Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas
Rīgā +1 °C
Sniega pārslas
Otrdiena, 18. janvāris
Antis, Antons, Antonijs

Ciku caku

Mārtiņa Brauna populārākā dziesma ir Saule, Pērkons, Daugava, bet man atmiņā visspilgtāk palikusi kāda Sīpolu uzstāšanās Mazajā ģildē un Mārtiņa Brauna priekšnesums, precīzāk sakot, piedziedājums dziesmai ar Plūdoņa vārdiem – pat viņa bandarlogi vēlāk tā nelēkāja, cik iespaidīgi un aizraujīgi (gribēju rakstīt “aizrautīgi”, bet uzrakstījās “aizraujīgi”, un varbūt tā ir pat labāk) toreiz lēkāja Mārtiņš, piedziedādams ”Ciku caku, ciku caku, driku jaku, driku jaku!”

Tas bija sen, ap 1980. gadu, Mārtiņam tad vēl bija gari mati, brīvības simbols. Kad pēc daudziem gadiem es viņam ieprasījos par to dziesmu, Mārtiņš to atrada un atskaņoja, bet es ierakstu nesarūpēju, un ej nu zini, kur to tagad lai atrod un pārliecinās, vai es piedziedājumu vairs atceros pareizi. Vājš mierinājums, ka intervijā SestDienai 2019. gada 9. augustā Mārtiņš Brauns man teica, ka viņš arī daudz ko neatceroties, it sevišķi to, ko vajag. Un ka trešdaļa viņa sarakstītās mūzikas ir zudusi uz neatgriešanos. Tagad skatos, ka toreiz esam daudz runājuši arī par, tā sakot, "mūža guvumu", padarīto un nepadarīto. Cik būs lemts, tik uzrakstīšu, teica Brauns un piebilda: "Ja kas labs uzrakstās, tā tomēr, manuprāt, ir dāvana, mans nopelns ir tik, cik esmu savu slinkumu pārvarējis." To nu gan, pieminot Mārtiņu Braunu, vajadzētu atcerēties un darīt: pārvarēt slinkumu.

Šīs SestDienas, 3. decembra  – 9. decembra numurā lasiet:

IN MEMORIAM. Sapnis, kas nebeidzas. Stīga pārplīsa tad, kad vissirsnīgāk tika spēlēta, – tā par komponista Mārtiņa Brauna (17.09.1951.–24.11.2021.) aiziešanu saka viņa domubiedri mūzikā. Vēl daudz bijis ieceru, no kurām daļu viņa līdzgaitnieki apņēmušies realizēt komponista piemiņai.

SestDienas SALONS. Lukašenko pārrēķinājies. Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms  Rostoks par to, kas sanācis no Baltkrievijas diktatora iecerēm hibrīdkarā uz ES robežas, par NATO Ahileja papēdi un to, kad Krievija vairs nevarēs izlikties, ka tā nav viņa.

FOKUSĀ. Kas budžetam vēderā. Bērniem parasti māca, ka iebraukt mīnusos naudas lietās nav labi. SestDiena noskaidro, cik ļoti pie šī principa ir pieturējušies politiķi, pieņemot nākamā gada valsts budžetu, no kurienes tiks ņemti līdzekļi valsts vajadzību nodrošināšanai un kā vērtēt to, ka izdevumi plānoti krietni lielāki par ieņēmumiem.

LAIKA MAŠĪNA. Staļina krusta karš pret Kristu Glābēju. Pirms 90 gadiem Maskavas centrā tika uzspridzināta Kristus Glābēja katedrāle – kādreizējais Krievijas impērijas simbols un viens no lielākajiem pareizticīgo dievnamiem pasaulē.

INTERESANTI. Vēlaties nopirkt rekordu? Sastopoties ar digitalizācijas izaicinājumiem, leģendārā Ginesa pasaules rekordu grāmata mainījusi biznesa modeli un tagad palīdz ikvienam maksātājam palikt vēsturē ar kādu vēsturisku sasniegumu.
 

Kā arī ŠONEDĒĻ, ZVAIGŽŅOTĀ NEDĒĻA, KULTŪRIZKLAIDES DEVA, SestDienas VAKARIŅAS, KINO, ZIRNIS ĒD, IZPĒTĪTS, MĪKLA, HOROSKOPI, SMALKĀS APRINDAS un ANEKDOTES.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Brīvgaitas triumfs

Albānijas pārsteigumu vidū ir arī kāds dabas radīts – Valbonas ieleja, kas atrodas šīs zemes "Alpos". Iesākumā to uztveram kā reklāmas saukli, tomēr kalnu pārgājiens pa seno mūļu dzinēju...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata