Laika ziņas
Šodien
Skaidrs

Ēdiena izšķērdētāji

Kamēr gandrīz 800 miljoni pasaules iedzīvotāju cīnās par katru maltīti, tikmēr citi ik gadu atkritumos izmet pārtikas daudzumu, ar ko pietiktu, lai pabarotu visus badacietējus. 

Pasaulē pieaug iedzīvotāju skaits (pašlaik 7,4 miljardi, bet 2025. gadā tas pārsniegs 8,1 miljardu, prognozē ANO), tas nozīmē, ka tuvākajās desmitgadēs ievērojami palielināsies pieprasījums pēc pārtikas, no kuras trūkuma jau pašlaik cieš simtiem miljonu cilvēku. Tajā pašā laikā ik gadu atkritumos nonāk vairāk nekā miljards tonnu pārtikas, kas tikusi izaudzēta vai izgatavota, lai pabarotu cilvēkus, radot milzīgus zaudējumus uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Ja salīdzina ar pārējo pasauli, vieni no līderiem ēdiena izmešanā ir eiropieši. Atsevišķas Eiropas valstis ir apzinājušās problēmas nopietnību un ieviesušas likumus, ar kuru palīdzību centīsies samazināt izgāztuvēs nonākušās pārtikas daudzumu, pie reizes pabarojot izsalkušos.

Vieni badā, citi – aptaukojas

Aptuveni 795 miljoni cilvēku jeb katrs devītais Zemes iedzīvotājs ikdienā nesaņem veselīgai un aktīvai dzīvei nepieciešamo pārtikas daudzumu, liecina ANO Pārtikas programmas (WFP) dati. Visvairāk no bada cieš sievietes un bērni. 60% no pārtikas trūkumā dzīvojošajiem ir sievietes, kurām daudzās valstīs nav atļauts būt zemes īpašniecēm. WFP norāda, ka izsalkušo skaitu pasaulē varētu samazināt par vairāk nekā 150 miljoniem, ja sievietēm būtu tāda pati pieeja resursiem kā vīriešiem. 98% no gandrīz 800 miljoniem cilvēku, kas cieš no pārtikas trūkuma, dzīvo tā dēvētajās attīstības valstīs, bet nepietiekams uzturs nav svešs arī pasaules bagātāko valstu iedzīvotājiem. Piemēram, Savienotajās Valstīs 48 miljoni iedzīvotāju "cīnās, lai izbēgtu no bada", vēsta labdarības organizācija Feeding America.

Bads un nepietiekams uzturs pasaulē nav saistīts ar lielo iedzīvotāju skaitu un pārtikas trūkumu, bet gan ar "pieejas resursiem un iespēju nevienlīdzību", norāda palīdzības organizācija Oxfam. To apliecina vairāki fakti. Piemēram, saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas jaunākajiem datiem 2014. gadā pasaulē 1,9 miljardiem pieaugušo (18 gadu un vecāki) bija liekā ķermeņa masa, bet 600 miljoniem no viņiem konstatēta aptaukošanās. Savukārt atkritumos ik gadu nonāk 1,3 miljardi tonnu jeb aptuveni viena trešā daļa no pārtikas, kas izaudzēta vai izgatavota cilvēku patēriņam, radot 990 miljardus dolāru (886 miljardi eiro) lielus zaudējumus, vēsta ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija. Ja izdotos saglābt tikai ceturto daļu no zaudētās vai izmestās pārtikas, varētu pabarot 870 miljonus izsalkušo.

Industrializētās valstis gadā izšķiež 670 miljonus tonnu pārtikas, bet attīstības valstis – 630 miljonus tonnu. Nabadzīgajās valstīs aptuveni 40% pārtikas tiek sabojāta un izmesta, jo pēc novākšanas ražu nepareizi uzglabā, transportē vai pārstrādā, bet valstīs ar vidējiem un augstiem ienākumiem vairāk nekā 40% barības izmet jau tirgotāji un patērētāji. Gadā mēslainē nonāk 45% augļu un dārzeņu, 30% labības, 20% piena produktu, 20% gaļas un 35% zivju. Aptuveni 1,4 miljardi hektāru jeb gandrīz 30% no pieejamās lauksaimniecības zemes ir izmantoti, lai izaudzētu vai saražotu pārtiku, kas pēc tam ir nonākusi nevis cilvēku vēderos, bet izgāztuvē. Tas ir sevišķi satraucoši, ņemot vērā, ka 2050. gadā, lai pabarotu pieaugošo iedzīvotāju skaitu, pasaulei vajadzēs saražot par 60% vairāk pārtikas nekā 2005. gadā.

Pietiktu 200 miljoniem

Ja rēķina uz vienu iedzīvotāju, vislielāko daudzumu pārtikas izmet Eiropā un Ziemeļamerikā. Katrs eiropietis un ziemeļamerikānis 12 mēnešos atkritumos izmet vidēji 95 līdz 115 kilogramus pārtikas, turpretim patērētāji Āfrikas Subsahāras reģionā, Dienvidāzijā un Dienvidaustrumāzijā gadā katrs izmet tikai sešus līdz 11 kilogramus. Eiropas Komisija (EK) ziņo, ka 28 Eiropas Savienības dalībvalstīs kopā katru gadu atkritumos nonāk aptuveni 88 miljoni tonnu jeb 40% pārtikas, radot zaudējumus 143 miljardu eiro apmērā.

ES visvairāk pārtikas iznieko briti, liecina ES statistikas biroja Eurostat dati. Lielbritānijā ik gadu atkritumos nonāk ap 14 miljoniem tonnu pārtikas produktu. Pirmajā pieciniekā ir arī Vācija (10 miljonu), Nīderlande (9,4 miljoni), Francija (9 miljoni) un Polija (8,9 miljoni). Latvija ar 216 tūkstošiem tonnu ierindojas 24. vietā. 70% no ES dalībvalstīs atkritumos nonākušās pārtikas izmetušas mājsaimniecības, sabiedriskie ēdinātāji un mazumtirgotāji. Pārējie 30% izgāztuvē nonākuši ražošanas un pārstrādes procesa laikā. ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija sarēķinājusi, ka ar eiropiešu izmestās pārtikas daudzumu varētu pabarot 200 miljonus cilvēku.

Lielbritānijas parlamenta Lordu palātas 2014. gadā pasūtītā pētījumā izteikta prognoze, ka līdz 2020. gadam Eiropā gadā izmestās pārtikas daudzums var pieaugt līdz 126 miljoniem tonnu, ja netiks veikti preventīvi pasākumi. Eiropas Parlaments (EP) jūnijā pieņēma rezolūciju, kurā mudināja EK nākt klajā ar likumdošanu cīņai pret negodīgu tirdzniecības praksi pārtikas piegādes ķēdē, lai nodrošinātu taisnīgākus ienākumus lauksaimniekiem un plašu izvēli patērētājiem. Dokumentā uzsvērts, ka "taisnīga tirdzniecība varētu novērst pārprodukciju un pārtikas izšķērdēšanu". Savukārt EP Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja maijā nāca klajā ar ziņojumu, kurā pieprasīja EK izstrādāt ES dalībvalstīm saistošus tiesību aktus, lai panāktu, ka līdz 2030. gadam vismaz uz pusi samazinātos ES izšķērdētās pārtikas daudzums. "Kamēr pasaulē 800 miljoni cilvēku ik dienu cieš badu, Eiropā atkritumos ik gadu nonāk gandrīz 100 miljoni tonnu pārtikas. Tas ir mūsdienu paradokss, kas vairs nav paciešams. Vismaz mums ir izdevība radīt likumdošanu, lai novērstu pārtikas izšķērdēšanu ES," sacīja ziņojuma autore EP deputāte no Itālijas Simona Bonafē. Viņai piekrīt ES prezidējošās dalībvalsts Slovākijas vides ministrs Norberts Kurilla: "Jo ātrāk mēs uzstādīsim ambiciozus mērķus, lai samazinātu izmestās pārtikas daudzumu, jo labāk."

Visu Ulda Ķezbera rakstu par ēdiena izšķērdību pasaulē lasiet šīsnedēļas žurnālā SestDiena!

Top komentāri

nu nu
n
no var muldēt, ka problēma nav iedzīvotāju skaita pieaugums! āfrikā šobrīd sēž kādi 200 miljoni, kas grib gāzt šurp uz eiropu, jo viņiem nav ko ēst. un pie vainas ir tieši demogrāfiskais sprādziens - magriba valstīs, piemēram, 40 gadu laikā iedzīvotāju skaits ir septiņkāršojies, un 70% iedzīvotāju ir vecumā zem 30 gadiem. tāpēc jau ir mums tik daudz nelegālo imigrnatu no alžīrijas un marokas. kaut gan melnā āftika neatpaliek ne par matu, nigērijas valsts oficiāli grib lidz 2050 gadam palielināt iedzīvotāju skaitu līdz vienam miljardam un apsteigt ķīnu, tas jau nekas, ka teritorija ir 6x mazāka un resursu knapi pietiek jau esošajiem. tieši to pašu faktiski dara pārējās āfrikas valstis - gana, kenija, nigera, mali utt, utt - iedzīvotāju vairošanās tiek stimulēta no valsts puses, jo pieaugot populācijai, valsts iegūst lielāku ietekmi un var paplašināt to teritoriāli. un tagad mans kautrīgais jautājums - ja cilvēki vairojas kā truši, nav spējīgi normāli ražīgi strādāt, pareizāk sakot, vairums negrib strādāt vispār, kāda mums eiropiešiem daļa gar to, ka šie sprāgst badā? vai mums jājūtas vainīgiem par āfrikas badacietējiem, kuri, neskatoties uz milzīgo nabadzību, katru gadu ģimenē producē pa bērnam?
E
E
Kāpēc mums būtu jāmaksā par afrikas lēto seksu
...
.
Tā jau nu tev lielie koncerni un biznesa magnāti ļaus paēst na haļavu. Jau sen ir aprēķināts, ka izdevīgāk ir turēt augstu cenu un pārdot mazākus daudzumu atlikušo izmetot nekā tirgot par lētāku - visiem pieeajmu cenu un pelnīt uz apjomu. Jāņem vērā arī tas, ka šajā pasaulē ļoti daudziem it sevišķi tā saucamā "biezā gala" patērētājiem jau sen ir smaitāts arī viedoklis un domāšana. Daudzi domā - ja lēts, tātad draņķis, ražotājs vai tirgotājs kaut ko slēpj, kaut kas nav tīrs, konservanti, augu tauki, pesticīdi, uz iepakojuma vieni vienīgi meli... Ja dārgs, tātad arī labs vai vismaz labāks par to kas turpat blakus un lētāks, eko, šmeko, bio, premium...
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Lukašenko varianti(22)

Baltkrievijas prezidentu Aleksandru Lukašenko savas 66. jubilejas priekšvakarā gaida būtiska izšķiršanās. Pagaidām gan var tikai minēt, kurā virzienā viņš izlems doties, taču jau šā gada nogalē, kad ...

Divas nedēļas, 6200 km un motocikls(1)

Rumānijā pirmo reizi manā motociklista pieredzē aiz kalnu līkuma pretī nāca lācis. Un kalnu serpentīnā iekūlāmies tādā miglā, ka tikai navigators līdzēja tikt uz priekšu. Taču piedzīvojumu prieks...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata