Keris: Līdz gada beigām naudas pietrūks vēl vairāk slimnīcām

Šorīt intervijā LNT raidījumam "900 sekundes" Keris stāstīja, ka vislielākā problēma veselības aprūpē ir finansējuma trūkums un Veselības ministrija ir informēta par patieso finansu situāciju visās Latvijas slimnīcās.

"Papildu naudas piešķiršana slimnīcām ir atbalstāma, bet tikai ne divām, jo līdz gada beigām naudas sāks pietrūkties arī citām slimnīcām," atzina Keris.

Jau ziņots, ka valdība 28.augustā atbalstīja Veselības ministrijas (VM) lūgumu par 2 558 104 latu ieguldīšanu Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) pamatkapitālā.

Valdības sēdes slēgtajā daļā valdība izskatīja un nolēma atbalstīt VM iesniegto informatīvo ziņojumu par stāvokli Rīgas Austrumu slimnīcā, bet gala lēmums par līdzekļu ieguldīšanu vēl jāpieņem Saeimā.

RAKUS valdes priekšsēdētājs Viestur Boka aģentūrai LETA pašreiz plašākus skaidrojumus par finanšu izlietojumu nevarēja sniegt, vien sacīja, ka līdzekļi tiks izlietoti atbilstoši gala lēmumā noteiktajam mērķim.

Savukārt Veselības ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš atzina, ja šī nauda slimnīcai netiktu piešķirta, tad slimnīcai būtu 6 miljonu latu lieli zaudējumi un ar šo piešķīrumu tie tagad ir mazinājušies. Viņš pastāstīja, ka RAKUS nauda nepieciešama, lai risinātu jau vairāku gadu garumā sakrājušās problēmas, kā arī saistības, kuras slimnīca uzņēmusies, pārņemot Latvijas Infektoloģijas centru. Par atbildīgo amatpersonu rīcību sākta dienesta pārbaude.

Kā ziņots, 14.augustā valdība nolēma ieguldīt desmit miljonus latu otras Latvijas lielākās slimnīcas - Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas - pamatkapitālā finanšu situācijas stabilizēšanai.

Slimnīcas RAKUS konsolidētie zaudējumi pērn sasnieguši 2,93 miljonus latu, liecina "Firmas.lv" informācija. 2010.gadā koncerns strādāja ar 376 737 latu peļņu. Slimnīcas konsolidētais apgrozījums samazinājies par 5,3% - no 48,8 miljoniem latu 2010.gadā līdz 46,24 miljoniem latu 2011.gadā.

Koncerna mātesuzņēmuma SIA "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca" apgrozījums pērn bijis 45,25 miljoni latu - par 5,3% mazāk nekā 2010.gadā, kad šis rādītājs bija 47,8 miljoni latu. Slimnīca pērn strādājusi ar 2,93 miljonu latu zaudējumiem, kamēr 2010.gadā tika gūta 285 370 latu peļņa.

Uzņēmuma zaudējumi tiek skaidroti ar to, ka pērn pārpildīts līgums ar Nacionālo veselības dienestu, piemēram, stacionāri ārstēts par 1790 vairāk pacientu nekā bija paredzēts.

Kopumā pērn veselības aprūpes pakalpojumi slimnīcā nodrošināti 84 288 stacionāri ārstētiem pacientiem, kā arī sniegti 479 257 ambulatorie pakalpojumi. Gultu dienu skaits palielinājies no 507 585 (2010.gadā) līdz 518 144. Vidējais ārstēšanās ilgums dienās samazinājies no 6,2 līdz 6,15.

Slimnīcas atsevišķās klīnikās stacionārā palīdzība tiek sniegta tādās jomās, kas nav pieejamas citās Latvijas stacionārās ārstniecības iestādēs.

SIA "Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca" ir bāzes vieta Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes studentu apmācībai.

2011.gadā slimnīcas ienākumus veidoja samaksa par veselības aprūpes pakalpojumu (stacionāro un ambulatoro) sniegšanu iedzīvotājiem saskaņā ar līgumu, kas noslēgts ar Nacionālo veselības dienestu, kā arī ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi ienākumi.

Koncernā ietilpst divi meitasuzņēmumi - SIA "Rīgas Hematoloģijas centrs" un SIA "Veselības centrs "Biķernieki"".

Rīgas Hematoloģijas centra akcionāri ir SIA "Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca" (51%) un Rīgas pašvaldība (49%). Centra galvenais darbības virziens ir ambulatoro medicīnisko pakalpojumu sniegšana. SIA "Rīgas Hematoloģijas centrs" pārskata periodu pabeidza ar peļņu 1273 latu apmērā.

SIA "Veselības centrs "Biķernieki"" akcionāri ir SIA "Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca" (99,58%), Lidija Strode (0,11%), Ilze Mežinska (0,11%), Olga Ostrikova (0,11%), Sandra Kušķe (0,11%). Veselības centra galvenais darbības virziens ir ambulatoro medicīnisko pakalpojumu sniegšana.