Jānis Taurens ir filozofs, asociētais profesors Latvijas Mākslas akadēmijā. Nesen izdevniecība Neputns laidusi klajā viņa grāmatu Konceptuālisms Latvijā/Domāšanas priekšnosacījumi, kas droši ir saucama par vienu no nozīmīgākajiem latviešu valodā sarakstītajiem tekstiem mākslas filozofijā. Nesen Jānis Taurens debitēja kuratora ampluā (izstādē Espena–Ķemeri laikmetīgās mākslas centrā kim?), un viņa kopdarbs ar scenogrāfu Reini Dzudzilo bija skatāms izstādē Survival Kit Vāgnera zālē.
Tavas grāmatas priekšvārdā rakstīts, ka "pētījums nepieder nedz pie filozofijas, nedz mākslas vēstures (vai "teorijas", ja kādam labāk patīk šāds termins)". Tomēr, ja īsumā būtu jāpasaka lasītājam, kas tad ir šis vairāk nekā 300 lappušu biezais sējums?
Īsumā – grāmata. Es to negribēju rakstīt kā mākslas vēstures darbu, kurā apskata kādu vēstures periodu un mēģina aprakstīt pilnīgi visas parādības tajā, klasificēt vai vismaz nosaukt. Man kā filozofam ir interesants solis atpakaļ – palūkoties, kad mēs kaut ko varam nosaukt par parādību, kā mēs vispār varam par to domāt un paskatīties uz to plašāk. Konceptuālisms lielā mērā ir mākslas virziens, kas mani interesē, jo tam ir saistība ar filozofiju, un tieši valodfilozofija tajā ir būtiska. Tādējādi ir iespēja domāt par valodu no filozofijas redzespunkta. Tā kā grāmatā skarts padomju periods, es varu atsaukties arī uz savu pieredzi, ne gluži 60. gadiem, jo tad es tikai piedzimu, bet uz vēlāko laiku.
Viļņa Vēja interviju ar Jāni Taurenu lasi 9. oktobra KDi!