise, kuru teātrī visi sauc tikai par Rutiņu. Rogožina mātes lomā Idiotā viņai nākas mudīgi skriet pa stāvām šaurām dzelzs kāpnēm, lai ar svecīti rokās pārietu pār augsto dzelzs tiltu. R.Birgere jaunībā daudz nodarbojusies ar sportu. Fizkultūras institūts bijis pat rezerves variants, ja nu gadījumā izkristu eksāmenos romāņu valodniecības fakultātē Latvijas Valsts universitātē.
"Man bija tikai pāris gadiņi, kad mani aizveda uz Lolitas brīnumputnu. Man patika visa tā skatuves gaisma. Tur bija kaut kas zaļgani zils… Es esot staigājusi un teikusi: "Cik skaistas dāmas!"" Abas māsas augušas ģimenē, kurā valdījis uzskats, ka nav nekā vērtīgāka par zināšanām un izglītību. Tēvs rakstnieks Jēkabs Birgers bieži aicinājis palasīt vāciski vai krieviski. Laba klasiskā izglītība 2.vidusskolā. Pēc tam — romāņu filoloģijas studijas, paralēli apmeklējot arī Drāmas teātra studiju. Gads Nacionālajā teātrī, bet pēc štatu samazināšanas 1949.gadā R.Birgeri uz Valmieru uzaicina nejauši Teātra darbinieku savienībā satiktā režisore Anna Lācis. "Pirmā loma man bija korejiešu cīnītāja. Tāds pacēlums! Es cīnos pret amerikāņiem — briesmoņiem, un amerikānis mani nošauj — Koreja būs brīva, laimīga! Par to es pat saņēmu kaut kādus apbalvojumus," atceras R.Birgere. Taču liktenis izspēlēja skarbu joku — laikā, kad jaunajai aktrisei jāatveido korejiete revolucionāre, 1951.gadā uz 25 gadiem stingrā režīma nometnēs Sibīrijā līdz ar citiem franču grupas biedriem tika izsūtīta Rutas māsa Ieva.
Aktrise regulāri brauc uz Rīgu skatīties izrādes un apmeklē arī koncertus, kas tagad diemžēl kļuvuši par dārgu. "Vājprātīgi patīk mūzika," viņa atzīstas. Aktrise asredzīgi, analītiski un taisnīgi analizē jaunākās izrādes: "Man ir svarīgi, lai aktieris nepārspīlē, neķēmojas, lai zālē justu, ka tas viņam nāk no smadzenēm un sirds." Viņai nepatīk sadomāts teātris. Operas Burvju flauta pirmo variantu Viestura Kairiša režijā aktrise esot skatījusies nolaistām acīm, baudot tikai skaisto mūziku. Nepatīk arī tīšs "seksa, trakulību teātris". Par Džilindžeru: "Viņš meklē slimīgo, cilvēka slēptās emocijas, ko parasti neparāda. Bet vai tad kails cilvēks nav redzēts, apžēlojies!? Gleznās vien. Nenāks taču pliku Beļicku skatīties. Viņam laikam tā ir bauda — izsitīs tos sapuvušos vecos mietpilsoņus… Kaut gan, piemēram, Jūdas skūpsts man ārkārtīgi patika." R.Birgeres svarīgākais kritērijs, lai iecere līdz galam pārliecina. Piemēram, kā savā laikā Ļeņingradā redzētajā režisora Tovstonogova Sīkpilsoņi iestudējumā, kur tradicionāli pieticīgā, slimīgā Tatjana bija traktēta kā "viena nostāvējusies veca meita, kurai tas sekss nāca ārā pa visām porām. Ja tā var, tad es pieņemu katru jauninājumu.".Aktrisei prieku sagādā, ka jaunie aktieri, "bērni", kā viņa saka, neuztver viņu kā konservatīvu cilvēku. Kā gan lai uztvertu, ja Birgere dzīvo tagadnē un "nebāžas virsū" ar saviem padomiem.
Ruta Birgere ieskatās sarakstā un gracioziem solīšiem aizslīd uz autoostas pusi.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.