ULEB Eirolīgā lietuviešu priekšrocības gan joprojām nodrošina Kauņas Žalgiris spēlēšana šajā līmenī, tomēr arī Eiropas spēcīgākajā basketbola klubu turnīrā mūsējo nekad nav bijis tik daudz. Mūsu jaunatnes basketbola treneri panākumu atslēgu redz plašajā jaunatnes basketbola tīklā, kas neļauj palaist garām spilgtus talantus, un šo spēlētāju veiksmīgajā sevis apliecināšanā augstākajā līmenī, kas spēcīgāko klubu pārstāvjiem liek raudzīties pēc jauniem slīpējamiem dimantiem tieši Latvijā.
Eiropas un Ziemeļamerikas spēcīgāko līgu Nacionālās basketbola asociācijas (NBA) un ULEB Eirolīgas pieteikumos šosezon atrodami desmit Latvijas basketbolistu uzvārdi. Tas ir par trešdaļu vairāk, ja salīdzina ar pagājušo gadu, bet vēl krietni iespaidīgāk, ja lūkojamies tikai mazliet tālākā pagātnē. NBA čempionātā pirms šī brīža trijotnes bija spēlējuši tikai divi – deviņdesmito gadu sākumā trīspadsmit spēles Minesotas Timberwolves kreklā aizvadīja Gundars Vētra, bet no 2004. gada desmit sezonas pasaules spēcīgākajā līgā spēlēja Andris Biedriņš. Šobrīd NBA komandās latviešu ir vairāk nekā spēlētāju no Lietuvas un Krievijas, un mūsu basketbolisti Amerikā vairs nebūt nav eksotika.
Arī Eirolīgā tālākā pagātnē spilgtas sezonas aizvadīja tā laika valstsvienības līderi Roberts Štelmahers, Kaspars Kambala, Ainars Bagatskis, Raimonds Miglinieks un citi, tomēr vienlaikus Eiropas spēcīgākajā turnīrā pat ražīgākajās sezonās nebija vairāk par pāris mūsu basketbolistiem. Pēc valstsvienībai neveiksmīgā 2009. gada Eiropas čempionāta uz pāris gadiem apsīka arī latviešu pārstāvniecība Eiropas augstākajā līmenī un netrūka sezonu, kurās tajā nebija pat neviena mūsējā. Pašreizējās basketbola paaudzes ielaušanos Eirolīgā 2011. gadā sāka Jānis Blūms un Dāvis Bertāns, kuru pēdās ar nelielu trenera Ainara Bagatska palīdzību sekoja Jānis Strēlnieks un Dairis Bertāns. Pagājušajā sezonā Eirolīgā pirmos soļus spēra Jānis Timma, bet šosezon šajā turnīrā debitēja vēl trīs latvieši. "Varam priecāties, ka Latvijas basketbola "prece" šobrīd ir pieprasīta gan Eiropā, gan NBA," rudenī secināja Latvijas valstsvienības kapteinis Blūms, kurš pats gan Eirolīgas karjeru, visticamāk, ir beidzis.
Divi no minētajiem desmit Latvijas basketbolistiem gan šosezon vēl šajā līmenī nav izgājuši laukumā un, iespējams, tā arī nepiedalīsies nevienā no spēlēm, tomēr nav šaubu par viņu piederību šai saimei. Kristaps Porziņģis turpina atlabt pēc pagājušā gada sākumā gūtā ceļgala krustenisko saišu plīsuma. Viņa atgriešanās nākamo reizi tikšot izvērtēta februāra vidū, tomēr ļoti ticama ir iespēja, ka Ņujorkas Knicks zvaigzne tiks pietaupīta un gatavosies pilnvērtīgai nākamajai sezonai. Savukārt astoņpadsmit gadu vecais Artūrs Kurucs šosezon vairākās spēlēs bijis Eirolīgas kluba Vitorijas Baskonia spēles pieteikumā, bet laukumā šajā turnīrā vēl nav izgājis. Skaidrs, ka jaunais basketbolists pie šādas iespējas tiek komandas biedru savainojumu dēļ, tomēr iekļaušana pieteikumā norāda, ka klubs ar viņu rēķinās jau tuvākajā nākotnē.
"Lai iekļūtu NBA, ļoti liela nozīme ir tiem centimetriem," atzīst treneris Dainis Bertāns, kuram ir objektīvas iespējas salīdzinājumam. Dāvis Bertāns slaidā auguma un zibenīgā metiena dēļ jau no agra vecuma bija Ziemeļamerikas basketbola izlūku redzeslokā, bet aizsargs Dairis Bertāns bija spiests vispirms sevi pierādīt Latvijā un Spānijā, līdz tika pie iespējas Eirolīgā. Divas vasaras Dairis pavadīja arī Amerikā, cenšoties NBA trenerus par savu lietderību pārliecināt Vasaras līgas "gaļas mašīnā", tomēr aizķerties okeāna viņā pusē vecākajam no brāļiem neizdevās.
"Pēc spēles stila viņš [Dairis] būtu ļoti pieprasīts NBA, taču viņam pietrūkst triju četru auguma centimetru. Ja tie būtu, uzskatu, ka viņš jau noteikti būtu tur. Dairim ir saspēles vadītāja augums, un, cik esmu dzirdējis no viņa aģenta, komandas neredz, ka viņš varētu aizsardzībā darboties pret fiziskākiem otrajiem trešajiem numuriem. Zinot savu brāli, ja kāda komanda viņam dotu iespēju, tā nenožēlotu, bet to iespēju reizēm ir ļoti grūti dabūt," brāļa pozīcijas vasarā intervijā Dienai raksturoja Dāvis Bertāns.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 25. janvāra - 1. februāra numurā! Ja vēlaties žurnāla saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt ŠEIT!