Persiešu spēks

Irānas ietekmīgā ģenerāļa Kasema Sulejmani nāve ASV drona uzbrukumā Bagdādē un tam sekojošā irāņu atbilde ar raķešu triecieniem amerikāņu militārajiem objektiem Irākā lika pasaulei aizturēt elpu satraukumā par iespējamā kara izcelšanos starp abām valstīm. Pagaidām ASV un Irānas konflikts nav vērsies plašumā, taču situācija Tuvajos Austrumos saglabājas nemierīga. (Par to, kā situāciju redz un komentē Latvijā, lasiet iepriekšējā SestDienas numurā.)

ASV prezidents Donalds Tramps pēdējās nedēļās regulāri ir atgādinājis Irānai, ka viņa rīcībā ir pasaulē visspēcīgākie bruņotie spēki, kurus viņš vajadzības gadījumā ir gatavs sūtīt karā. Irānas līderi pēc Sulejmani nāves atriebšanas apgalvo, ka nevēlas karot ar ASV, bet pauž gatavību vajadzības gadījumā aizstāvēt valsti.

Amerikāņiem ir skaitliski daudz lielāks un tehnoloģiski attīstītāks karaspēks, taču Irāna ir izkopusi tā dēvētās asimetriskās karadarbības metodes, kas to padara par ļoti bīstamu un neparedzamu pretinieku.

Vislielākā armija reģionā

Kopš 1979. gada, kad Irānā pie varas nāca ultraradikālu šiītu garīdznieku režīms, tās galvenais stratēģiskais mērķis ir bijis sēt savu ietekmi un aizsargāt savas intereses Tuvajos Austrumos vai vismaz novērst, ka ienaidnieki, piemēram, Saūda Arābija, gūst virsroku. Šī mērķa sasniegšanai Teherāna ir darījusi visu iespējamo, lai atturētu un provocētu daudzskaitlīgos ASV militāros kontingentus, kas ir izvietoti desmit valstīs visā reģionā. Islāma republikas vadītāju vislielākais sapnis ir, ka kādudien ASV pilnībā izvedīs savu karaspēku no Tuvajiem Austrumiem. To viņi vairākkārt ir teikuši arī pēc Sulejmani nogalināšanas. Eksperti gan domā, ka Irāna centīsies izvairīties no atklātas karadarbības ar ASV, jo tās militārās spējas ir daudzkārt mazākas nekā amerikāņiem.

Raugoties uz skaitļiem, ASV militārais pārsvars pār Irānu ir nospiedošs. 2018. gadā Irānas aizsardzības budžets bija 13 miljardu dolāru (11,6 miljardi eiro), kas to ierindoja 13. vietā pasaulē pēc militārajiem izdevumiem, liecina Stokholmas Starptautiskā miera izpētes institūta apkopotā informācija. Tikmēr ASV tērēja vairāk nekā 700 miljardu dolāru (628 miljardi eiro). Lielāki militārie izdevumi bija arī Irānas galvenajiem reģionālajiem pretiniekiem Saūda Arābijai (70 miljardi dolāru jeb 62,8 miljardi eiro) un Izraēlai (18,5 miljardi dolāru jeb 16,6 miljardi eiro). Jāpiebilst, ka 2018. gadā Irānas militārais budžets bija par 9,5% liesāks nekā gadu iepriekš saistībā ar milzīgajām ekonomiskajām grūtībām, kuras radīja ASV sankcijas.

Vērtējot kopējo militāro spēku, Irāna pērn bija 14. vietā starp 137 valstīm vietnes GlobalFirepower.com veidotajā ikgadējā apkopojumā. Ar 523 tūkstošiem aktīvā dienesta karavīru un 350 tūkstošiem rezervistu Irāna var lepoties ar skaitliski vislielākajiem bruņotajiem spēkiem Tuvajos Austrumos. Salīdzinājumam: ASV bruņotajos spēkos ir vairāk nekā 1,3 miljoni aktīvo karavīru, bet vēl 800 tūkstoši – rezervē.

