Jeb citiem vārdiem – patiesībā nekas mūsdienu pasaulē vairs nav iedomājams bez juridiska pamata. Un savā ziņā valstu attiecības jau ne ar ko īpašu neatšķiras no privātpersonu saskarsmes – ja noslēdzam savienību, tas tiek apliecināts ar dokumentu, ja to šķiram vai no tās gribam aiziet vienpusēji, arī tas tiek nostiprināts juridiski. Un tad jau no katra konkrētā stāsta varoņa atkarīgs, uz cik izdevīgiem noteikumiem, ar kādiem izpletņiem un termiņiem viss turpinās tālāk. Ja vienošanos pārkāpjam, otra puse var vērsties tiesā.
Valstu gadījumā savstarpējos strīdos gluži vienkārši iesaistīti vairāk cilvēku un viņu likteņu. Taču argumentācijas māksla, likumu pārzināšana, pierādījumu vākšana un spēja tos interpretēt – tas viss jau principā nemainās.
Par starptautiskajām tiesībām un to spēku šonedēļ SestDienā vairāk runājam ar Latvijas vadošo starptautisko tiesību juristu Mārtiņu Paparinski, kurš uzsver: «Līdzīgi kā juridiskie mehānismi nacionālajās tiesībās ir vienlīdz labi piemērojami kā lielam uzņēmumam, tā atsevišķam cilvēkam, tā arī starptautiskajās tiesībās tie ir vienlīdz attiecināmi uz visiem dalībniekiem. Un tieši mazas valstis ir vairāk ieinteresētas, lai tā būtu arī turpmāk.»
Jeb citiem vārdiem un mazliet paplašinot domu – mums kā mazai valstij svarīgi, lai katra balss pie kopīgā pasaules galda būtu vienlīdz vērtīga. Lai gala lēmums tiktu pieņemts, šīs balsis sasummējot, nevis vērtējot pēc tā, cik daudz varas, spēka vai naudas aiz katras no tām stāv.
Vai tas nozīmē, ka kādreiz tiesas priekšā tiešām stāsies arī tādi agresori kā Krievija, jau ir nākamais jautājums, taču tam, ka mēs esam ieinteresēti savas starptautiskās tiesības nostiprināt pēc iespējas stingrāk ar dažādiem dokumentiem un ar dalību dažādās institūcijās, gan tā kā vajadzētu būt skaidram.
Jo piemēru no dzīves, kur viena balss izšķir daudz, nudien netrūkst. Šonedēļ par to jādomā arī deviņdesmito gadu politiskās skatuves kontekstā, jo mūžībā devies viens no tā laika redzamākajiem politiķiem Ziedonis Čevers. Latvijas politikā viņš sevi pieteica skaļi un izrādījās interesanta figūra, kas vismaz uz kādu brīdi sajauca šaha gājienus ne vienam vien. Čeveram viena balss izrādījās tobrīd liktenīga.
Kā ir tagad? Vai katrs savu un arī savas valsts balss spēku apzināmies un spējam pareizi novērtēt?
Šīs nedēļas, 10.-16. oktobra, žurnālā SestDiena lasiet:
SESTDIENAS SALONS. GUDRA IZVĒLE MAZĀM VALSTĪM
Latvijas vadošais starptautisko tiesību jurists Mārtiņš Paparinskis par lielo un mazo valstu iespējām izmantot savas tiesības un vai kādreiz varēs ko piedzīt no Krievijas
PASAULĒ. NEAPMIERINĀTĀ BABIŠA ATGRIEŠANĀS
Kādi šķēršļi var liegt Čehijas parlamenta vēlēšanās uzvarējušajam Andrejam Babišam kļūt par premjeru, un ko Čehijai un Eiropai sola iespēja, ja viņš šajā augstajā krēslā tomēr sēdīsies?
IN MEMORIAM. ČEVERA CEĻŠ
Ziedonis Čevers (1960. gada 29. janvāris–2025. gada 6. oktobris)
LAIKA MAŠĪNA. PRĀGAS LEPNUMS – ASTRONOMISKAIS PULKSTENIS
Pirms 615 gadiem hronikās pirmo reizi pieminēts Prāgas astronomiskais pulkstenis – apskates objekts, kuru noteikti dodas pavērot ikviens Čehijas galvaspilsētā nokļuvis tūrists. No senajiem laikiem gan saglabājusies vien daļa pulksteņa mehānisma, jo gadsimtu gaitā tas piedzīvojis vairākas nopietnas rekonstrukcijas un modernizāciju
TUVPLĀNĀ. ENDZELĪNA SAKŅU SPĒKS
Valodnieka Jāņa Endzelīna sakņu vieta ir Kauguru pagasts Valmieras novadā, kur joprojām ciena un godā savu dižo novadnieku. Arī Kauguru pamatskolā un dzimtas mājās Mičkēni
IZPĒTĪTS. AR MŪZIKU PRET SĀPĒM
Mūzikas instrumentu spēlēšana paaugstina spēju apslāpēt no savainotajām vietām uz smadzenēm nosūtītos sāpju signālus