"Man ir ārkārtīgi liels prieks, ka Latvijas valsts simtgades programmas ietvaros mums ir izdevies izveidot plašu pasākumu kopumu, kas ar visdažādākajām pieejamām formām ir vērsts uz Latvijas vēstures aktualizēšanu un dziļākas izpratnes veidošanu. Īpaši mēs uzsveram vārdu "publiskā vēsture", kas nozīmē meklēt dažādus veidus un līdzekļus, kā zināšanas par vēsturi nest tuvāk sabiedrības grupām ar atšķirīgiem priekšzināšanu līmeņiem. Protams, ir arī ļoti svarīgi iet dziļumā. Šis, manuprāt, ir viens no tiem projektiem, kas pildīs abas lomas," ar šādiem vārdiem nebijušu Latvijas muzeju kopdarbu – izstādi Latvijas gadsimts – piesaka kultūras ministre Dace Melbārde, kura līdz ar izstādes veidotājiem ir vienisprātis, ka nav iespējams izjust piederību, ja nezini, kā valsts ir tapusi. Izstādi kā kopīgu muzejnieku dāvanu Latvijas simtgadē iecerēts atklāt 2018. gada maijā Latvijas Nacionālā vēstures muzeja izstāžu telpās (Rīgā, Brīvības bulvārī 32). Latvijas gadsimts gaidīs apmeklētājus līdz pat 2021. gada sākumam.
Kas ir Latvija?
Atjaunotajā Latvijā šī būs lielākā kopizstāde muzeju nozares vēsturē – vienkopus varēs apskatīt izcilas vēstures liecības no Kurzemes, Latgales, Sēlijas, Vidzemes, Zemgales un Rīgas, kuras atspoguļo Latvijas valsts vēsturi simts gadu garumā. Šobrīd izstādes veidošanā iesaistījušies vairāk nekā 60 valsts, pašvaldību un privāto muzeju, kas apzina dažādus vēstures periodus, notikumus un personības raksturojošas liecības savos krājumos.
"Šajā laikmeta dažādības kontekstā mums šķita būtiski pateikt arī to, ka Latvija nav mūžīgi nemainīgais un pārmantotais, bet arī ļoti mainīgais, kurā sabiedrība piemērojas tā brīža aktualitātēm, saglabājot sev būtiskās vērtības," uzsver izstādes koncepcijas autors, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēstures nodaļas vadītājs Toms Ķikuts.
Izstādes veidotāji caur dažādu paaudžu dzīvesstāstiem un vēsturiskiem artefaktiem meklēs atbildes uz jautājumu "Kas ir Latvija?". Pēdējo 100 gadu laikā priekšstati par šī jēdziena racionālo un emocionālo saturu vairākkārt mainījušies. No jaunlatviešu radīta poētiska ideāla laika gaitā Latvija kļuva par politisku vīziju citu alternatīvu vidū. Latvijas Republikas pasludināšana 1918. gadā Latvijas jēdzienam piešķīra jaunu būtību – tā pārtapa par valsti, par starptautiski atzītu nācijas suverenitātes faktu. Totalitārie režīmi vēlāk centās izdzēst priekšstatu par Latviju, radikāli to pārinterpretējot. Daļā sabiedrības tomēr sīksti saglabājās redzējums par savu – zaudēto Latviju. Trešā atmoda un valsts neatkarības atjaunošana piepildīja Latvijas jēdzienu ar jaunu politisku un emocionālu saturu. Arī mūsdienu demokrātijā teju ikvienam ir noteikts redzējums par Latviju, tā veidojot valsts šodienas un rītdienas dzīves realitāti.
"Lai arī tā būs retrospektīva izstāde, kas vēstīs par Latvijas 100 gadiem, tā nav iecerēta kā klasiska jubilejas izstāde ar slavas dziesmu mums pašiem, cik mēs pagātnē esam bijuši labi, skaisti un vareni, bet ilgs un ļoti daudzveidīgs stāsts. Tieši pagātnes daudzveidība mūsu sabiedrību ir izveidojusi tādus, kādi esam. Tas nav jautājums par Latvijas vēstures atkārtošanu ar izcilu relikviju palīdzību, bet par vērtībām, kas raksturo 10 dažādus laikmetus Latvijas vēsturē," uzsver Toms Ķikuts. Par izstādes galveno uzdevumu vēsturnieks kopā ar radošo grupu izvirzījis mērķi "ieraudzīt garo, sarežģīto un daudzveidīgo 100 gadu periodu, spēt paskatīties uz to mazliet citām acīm un aktualizēt citus rakursus".
Unikāli un tipveida
Katrs no desmit laikmetiem tiks izteikts ar desmit scenogrāfiski un tematiski atšķirīgām ainām. "Droši vien mums visiem nav vienādas intereses par politiku, ārpolitiku un militāro vēsturi. Izstāde būs veidota tā, lai arī apmeklētājs, kuru vairāk interesē kultūra, sadzīve un māksla, spētu atrast savu rakursu, caur kuru ieraudzīt atbildi uz jautājumu – kas ir Latvija?" stāsta Toms Ķikuts.
Katru laikmetu ievadīs koncentrēts politiskā konteksta skaidrojums, kas iedos rāmējumu, par kādu laika posmu mēs runājam un kas ir tie būtiskākie nosacījumi, kurā tā laika sabiedrība dzīvoja. Ekspozīciju papildinās trīs līdz četri dzīvesstāsti. "Ar domu, ka tie nav tikai visā Latvijā labi pazīstami cilvēki, bet arī vienkāršs lauku skolotājs, kurš ar savu stāju nozīmē ne mazāk kā publiski pazīstama kultūras persona," akcentē koncepcijas autors.
Ekspozīcijai jau atlasīto priekšmetu vidū ir diploms par III šķiras Lāčplēša Kara ordeņa piešķiršanu Feofanam Radionovam (1896–1972) par kauju nopelniem pie Jaunjelgavas Bermontiādes laikā 1919. gada oktobrī, kas nācis no Aizkraukles Vēstures un mākslas muzeja; sarkanbaltsarkanais karogs, lietots pie rakstnieka Ernesta Birznieka-Upīša (1871–1960) dzimtajām Bisnieku mājām Tukuma novada Zentenes pagastā līdz 1940. gadam, Vācijas okupācijas laikā 1941.–1945. gadā un vēlāk atrasts mājas bēniņos – no Tukuma muzeja; matu griežamā mašīna, kas 1953. gadā atrasta nacionālo partizānu bunkurā Valkas rajona Launkalnes pagastā – no Valkas Novadpētniecības muzeja. Tāpat izstādē iekļaus fragmentus no pirmās Jēkabpils pionieru nama kinostudijas 1964. gada amatierfilmas Daugavas teika, kurā fiksēta Pļaviņu HES applūdinātā Daugavas ieleja – šo vēstures liecību glabā Jēkabpils Vēstures muzejs. Savukārt no Turaidas muzejrezervāta izstādei tiks plāksne ar uzrakstu "Padomju iela" latviešu un krievu valodā, izmantota Siguldā un noņemta, atjaunojot vēsturisko ielas nosaukumu – Pils iela. Plāksne noņemta 1989. gada 18. novembrī Latvijas Tautas frontes mītiņā.
Sabiedrības versija
Interneta vietnē www.latvijasgadsimts.lv jau šobrīd pieejama informācija par izstādes sagatavošanas gaitu. Lai labāk izprastu Latvijas valsts izveides priekšnosacījumus un vēsturiskos apstākļus, vietnē skatāma vēstures notikumu laika līnija (1917. gada maijs–1918. gada 18. novembris). No šā gada novembra ikviens varēs līdzdarboties virtuālās galerijas Latvijas dzimtu stāsti veidošanā – būs iespējams augšupielādēt fotogrāfijas, dokumentus un citus attēlus, pievienojot arī personisku stāstu par dzimtas vēsturē svarīgu notikumu, personību vai vietu. Šie attēli un apraksti līdzās izstāžu telpās atainotajiem dzīvesstāstiem veidos Latvijas vēstures panorāmu. 2018. gada sākumā aizsāksies akcija Balso par mūsdienu Latvijas vērtībām!. Ņemot vērā rezultātus, tiks iekārtota izstādes noslēguma zāle, tādējādi sabiedrība pati radīs versiju par šodienas Latviju.