vampīrs ar plūksnaini baltu mizu
sūc kā tāds astoņkājis
zemi zem manas mājas
vējā asti
bērzs atplestas acis
urbjas dzelmē
par mani
par mani tas neizsaka neko
kut gan
turpat jau vien esmu
5 stāvā
ar skatu uz skolu un debesīm zaros
- 4
pirms nieka 800 gadiem
mans brālis man nocirstu galvu
un iegrūstu sārtā
bet šodien
nāksies iet ārā
nepatīkami
- 4
e.223.
kaut gan es izskatos
kā krastā izmests pūķis
uzmanies
es esmu akmens
un ja tu bāzīsi mani vēl tuvāk
acij
varu uzliesmot
e.218.
pasaules lampa
nav vainīga
vien ziemeļu melnie dūmi
kas ziemā
atriebjas caurulēs
bez dziļākas domas
mēs rijam indīgo svelmi
un pilni guļam
šī tumšā smaguma varā
bet prātā jukušais tīnis
aprīlis
krājas kā santīmi podā
un izšauts tas logā
nemanot senčiem
precīzi naktī
atrausies
no ziemas
e.217.
es ēdu kā tāds anorektisks sfinkss
bet kuņģis atgādina pērli
tfū
atvainojiet
pēli
treknu spalvainu mīkstu
spiedīgi īstu
nu kā lai to panes
zini
kad tu vairākus gadus skrien
bet dari to viens
(ne stadiona ne trenera ne sacensību gara)
tad ar laiku saproti
tas ne tikai palīdz
tā vienkārši tagad ir dzīves labākā daļa
kā kaijai
sun s
atliek sakost
zobus
un milzīga plaša tik zemu
dunoša saule
šļācas caur galvu
zivs
o
mencu smaka
varētu pamācīt garus
kā pārvarēt sienas
dienas kristīgais koncepts
uz kašķu ar mammu
fona
bet tas jau neapraksta
neskaitāmas sīkās plaisas
e.214.
dieva griba
kā tāds putna sūds
reti
sasniedz mūs
un nevar saprast
priecāties
tad būs
vai lamāties
21+
žēl ka tu nevari
paēst
no manas mīlestības
tad tu būtu tik resna
kā sivēnmāte
bet tu tikai ēstu un ēstu un ēstu
un par pupu
cīnītos
aizvien augošs sivēnu bars
es
tos notirgotu
burkas
sievietes esot jāciena
kāds stulbums
es teiktu jācienā
bet labāk mīlēt
tikpat abstrakti kā dievu
un konkrēti vienu
bet vieglāk jau
cienīt
kā dzērājam
kurš ciena katru
kas piedalās viņa lēnajā nāvē
vispār sievietes
man atgādina burkas
tur iekšā var gaidīt
neparedzamais
un gaidīt tās var atvēršanu
ilgi
un vienmēr spīdīgas
trauslas un plānas
caurskatāms akmens
grūti sasniedzamas
no dažādiem plauktiem
reizēm izraujas
un nomestas zemē
stikla pūtēja rokās
pārvēršas vāzēs
vāzēs kas vīriešu mirušos ziedus
paceļ un
ārstē
pat kad beidzies ūdens