Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā -2 °C
Skaidrs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Lietuvas bizness arvien vairāk izplešas Latvijā

Lietuvas uzņēmējiem attīstīt savu biznesu Latvijā izdevies daudz veiksmīgāk, nekā mūsu uzņēmējiem Lietuvā. Tas tiek skaidrots ar atšķirīgo mentalitāti un lietuviešiem vairāk piemītošo "nekaunību", bet ir arī citi būtiski iemesli.

Lietuvā starp desmit lielākajiem uzņēmumiem nav neviena latviešu, savukārt Latvijā desmit lielāko ārvalstu kapitālam piederošo uzņēmumu vidū pēc neto apgrozījuma ir divi ar lietuviešu kapitālu - Orlen Latvija, kas nodarbojas ar Mažeiķu naftas piegādi Latvijai, un tirdzniecības tīkls Maxima Latvija, liecina Lursoft un laikraksta Dienas Bizness veidotais žurnāls Top 500. Pirmajā simtniekā pēc apgrozījuma ierindojušies arī telekomunikāciju uzņēmums Bite Latvija, mazumtirgotājs SIA Palink un citi. Kopumā Latvijā izveidoti 2856 uzņēmumi ar Lietuvas kapitālu.

Lietuvas investīciju apjoms Latvijā ir apmēram divreiz lielāks nekā Latvijas investīciju apjoms Lietuvā. Te gan jāņem vērā, ka arī Lietuvas ekonomika un iedzīvotāju skaits ir lielāks, tāpēc ekspertu vērtējumā nevar viennozīmīgi teikt, ka mūsu uzņēmēji ir kūtrāki, investējot kaimiņvalstī. Lietuviešiem ir atšķirīga mentalitāte, līdzīgāka poļiem, kas tiek uzskatīti par labiem tirgotājiem. Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe secina, ka pārtikas nozarē kaimiņiem vairāk paveicies. Proti, laikā, kad sabruka Padomju Savienība, pašmāju kooperatīvā sabiedrība Turība tika privatizēta un izpārdoti tās pamatlīdzekļi, bet lietuvieši uz līdzīgas organizācijas bāzes izveidoja veikalus Maxima, līdz ar to mums nav tāda apjoma savas tirdzniecības ķēdes, kas atvieglotu Latvijas ražotājiem pieeju gan vietējam, gan tālākiem tirgiem.

Lietuva dominē arī piena nozarē, kur Latvijā saražoto pienu jau sen aktīvi iepērk lietuviešu piena kombināti. Katru dienu ap 700 tonnu piena aizceļo uz Lietuvu, lai pārtaptu piena produktos, kas daļēji atgriežas Latvijā. Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks domā, ka kaimiņi rīkojas saimnieciskāk un vairāk domā par savu tautsaimniecību, kas bijis novērojams jau padomju gados, kad izveidojās spēcīgas, nu jau pasaulē pazīstamas piena produktu ražotnes. Arī tagad ar eksportspējīgām ražotnēm lietuvieši ir soli priekšā, turklāt par Latvijā iepirkto pienu viņi maksā vairāk nekā saviem zemniekiem. Šolks novērojis, ka Lietuvā, atšķirībā no Latvijas, protekcionisms vērojams visos līmeņos, turklāt "viss, ko viņi dara, ir efektīvāk - gan pārstrādē, gan loģistikā". Arī piena nozares līderis atzīmē latviešu un lietuviešu atšķirīgo mentalitāti : "Viņiem ir tendence iekļūt, kur vien var, kamēr latvietis labāk pastāvēs malā."

Līdzīgu viedokli pauž arī uzņēmējs Andrejs Fraimanis, kuram ir biznesa pieredze Lietuvā. "Mēs esam mentāli atšķirīgi. Lietuvietis pēc rakstura ir daudz atvērtāks un pozitīvā nozīmē ambiciozāks, dažreiz pat nekaunīgāks. Viņš izgrauzīs un aizies uz mērķi. Tā ir priekšrocība, tāpēc lietuvieši šeit darbojas aktīvāk dažādās sfērās," secina Fraimanis, kurš vairākus gadus vadījis Latvijas Tirdzniecības palātu Lietuvā.

Lietuvas uzņēmējiem priekšrocības biznesā nodrošina arī tas, ka viņu iekšējā patēriņa tirgus ir lielāks. Attīstot biznesu savā tirgū, pie lielāka patēriņa iespējams investēt tehnoloģijās un iegūt zemāku pašizmaksu. Sākuši uz sava tirgus bāzes, Lietuvas maizes, gaļas un piena nozaru uzņēmumi spējuši attīstīties un augt, kļūstot konkurētspējīgi eksporta tirgos. Pie lielām jaudām un zemākas pašizmaksas ar zemāku cenu iespējams vieglāk ienākt kaimiņvalstu tirgos, tostarp arī Latvijā, kur pirktspēja joprojām ir salīdzinoši zema. Tomēr nav tā, ka tikai lietuvieši ir aktīvi šeit, arī Latvijas uzņēmumi spēj strādāt labi un vēl labāk par kaimiņiem, spriež Fraimanis, kā piemēru minot Latvijas Finieri, kas izveidojis ražotni dienvidu kaimiņvalstī.

Sociālantropoloģe Aivita Putniņa gan uzskata, ka mentalitātei nav tik lielas nozīmes, bet lietuviešu aktivitāte Latvijas tirgū skaidrojama ar pavisam pragmatiskiem iemesliem. Proti, Polijas tirgus ir lielāks un grūtāk iekarojams, tāpēc likumsakarīgi, ka tiek nākts pie tuvākajiem ziemeļu kaimiņiem, kur tirgus ir saprotams. Turklāt jau vēsturiski izveidojusies situācija, ka Lietuvā lielākos uzņēmumus privatizēja un attīstīja lietuvieši, kamēr latvieši vairāk pievērsās politikai, nevis domāja par ražošanu. Arī atbalsts nacionālajai uzņēmējdarbībai lielāks bijis tieši Lietuvā. Vēsturiski veidojies arī tas, ka Latvijas bizness ir vairāk orientēts uz Krievijas tirgu.

Visu rakstu par Lietuvas biznesa ekspansiju Latvijā lasiet 17.aprīļa žurnālā Sestdiena!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Un balvu saņem...

Spēlmaņu nakts kaislības reizi gadā uzsit augstāko vilni – pagājušās sezonas laureātu vārdus atklās sestdien Valmieras teātrī.

Pēda nācijas pašapziņai

Latvijas Basketbola savienības ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss (42) pēc valsts svētkiem aicina mazāk koncentrēties uz to, cik zaļa zāle ir aiz sētas, un vairāk rūpēties pašiem par savu vidi. Gan ...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata