Mūsdienīgs un interesants akcents 11.Starptautiskajā garīgās mūzikas festivālā, kas 19.augustā sāksies ar pasaulslavenās komponistes Sofijas Gubaiduļinas Sv.Jāņa pasijas pirmatskaņojumu Latvijā, būs šāgada festivālam speciāli tapušais latviešu mūzikas jaundarbs — Raimonda Tigula rituālais opuss Dod, Dieviņi ar Noras Ikstenas libretu.
Pirmatskaņojumā Sv.Pētera baznīcā 30.augustā tiks izmantoti video un gaismas efekti, kurus lielās, ar krāsainu ūdeni pildītās vannās radošā slepenībā Ropažu šķūnī gatavo mākslinieks Gints Gabrāns. Atskaņojumā līdz ar festivāla rīkotāju, Valsts akadēmisko kori Latvija, piedalīsies Valsts kamerorķestris Sinfonietta Rīga, dūdu un bungu grupa Auļi, folkloras dziedātāja Biruta Ozoliņa, Intars Busulis, Sergejs Jēgers, Julgī Stalte. Pats autors, protams, būs pie datora un sintezatora.
"Tas būs rituālkoncerts. Gribējām parādīt ceļu no latviskajiem pagānu ticējumiem, buramvārdiem līdz kristīgajam sakrālajam tekstam —— tēvreizei," stāsta N.Ikstena, kuru diriģents Māris Sirmais uzrunājis sadarbībai, nejauši sastopoties lidostā. Agrāk viņš jau apspriedis radošo ideju ar R.Tigulu, kurš pērnziem iekļāvās Tana Duna Pasaules Tūkstošgades simfonijas atskaņojumā. "Sākām ar pirmatnējiem tekstiem — buramvārdiem, tautasdziesmām, lībiešu tekstiem, pamazām nonākot līdz tēvreizei. Gribam parādīt, ka nekādas milzīgas pretrunas mūžīgajā diskusijā par pagānisma un kristietības tradīciju nav, jo paši tajā esam auguši un veidojušies, pamazām nonākot pie rietumu kristietības apjausmas," N.Ikstenas misija bijusi seno autentisko tekstu meklēšana un sakārtošana. Vienīgie autorteksti esot Imanta Ziedoņa paša ierunātā Epifānija un Valta Ernštreita dzejolis Lībiešu tautas dziesma — moderna esamības šūpuļdziesma, kuru izpildīs Julgī Stalte.
Sakrālā tautasdziesmu formula Dod, Dieviņi kā sava veida ekvivalents kristīgajai Mūsu Tēvs! likusies ļoti piemērota skaņdarba nosaukumam, kas sākotnēji bijis Pagānu derība. "Man arī ļoti patīk, ka latviešu tradīcijā ir Dieviņš," piebilst libreta autore. Neatkarīgi no diskusijas par to, vai pagāniskajam mantojumam ir vai nav vieta baznīcā, viņa saka: "Mūsuprāt, tas vienalga ir ceļš pie Dieva. Tas ir gājums, ko mūsu senči ir veikuši un mēs nevaram izlikties, ka tā nav bijis."
N.Ikstena un R.Tiguls ir domubiedri, jo arī viņš savu oriģinālmūziku redz plašākā kontekstā, sākot ar jaundarbā izmantoto vienīgo citātu — lībiešu dziedājumu (apstrādāts elektroniski!) un beidzot ar piederību t.s. pasaules mūzikas (world music) estētikai, kurā pats visvairāk apbrīno Pīteru Gabriela, Bjorkas, Sigur Ross darbību. "Man patīk piešķirt mūzikai dzirksti, kad pazūd lokālā sajūta un to var nosaukt par pasaules mantojumu," — tā R.Tiguls, sakot, ka viņa mūzikas sāls ir tās ritmi un tembri. Paša radītās melodijas ir tuvas senajiem tautas dziedājumiem. "Tik skaista kā tautasdziesmas," par sev uzticēto dziedājumu teikusi Biruta Ozoliņa. Īpašs pārdzīvojums R.Tigulam bijis komponēt tēvreizi. Līdz šim tikai daži latviešu komponisti uzdrošinājušies ieaust mūzikā šo lūgšanu Mūsu Tēvs debesīs — zināmākās komponējuši Andrejs Jurjāns, Lūcija Garūta un Pēteris Vasks.