Attiecībā uz daudziem sporta veidiem joprojām virmo diskusijas, kā tie radušies un kas tos izgudrojis, bet par basketbolu šādu jautājumu nav, raksta The Conversation. Spēles cienītājiem labi zināms, ka tā tēvs bija mūsdienu Kanādā dzimušais Džeimss Neismits, kurš 1891. gadā strādāja par fiziskās kultūras pasniedzēju ASV Masačūsetsas štatā – sporta skolā, kas atradās Jauno vīriešu kristīgās apvienības (YMCA) paspārnē, bet tagad zināma kā Springfīldas koledža.
Tolaik no globālās sasilšanas nebija ne vēsts, bargajās ziemās ārā sportot tikpat kā nebija iespējams (slēpošana amerikāņiem likās pārlieku eksotiska nodarbe) un Neismitam palūdza, vai nav iespējams izdomāt kādu jaunu spēli, kas piemērota koledžu sporta zālēm. Tā arī radās basketbols.
Droši vien pašlaik gan Neismits kapā grozās no vieniem sāniem uz otriem, pārdzīvojot par to, kā mainījusies viņa iecere. Proti, viņa doma bija ieviest jaunu teju vai bezkontakta sporta veidu, kurā galvenais nav fiziskais spēks, bet gan prasmes un intelekts. Taču ar laiku viss ir mainījies, un mūsdienās pasaules vadošie basketbolisti ir ne tikai augumā gari, bet arī tik atlētiski, ka reizēm var uzvarēt pat boksa ringā.
Neismits, kurš aizsaulē aizgāja 1939. gada novembrī, nebija nekāds slavas kārotājs, neiebilda pret to, ka viņa sākotnējie 13 basketbola noteikumi laiku pa laikam tika mainīti vai modificēti, lai padarītu spēli dinamiskāku. Diemžēl beidzamajos gadu desmitos jo īpaši pasaules spēcīgākajā līgā NBA (Nacionālā basketbola asociācija) notiek pretējs process, par ko «rūpējas» apnicīgās reklāmas pauzes, treneru iespējas pieprasīt pārtraukumus un nu jau arī iespēja mudināt tiesnešus pārskatīt videoatkārtojumā kādu spēles epizodi. Tas viss pagarina spēles laiku, liekot dažiem skatītājiem doties pat mājup, bet no tiem, kuri paliek un nopērk vēl vienu gāzēto dzērienu, mīklā ieceptu cīsiņu vai kotleti, izdodas labi nopelnīt.
VARĒJA BŪT KASTESBOLS
Neismits pēc izcelsmes bija skots un, saņēmis uzdevumu no koledžas vadības, atminējās par senu šīs tautas spēli Duckon-the rock (Pīle uz klints) – tajā spēlētājiem bija jāmet akmeņi, cenšoties trāpīt uz klints noliktajam akmens gabalam. Sakombinējot šo izklaidi ar lakrosa un citu sporta veidu elementiem, Neismitam arī nāca prātā, kā risināms fizisko aktivitāšu trūkums ziemā. Mētāt akmeņus sporta zālē, protams, nebija iedomājami, tādēļ akmens tika aizstāts ar futbola bumbu. Ne jau ovālo, melonei līdzīgo amerikāņu futbola bumbu, bet (kā amerikāņi to dēvēja) sokera (klasiskais britu futbols) bumbu.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 22. - 28. augusta numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!