Irānas bruņotos spēkus veido regulārā armija (kurā obligāti ir jādien visiem 18 gadu vecumu sasniegušajiem irāņu vīriešiem) aptuveni ar 350 tūkstošiem karavīru un Revolucionārā gvarde, kuras sastāvā ir vismaz 150 tūkstoši kareivju. Pēc 1979. gada islāma revolūcijas pieņemtā Irānas konstitūcija nosaka, ka bruņotie spēki ir "ideoloģiska armija", kas ir atbildīga par nacionālo drošību un arī izplata "Dieva likumu" visā pasaulē, raksta Austrālijas sabiedriskais medijs ABC.

Pirms 40 gadiem nodibinātā Revolucionārā gvarde ir visietekmīgākā struktūra Irānas bruņotajos spēkos, kuras nozīmību apliecina tas, ka tās komandieris Huseins Salami atskaitās tieši valsts garīgajam līderim un faktiskajam vadītājam ājatollam Alī Hāmeneī. Gvardei ir milzīga politiskā un ekonomiskā ietekme valstī. Revolucionārās gvardes bijušie virsnieki ieņem vai ir ieņēmuši ietekmīgus posteņus valdībā, parlamentā un citās valsts institūcijās. Aktīvie gvardes virsnieki bieži atklāti kritizē valdību.

Tiek lēsts, ka Revolucionārā gvarde caur tai piederošajiem uzņēmumiem un organizācijām kontrolē trešo daļu valsts tautsaimniecības. Gvarde ir aktīvi iesaistījusies nekustamo īpašumu projektu attīstīšanā, dambju un autoceļu būvniecībā, naftas un gāzes ieguves projektos, pārtikas ražošanā, transporta nozarē un pat izglītības un kultūras aktivitāšu organizēšanā, raksta BBC.

Amerikāņu nogalinātais ģenerālis Sulejmani vadīja Revolucionārās gvardes viselitārāko apakšvienību – Quds jeb Kudsas spēki –, kuras rindās dien ap 5000 karavīru. Tā ir atbildīga par Irānas režīma ārpolitisko mērķu īstenošanu. Teherāna ir atzinusi Quds iesaistīšanos Sīrijas karā, kur tā sniedza militāros padomus prezidenta Bašāra el Asada karaspēkam un apbruņoja tūkstošiem režīmam lojālu šiītu kaujinieku. Kaimiņvalstī Irākā Quds atbalstīja šiītu paramilitāros grupējumus, kas cīnījās pret teroristisko kustību Islāma valsts (IV). ASV apgalvo, ka Quds spēki ir atbildīgi par vairāku simtu amerikāņu un sabiedroto valstu karavīru bojāeju uzbrukumos visā reģionā.

Irānas trumpji

Irāna vairākas desmitgades ir pakļauta smagām ekonomiskajām sankcijām un ieroču embargo, kas ir ļoti ierobežojuši Persijas līča valsts iespējas pašai attīstīt vai iegādāties modernāko bruņojumu. Taču, lai to kompensētu, Irāna ir nostiprinājusi atsevišķas militārās spējas, izstrādājot raķetes un dronus, kā arī uzturot paramilitārus grupējumus vairākās reģiona valstīs.

ASV Aizsardzības departaments uzskata, ka Irānas rīcībā ir Tuvajos Austrumos lielākais un daudzveidīgākais tuva un vidēja darbības rādiusa raķešu arsenāls. Nav iespējams precīzi pateikt, cik daudz raķešu ir Irānas rīcībā, bet Stratēģisko un starptautisko pētījumu centrs Vašingtonā apgalvo, ka tie ir vairāki tūkstoši un vismaz desmit dažāda tipa raķešu. Tāpēc nav nekāds pārsteigums, ka Teherāna uz Sulejmani nogalināšanu atbildēja vairāk nekā ar 20 raķešu uzbrukumu ASV militārajām bāzēm Irākā.