Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas

Zemessardzes komandieris: Esam gatavi aizstāvēt savu valsti

Jebkurā cīņā vislabākā uzvara ir tad, ja nav nepieciešamības lietot militāro spēku. Pie šādas pārliecības turas ģenerālis Leonīds Kalniņš, kurš jau četrus gadus pilda Zemessardzes komandiera pienākumus. 58 gadus vecais Kalniņš cer, ka viņam nekad nenāksies piedzīvot situāciju, kurā Latvijas zemessargu spējas tiktu pārbaudītas pēc pilnas programmas, tomēr pēdējo gadu notikumi Ukrainā daudziem likuši aizdomāties, ka tas nav nemaz tik neiespējams scenārijs.

Fragments no intervijas:Kāda ir galvenā motivācija cilvēkiem, kas nolēmuši pievienoties Zemessardzei?Kad uzdodu šo jautājumu zemessargiem, kas sestdienā, notriepušies ar dubļiem, mācībās apgūst taktiskos vingrinājumus, viņu atbilde ir ļoti skaidra. To var raksturot vienā vārdā: patriotisms. "Šī ir mūsu zeme, mūsu valsts, mūsu Latvija, un mēs esam gatavi to aizstāvēt." Cilvēki, kas iestājušies Zemessardzē, skaidri apzinās savu piederību Latvijai. Un šeit nav runa tikai par latviešiem, jo mūsu rindās ir dažādu tautību pārstāvji. Plašsaziņas līdzekļos nereti parādās tāds kā negatīvisms, mazohisms, kaut kādi mazvērtības kompleksi, bet zemessargu vidū jūs neko tādu neredzēsiet. Jā, varbūt pirmajās dienās kāds jaunais zemessargs ir mazliet vājāks fiziski, nevar izpildīt visus uzdevumus, bet viņam līdzās vienmēr būs biedra plecs, kas viņu atbalstīs. Pēc mācībām viņi visi smaida, lai gan ir ļoti noguruši.Vai sava veids dzinulis tomēr nav arī bailes, jo mēs redzam, ka cilvēku pieplūdums Zemessardzē palielinājās pēc Krievijas agresijas Ukrainā, kad daudzi bija satraukušies, ka kaut kas līdzīgs varētu notikt arī pie mums? Pirms tam, mierīgākos laikos, bija iestājies tāds kā atslābums: esam NATO, nekas mums nedraud...Es to sauktu par sabiedrības pamošanos, jo pirms tam tiešām bija tāds kā atslābums. Vēl pirms ekonomikas krīzes viss šķita kārtībā, cilvēku labklājība strauji pieauga. Bet mēs bijām piemirsuši, ka šo labklājību vajadzētu arī aizsargāt. Un tad cilvēki saprata, ko to visu ļoti strauji var arī zaudēt. Kas tad ir patriotisms? Tā ir gatavība aizstāvēt savu ģimeni, savu zemi, savu māju. Tas viss arī noteikti veicināja cilvēku pieplūdumu Zemessardzē.Nav noslēpums, ka ir arī tādi skeptiķi vai ciniķi, kas jūsu darbu uzskata par diezgan bezjēdzīgu: viņi salīdzina Latvijas bruņoto spēku skaitlisko sastāvu un bruņojumu ar mūsu potenciālā pretinieka karavīru skaitu un bruņojumu, nonākot pie secinājuma, ka uzbrukuma gadījumā mēs varētu noturēties tikai pāris dienu. Ko jūs atbildētu šiem skeptiķiem?Skeptiķi nodarbojas ar matemātisku salīdzināšanu, taču militāro konfliktu iznākumu izšķir divi faktori: vēlme darīt un māka darīt. Mēs nekad nevarēsim nodrošināt savas valsts aizsardzību, ja Latvijas pilsoņi negribēs to darīt. Jā, 8000 zemessargu varbūt nav daudz, salīdzinot ar potenciālo pretinieku, taču daudz sliktāk būtu, ja viņi netiktu pienācīgi apmācīti un sagatavoti. Vēsturē ir ļoti daudz piemēru, kad mazskaitlīgs karaspēks izcīnījis uzvaru cīņā pret daudz lielāku pretinieku. Labs piemērs ir Latvijas Brīvības cīņas, kad mūsu karavīri spēja pieveikt skaitliski krietni lielākas armijas. Tas ir varonīgais latviešu gars, kas palīdzēja darīt lielus darbus. Un tieši tāpēc Latvijas valsts un Latvijas tauta ir spējusi izdzīvot.Vai mūsdienu komforta apstākļos šis varonīgais gars nav gājis mazumā?Nē, nav mazinājies. Tagad pasaule ir vaļā, daudzi izmanto iespēju doties uz citām zemēm, arī Latvijā ienāk citu kultūru pārstāvji. Taču sarunās ar zemessargiem redzu, ka viņiem ļoti rūp Latvijas kultūra un identitāte. Nav jau jāturas tikai pie tautasdziesmām un tā pasaules redzējuma, kas bija raksturīgs pagājušā gadsimta pirmās puses Latvijai. Mūsu identitātei ir jādod iespēja modernizēties, jo pretējā gadījumā mēs iestrēgsim pagātnē, un tad gan varam aiziet bojā. Mums ir jāciena savu senču vērtības, bet vienlaikus arī jāskatās, kas notiek apkārt pasaulē.Vai tagad problēmas nesagādā potenciālo zemessargu nepietiekamā fiziskā sagatavotība, jo mūsdienās vīrieši daudz biežāk strādā ar datoru, nevis lāpstu?Tas ir ļoti jūtams, bet mēs nevienu neatgrūžam. Fiziskā slodze tiek kāpināta pakāpeniski, lai nesagrautu cilvēka veselību. Un ar laiku tas nāk par labu viņu veselībai, noder arī citās dzīves jomās, piemēram, palīdz izvairīties no sirds un asinsvadu slimībām. Ja zemessargs gada laikā pavada Zemessardzes nodarbībās vidēji 20 dienas, ticiet man, viņš pagarina savu mūžu par desmit gadiem!Visu interviju ar Zemessardzes komandieri Leonīdu Kalniņu lasiet žurnāla Sestdiena 6.novembra numurā!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

Žurnāla "SestDiena" publikācijas

Vairāk Žurnāla "SestDiena" publikācijas


Aktuāli

Labāk kažokā vai pa pliko?(4)

Kad nu beidzot Latvijā atkal ir kārtīga ziema, sniega kupenas un tik sen nepieredzētie mīnus 20 grādi, ne vienam vien noteikti ir ienākusi prātā doma, ka tagad gan noderētu kārtīgs kažoks. Sest...

Šonedēļ SestDienā

Vairāk Šonedēļ SestDienā


SestDienas salons

Vairāk SestDienas salons


Pasaule

Vairāk Pasaule


Politika

Vairāk Politika


Tēma

Vairāk Tēma


Pieredze

Vairāk Pieredze


In memoriam

Vairāk In memoriam


Tuvplānā

Vairāk Tuvplānā


Ceļojumi

Vairāk Ceļojumi


Latvijai vajag

Vairāk Latvijai vajag


SestDienas receptes

Vairāk SestDienas receptes


Dienasgrāmata

Vairāk Dienasgrāmata