Pagājušās nedēļas vidū – 10. septembra rītā – pasauli pāršalca ziņa, ka Krievijas kārtējā uzlidojuma laikā Ukrainai Polijas gaisa kara spēki ir notriekuši militāros bezpilota lidaparātus jeb dronus, kas pārkāpuši tās gaisa telpu. Virkne Polijas amatpersonu uzreiz paziņoja, ka uzskata notikušo par nopietnu Maskavas provokāciju vai pat uzbrukumu Polijai un pieprasīja aktivizēt NATO līguma 4. pantu – dalībvalstu konsultācijas, kā arī sasaukt ANO Drošības padomes sēdi.
Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju Polijas gaisa telpā tika fiksēti 19 (pēc citām ziņām – 21 vai 23) droni, no kuriem notriekti vismaz četri, kamēr pārējie piezemējušies vai nokrituši paši, acīmredzami izbeidzoties degvielai. Polijas gaisa telpā droni ielidojuši caur Baltkrieviju no Ukrainas teritorijas. Turklāt pavisam drīz pēc notikušā Baltkrievijas bruņoto spēku augsta ranga pārstāvis paziņoja, ka tieši Baltkrievija informējusi Poliju par šiem droniem abpusējas vienošanās ietvaros par šāda veida informācijas apmaiņu, bet Baltkrievijas līderis Aleksandrs Lukašenko vēlāk pat apgalvoja, ka vairākus no šiem lidaparātiem notriekuši arī Baltkrievijas pretgaisa aizsardzības spēki. Cik lielā mērā šie paziņojumi atbilst patiesībai, pārbaudīt nav iespējams.
Jau nedaudz vēlāk Polija atzina, ka neviens no tās teritorijā ielidojušajiem droniem nav bijis aprīkots ar sprāgstvielām, bet tās publicētajos attēlos redzamos Krievijas lidaparātus eksperti atpazina kā tā saucamās gerberas – droni, kas paredzēti izlūkošanai un pretgaisa aizsardzības sistēmu atklāšanai vai maldināšanai. Tas daudziem ekspertiem ļāvis norādīt, ka Polijā ielidojušo dronu grupa pildījusi vai nu izlūkošanas, vai arī atklātas provokācijas misiju.
DAŽĀDA REAKCIJA
Te vietā atgādināt, ka šis nepavisam nav pirmais gadījums, kad no Krievijas vai tās agresijai pakļautās Ukrainas citas valsts teritorijā ielido kāds drons vai pat raķetes, tomēr nekad iepriekš runa nav bijusi par vienlaikus lielu bezpilota lidaparātu grupu un neviena no valstīm iepriekš arī nebija izmantojusi kara aviāciju šo lidaparātu notriekšanai. Tikai dažas dienas vēlāk viens Krievijas militārais drons, jāpiebilst, ielidoja Rumānijas teritorijā, kuru gan atstāja pēc tam, kad gaisā tika pacelti Rumānijas iznīcinātāji.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 19. - 25. septembra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!