Piemēram, dzimstības uzlabošanas nolūkos viņš ierosina ieviest bezbērnu nodevu un pieprasīt, lai sievietes, kas grasās veikt abortu, pirms tam būtu spiestas apmeklēt obligātas konsultācijas un pārrunāt sava lēmuma pamatotību.
Demogrāfiskā stāvokļa uzlabošanas jautājumos Parādnieks ir ne tikai teorētiķis, bet arī praktiķis, jo viņam pašam ir pieci bērni. Kādu laiku nebija noslēpums, ka Parādnieks savu mīlestību dāvā uzreiz divām dzīvesbiedrēm, bet tagad viņš sarunā ar Sestdienu atklāj, ka šis posms viņa dzīvē esot beidzies. Tāpat viņš stāsta, kā pats savulaik rīkojies, kad 17 gadu vecumā uzzinājis, ka nāksies kļūt par tēvu.
Ko īsti nozīmē jūsu ierosinātā bezbērnu nodeva?
Ar bezbērnu nodevu es aicinu novērst netaisnību, kas šobrīd pastāv sociālās apdrošināšanas sistēmā. Ja divas sievietes vienlaikus uzsākušas identisku darbu ar vienādu atalgojumu un viena no viņām laiž pasaulē trīs bērniņus, bet otra izvēlas dzīvi bez bērniem, tad, aizejot pensijā, sieviete ar trīs bērniem līdz mūža galam saņems par 10% mazāku pensiju. Šāda netaisnība rodas, jo šī sieviete, atrodoties bērna kopšanas atvaļinājumā, veic mazākas iemaksas sociālajā fondā. Tātad mēs viņu sodām par to, ka viņai ir trīs bērni. Mans priekšlikums ir šāds: pirmkārt, visiem darba ņēmējiem par 0,59 procentiem samazināt sociālo iemaksu likmi, ko veic darba devējs. Bet personām, kas konkrētajā periodā kvalificēsies kā bezbērnu nodevas maksātāji, noteikt papildus solidaritātes nodevu 0,5 procentu apmērā. Faktiski arī šiem cilvēkiem likme samazinās par 0,09 procentiem. Personai kā darba ņēmējam rezultātā tas nemaina neko. Viņš saņems tikpat daudz, cik saņēma līdz šim. Protams, var teikt — nesaucam to par bezbērnu nodevu, bet saucam to par atlaidi ar bērniem.
Bet jūs to nosaucāt tieši par bezbērnu nodevu. Tas savukārt izklausās kā sods par to, ka bērnu nav.
Es to nosaucu tā, jo redzēju, ka Vācijā kopš 2005.gada pastāv šāda nodeva, kas ir nosaukta par kinderlos. Tulkojumā tas nozīmē "bez bērniem". Vācijā to ieviesa pēc konstitucionālās tiesas sprieduma. Kāds bija apstrīdējis likmes vienādo piemērošanu gan personām ar bērniem, gan personām bez bērniem. Vācijas konstitucionālā tiesa uzlika par pienākumu to mainīt. Viņi konstatēja, ka tas nav atbilstoši taisnīguma un solidaritātes principam.
Mūsu tiesībsargs ir izteicies, kas bezbērnu nodeva būtu absurds.
Mūsu tiesībsargs varētu vienreiz beigt "muldēt" un iepazīties ar Vācijas konstitucionālās tiesas argumentāciju. Ja viņam informācija tajā brīdī ir ierobežota, tad kādreiz varētu arī dziļdomīgi paklusēt un iepazīties ar visu, nevis vadīties pēc mediju virsrakstiem.
Šo attieksmi lielā mērā varēja izraisīt tas, kā jūs izvēlējāties saukt šo nodevu.
Man bija vairāki priekšlikumi, kuros pamatuzsvars likts uz neapliekamā minimuma un atvieglojuma par apgādībā esošas personas precīzu noteikšanu, bet uzmanību pievērsa tikai šis viens. Tas tika pacelts kā ažiotāža, jo plašsaziņas līdzekļiem nepieciešams piesaistīt lasītāju uzmanību.
Bet jūs taču ļoti apzināti izvēlējāties tādu nosaukumu.
Konkrētajā gadījumā es, protams, pieļāvu iespēju, ka tas varētu raisīt jautājumus. Bet ar visu četru gadu parlamenta pieredzi man nelikās, ka tas pilnībā tiks izrauts no konteksta. Runājot par attieksmi, darba devējam mēs tādā veidā pasakām, ka personām ar bērniem likme ir mazāka. Subjektīvu un objektīvu iemeslu dēļ darbinieki ar bērniem darba devējam ir neizdevīgāki. Tad tagad mēs vismaz kaut cik izlīdzināsim darba devēja attieksmi.
Cik liela šī nodeva varētu būt?
Ņemot vērā vidējo algu, uz vienu darbinieku tā varētu būt apmēram 3,83 eiro mēnesī.
Diez vai nepilni četri eiro mēnesī mainīs darba devēju attieksmi.
Protams, vienkārši liekot eiro pie eiro, tas, iespējams, neko nemainīs. Tas arī nebūtu pareizi, ja darba devējs, izvēloties darbinieku, domātu, vai viņš var ietaupīt četrus eiro. Bet tas vismaz mazinātu nevēlēšanos ņemt darbā personu ar bērniem. Valstij ir jādod skaidrs vēstījums, ka tā atbalsta ģimenes ar bērniem.
Visu interviju ar Imantu Parādnieku lasiet 13. -19. februāra žurnālā Sestdiena!