Pieci procenti Vecrīgas vairāk

Tātad Valters. Volters ir angļu gaumē...

PĒC LATVIEŠU TAUTAS PIEPRASĪJUMA >UŠAKOVAM AMATS IR JĀATSTĀJ !!!

Izlasot rakstu, rodas iespaids, ka ugunsgrēka vaininieki pelnījuši nevis sodu, bet pateicību. Un vispār pilī ugunsgrēka brīdī atradās nevis divu, bet trīs muzeju kolekcijas, arī Nacionālā mākslas muzeja ārzemju mākslas kolekcija. No muzeju darbiniekiem pēc ugunsgrēka dzirdēju, ka tomēr ir bijuši zaudējumi. Arī to, ka ugunsdzēsējiem tikai ar grūtībām izdevies ieskaidrot, ka pilī vispār vēl atrodas muzeji, jo viņiem šādas informācijas nav bijis. Muzeju darbinieki arī diez vai piekristu Liepiņa viedoklim, jo vismaz nedēļā pēc ugunsgrēka vairāki bija gatavi pašrocīgi nolinčot vainīgos strādniekus. Nezinu, kā tas ir šobrīd.

Rīgas pils atjaunošanas bezjēdzību pierādā šāds fakts - Rīgas pils vienā no zālēm ir plānots iegādāties flīģeli par 100.000 eiro. Nav zināms, cik bieži to kāds spēlēs un vai tiks rīkoti koncerti arī priekš "vienkāršās tautas". Tajā pašā laikā Lielajā ģildē - valsts galvenajā koncertskatuvē - ir savu laiku nokalpojis flīģelis, uz kura daudzi pianisti atsakās spēlēt. Vai tad nevarēja Rīgas pilij paredzēto flīģeli atdot Lielajai ģildei un to uz pili varētu aizvest uz tām retajām reizēm, kad tur to vajadzēs. Un šādu bezjēdzību ir daudz. Valstī ir svarīgākas lietas, ko risināt un kurām nepieciešama nauda. Un šeit ir arī jautājums, cik aktīvs un atbildīgs ir Latvijas prezidents. Tradīcijas saka, ka prezidentam ir jābūt saprāta balsij politikā. Taču, kas notiek tagad? Ir Pasaules bankas un OECD ziņojumi par regresīvo Latvijas nodokļu politiku, kas pieprasa palielināta nodokļu ieņēmumus no bagātajiem cilvēkiem un samazināt nodokļu slogu mazāk turīgiem. Pasaules organizācijas, eksperti ir atzinušo šo problēmu, taču vai valsts prezidents rīkojas un kaut ko dara, lai šo saprāta balsi uzklausītu un padarītu to sadzirdētu Latvijas politikā? Neko nedara. TĀDS PREZIDENTS NAV PELNĪJIS ATJAUNOTU RĪGAS PILI!

Kur mežu cērt, tur skaidas lēc, bet karavāna iet tālāk.

Protams, ka Rīgas Pils rekonstrukcija nav bijusi un nav brīvā tirgus būvniecības pasākums. Šajā visā es atkārtoju sava kolēģa Imanta lancmaņa teikto, ka Latvijā īsti resaturātori ir skaitāmi uz abu roku pirkstiem. Tas nozīmē- ka pārējie ir imitatori lielākā vai mazākā mērā un resatauratorus , ja viņi tādi nevēlas būt, piespiež tādiem būt līgumiski, uzspiežot nosacījumus, kuri veido virspusējību, paviršību un - lētumu. Tieši lētums un tikai vizuālā pieņemība kā primārais nosacījums izpildē ( ne jau cenā) nosaka pie teikšanas un izpildes pielaistos, kur atlases nosacījumi veidoti tā, lai tie arī to dabūtu. Nav saprotams, kamdēļ par noteicošo būvniecības projekta vadītāju tika nozīmets Klēbergs, atzīstot viņa administratora talantu, stils, kādā sākuma periodā tika organizēta rekonstrukcija, neko labu nesolīja. ( Kā viņa man teiktā spārnotā frāze par pretendentu uzņēmēju atlasi apakšuzņēmēju darbiem- mācieties strādāt, jūs esiet konduktors tramvajā, uzņēmēji ir pasažieri, kuri iekāpj- nepatīk viņiem biļtes cena ( nosacījumi)- lai kāpj ārā, nākošā pieturā iekāps citi pasažieri...) Un daudziem nepatika, jo, ja tiek uzspiesta iekšējā izpildes darba cena, kura ir par pusi zemāka nekā tāmē, un visa atbildība, kura pēc būvniecības likuma piekrīt ģenerāluzņēmējam, pāradresēta apakšuzņemejiem ar darba veiksanas projektiem, tad uznēmēju un to strādājošo ieinteresētība zūd.... bet- ja jaietaupa bez tāmēs redzamajiem pieskaitāmiem un pelņas procentiem vēl tikpat daudz, tad tas jau ir darba stils, kurš noved tur, kur novedis. Es, protams, varētu minēt daudzas visai pikantas iekšējas epizodes, kuras ne ko izcilu par restaurācijas " korifeju" Re RE neliecina, kaut vai epizodi ar RE RE uzmestajām sastatnēm uz prezidenta pils flīģeļa... bet lai paliek. Jo , kā toreiz pēc pēdējā minētā ekscesa man teica Re RE restaurācijas specs Armīdiņš- tu turi muti, par šo nerunā, ar čomiem tā nedara.. Un mēs izbaudām čomu sastrādātā augļus- gan redzamos, gan mazāk redzamos, uz kuriem pamatoti norādīja I. Lancmanis, gan- izbaudīsiem slēptos. Un jācer- bez ugunsgrēkiem un ēku sagrūšanas...Vienīgais, žēl, ka tas vis tā ticis veidots kā prakse. Jo no manien kadreizējiem piesaistītiem restaurātoriem objektu izpildē ( dažādu amatu speciālisti ap 50, divas trešdaļas jau vairs Latvijā neatgriezīsies.....jo visvaldošās optimizācijas atalgojuma un izpildes prakse viņus nav pārliecinājusi un viņi strādā citās valstīs. Bet- katram savs...

No vienas puses- ir jauki, kad Rīgas Pils vēsturi , kura daudziem neatskārstama, beidzot koncentrēti pasniedz lasītājiem Sestdienā, jūtams, ka Zirnis ir labi ievācis informāciju. No otras- visai nožēlojami ir pielīdzināt Rīgas Pils degšanu ar Ušakova pārvēlēšanu. Un uzreiz redzama Zirņa āža kājiņa- galu galā, lai regulāri uz honorāra rēkina apritē izbaudītu Rīgas un ne tikai Rīgas dažādkalibra ēstuves, ir j;asniedz nodevas politkorektuma apliecinājumā vietējai politmafijas klanu gaumei. Kā persona, kura, gan tāmēja Rīgas Pils rekonstrukcijas restuarācijas darbus SKONTO būvei, gan arī pašā sākuma darbu posmā piedalījās rekonstrukcijas darbos, tomēr jāienes maza darvas karote vispārējā uzfrišinātājā preses optimisma virtuvē. Tātad- nav nekāda jega ugunsgrēka faktu vilkt ar Ušakova pārvēlēšanas faktu. Rīgas Pils toreizējais ugunsgrēks ir piepildījums tai visaptverošajai polituzņēmēju klana ( RE RE... un citi) bezatbildībai un visatļautībai, kura vainagojās ne tikai ar ugunsgrēku pilī, bet arī Maximu. Un vēl pamatoti mēs varēsim sagaidīt šādus ekscesus, jo bezatbildība un patvarība ir tikai viegli nobārtas, bet ne pārtrauktas. Skaidrs, ka konsultanti no SBRE un viedie lielbūvniecības guru nav atklājuši Zirnism to virtuvi, uz kuru ieeja ir tikai pieaicinātim, lai varētu tos izspiest kā citronus, un ir nevis tā ēdeinkarte, ar kuru ir iepazīstināts gardēdis Zirnis