Izšķīst labvēlība pret homeopātiju

Mūsdienu medikamenti spēj efektīvi cīnīties ar nopietnām fiziskām un garīgām kaitēm, kuras kādreiz uzskatīja par neārstējamām, un tādējādi palīdz uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti un pagarina viņu mūža ilgumu. Tomēr daudzi slimnieki joprojām neuzticas ķīmiski sintezētiem medikamentiem un izvēlas ārstēties ar homeopātiskajām zālēm, ko ražo no dabīgām vielām. Zinātnieki jau gadiem skandina trauksmes zvanus par to, ka homeopātiskajiem līdzekļiem nav medicīniska efekta un tie nespēj palīdzēt nopietnu slimību ārstēšanā un pat var nodarīt vēl lielāku kaitējumu slimniekam.

Pēdējā laikā atsevišķās Eiropas valstīs vēršas pret homeopātiju un citām tā dēvētajām alternatīvās ārstniecības metodēm, kuru pozitīvā iedarbība nav zinātniski pierādīta. Piemēram, Francijā homeopātiskos līdzekļus vairs nekompensēs no valsts budžeta, to pašu savai valdībai iesaka arī homeopātijas dzimtenes Vācijas ārstu organizācijas. Savukārt Spānija vēlas panākt pārmaiņas Eiropas Savienības (ES) direktīvā, kas homeopātiskos preparātus šobrīd faktiski nostāda vienādās pozīcijās ar konvencionālajām zālēm.

Gariem līdzīgas spējas

Homeopātija ir alternatīvās medicīnas metode, ko vairāk nekā pirms 200 gadiem izstrādāja vācu ārsts Zāmuels Hānemanis, kurš savus pacientus dziedināja ar ļoti atšķaidītiem dabīgas izcelsmes preparātiem. Homeopātija balstās pieņēmumā, ka kaiti var ārstēt ar vielām, kas lielās devās izraisa konkrētai slimībai raksturīgus simptomus. Piemēram, homeopāti uzskata, ka pret saaukstēšanos palīdz preparāti, kas izgatavoti no sīpoliem, jo, kad griež sīpolu, sāk tecēt deguns un asarot acis.

Homeopātisko zāļu izgatavošana balstās pieņēmumā par "potenciāciju", kas apgalvo, ka, jo mazāk aktīvās vielas ir preparātā, jo tas ir iedarbīgāks. Tās gaitā dabīgo vielu atšķaida ar alkoholu vai destilētu ūdeni, bet pēc tam iegūto tinktūru atšķaida ar alkoholu vai destilētu ūdeni attiecībā viens pret simtu. Tā šo atšķaidīšanas procedūru turpina vairākas reizes, līdz galu galā iegūst preparātu, kurā faktiski vairs nav dabīgās vielas pēdu.

Hānemanim bija ezoterisks izskaidrojums ārstnieciskajam efektam, kādam it kā vajadzēja piemist viņa radītajām homeopātiskajām zālēm. Viņš ticēja, ka aktīvajai sastāvdaļai ir "gariem līdzīgas spējas", kas nonāk preparātā, to katrā atšķaidīšanas procesa posmā desmit reižu sakratot, raksta raidsabiedrība Deutsche Welle. Homeopāti parasti mēģina skaidrot homeopātijas iedarbīgumu ar "ūdens atmiņu", kas it kā nododot informāciju par aktīvo vielu bez tās molekulu klātbūtnes. Ilgstošas "ūdens atmiņas" parādība ir klajā pretrunā ar zinātniskiem priekšstatiem par vielu uzbūvi un nav guvusi nekādus eksperimentālus apliecinājumus.

Pasaulē ir veikti desmitiem zinātnisko pētījumu par homeopātisko preparātu iespējamo klīnisko iedarbību, bet līdz šim neviens no tiem nav sniedzis neapgāžamus pierādījumus, ka homeopātiskās zāles darbojas labāk par placebo jeb zālēm, kam nav farmakoloģiska efekta.

Krievijas Zinātņu akadēmija 2017. gadā homeopātiju pasludināja par bīstamu pseidozinātni. "Homeopātija nav nekaitīga, jo pacienti tērē lielu naudu neiedarbīgām zālēm un šaubīgām ārstēšanas metodēm, kuru efektivitāte nav pierādīta," paziņoja akadēmija. "Tas var novest pie nelabvēlīga iznākuma, arī pacienta nāves." Apvienotās Karalistes Nacionālais veselības dienests pirms dažiem gadiem rekomendēja ārstiem pārtraukt izrakstīt pacientiem homeopātiskos preparātus un norādīja, ka tiem labākajā gadījumā ir placebo efekts.

Tomēr homeopātija arī XXI gadsimtā ir ārkārtīgi populāra. Tam ir vairāki iespējami skaidrojumi. Pirmkārt, daudzi cilvēki arī mūsdienās tic maģiskajai domāšanai un ir pārliecināti par homeopātijas spējām ārstēt. "To nespēja mainīt nedz apgaismības laikmets, nedz mūsdienu zinātnes ēra," raksta vācu izdevums Handelsblatt. Tāpat lielai daļai pacientu ir bijusi nepatīkama pieredze, ārstējoties slimnīcā un saskarsmē ar ārstiem. Viņiem šķiet, ka mediķi pietiekami neiedziļinās problēmās un nevelta viņiem gana daudz uzmanības.