Programmai izraudzītos skaņdarbus tā vai citādi iespaidojis teātris, viena no komponista lielākajām stihijām. Ne velti J.Karlsona eleganti lakoniski noformētajā mājaslapā — infografikā sadaļa "Dzīve un spēle" greznojas goda vietā. Saskares punktus nav tālu jāmeklē: pirmais bija viņa sākotnējās mācības Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā. Par baletmākslinieku viņš nekļuva, taču savu vārdu baleta žanrā ierakstīja pārliecinoši — jo īpaši ar baletu Sidraba šķidrauts. Nedzēšamas pēdas komponista radošajā domāšanā atstājuši arī galvenā skaņu režisora amatā Dailes teātrī nostrādātie astoņi gadi. Abstraktu skaņdarbu J.Karlsonam faktiski nav. Ik skaņdarbs ir notīs ietērpts stāsts, lappuse no dienasgrāmatas vai nodaļa no dzīves romāna. Ko vērot un vēstīt viņam netrūkst, un arī paša dzīves pieredze ir kā krāsaina mozaīka: jaunībā gūtā simfoniķa Jāņa Ivanova kompozīcijas skola, pieredze pie Latvijas radio skaņu režijas pults, vadot Komponistu savienību un pasniedzot J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, kurā bijis arī ilglaicīgākais rektors. "Ja tu sev vairs nevari atklāt neko jaunu, tad ar to tu arī esi beidzies," saka J.Karlsons, kurš šoruden pieņēmis jaunu izaicinājumu, kļūstot par valsts aģentūras Tautas mākslas centrs direktoru. Komponista darbi plauktā neiegulst, tikuši atskaņoti bieži un divreiz novērtēti ar Latvijas Lielo mūzikas balvu (2000, 2007). Viņa mūzika ir komunikabla, gluži kā pats tās autors, viņu interesē dažādi žanri un izpildītāju sastāvi, un mūzikas izteiksmē viņš pilnīgi noteikti nav no tiem, kuri "visu mūžu turpina vienu skaņdarbu". Pats viņš uzsver, ka nevēlas visu laiku iet pa iemītu taciņu. Kā iedvesmas avotus nosauc literatūru, vizuālo mākslu un dzīvi, kura rit ne tikai urbānā pilsētvidē, bet arī ieklausoties tautas balsu skanējumā un izbaudot Piebalgas ainavas krāsas komponista lauku mājās Zosēnos. Arī savas simfoniskās mūzikas panorāmai tās varonis izvēlējies dažādību. Pianists Juris Žvikovs būs solists 1983.gadā komponētā Otrā klavierkoncerta atskaņojumā. Andžella Goba būs soliste, atskaņojot muzikāli dramatisku monologu mecosoprānam un simfoniskajam orķestrim Atvadu vakars ar Annas Ahmatovas dzeju. Intriģē divi pirmatskaņojumi. 1995.gadā rakstot mūziku Pjēra Korneja traģēdijai Sids, bijis tik daudz, ka draugi mudinājuši izveidot simfonisku partitūru. Šoruden tāda arī pabeigta, nosaucot El Cid. Dzīves un nāves dejas. Jauna partitūra ir arī simfoniskās lappuses no jau pieminētā baleta Sidraba šķidrauts.
LNSO gatavo Jura Karlsona 60.jubilejas autorkoncertu
Es šo vakaru labprāt nosauktu par viena komponista teātri — tā komponists Juris Karlsons saka par 4.decembrī Lielajā ģildē gaidāmo autorkoncertu. To Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris gatavo diriģenta Andra Vecumnieka vadībā kā velti komponista 60 gadu jubilejai, kas nosvinēta vasaras beigās.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.