Apvienības Par labu Latviju! (PLL) budžeta priekšlikumu prezentācija vedināja domāt, ka valsts institūcijās reiz saliktie, bet tagad ar pārējo ierēdņu pūli acij nemanāmi saplūdušie oranžie varētu būt viens no tiem iemesliem, kādēļ maz tiek runāts par strukturālām reformām. Jo kā tu griezīsi sev pirkstos, kas varētu lieti noderēt, ja atkal izdotos tikt pie varas pīrāga dalīšanas? Tomēr PLL, taisnojoties ar līdzšinējo neziņu par budžeta detaļām, drīzumā sola arī konkrētus priekšlikumus valsts funkciju samazināšanai un publiskā sektora efektivitātes uzlabošanai.
Nenoliedzami ir vairāki konstruktīvi ierosinājumi. Piemēram, piedāvāto nodokļu izmaiņu dēļ pārdesmit latu mēnesī klāt daudzbērnu ģimenēm par sliktu nenāktu. Tāpat daži miljoni pašvaldībām, ja tiktu palielināts nekustamā īpašuma nodoklis dzīvojamām platībām, kurās neviens nedzīvo. Uzņēmējiem patiktu piedāvātā skaidrība par iedzīvotāju ienākuma nodokļu likmēm nākotnē, kā arī sociālā nodokļa likmes saglabāšana un licenču skaita samazināšana.
Ko tad PLL liek pretī ieņēmumu pusē, lai nebūtu jāpalielina sociālais nodoklis un varētu palielināt pensiju 2. līmeņa iemaksas, bet šos līdzekļus savukārt ieguldīt tautsaimniecībā? Lielākie skaitļi - kopā 100 miljoni latu - nāk no cīņas pret ēnu ekonomiku un valsts uzņēmumu labākas pārvaldības. Tas uzreiz rada pāris jautājumu. Kas tad bija visilgāk pie varas, kamēr šie uzņēmumi tika pārvaldīti valstij tik neizdevīgā veidā? Un kas traucē arī opozicionārus pārliecināt starptautiskos aizdevējus, ka valsts spēs veiksmīgāk cīnīties ar visa veida nodokļu nemaksātājiem?
Secinājums vienkāršs: PLL dalībnieki, ilgstoši esot pie varas un tādēļ labi zinot, kur, ko un kā vēl varētu nogriezt vai pārstrukturēt, var izmantot vienreizēju iespēju gan palīdzēt valstij ilgtermiņā (ja pozīcija teiktajā ieklausītos), gan uzlabot savu iedragāto un reizē arī neizteiksmīgo tēlu sabiedrības acīs. Darba devēji un ņēmēji tikai priecātos, ja valsts tēriņu mazināšanas dēļ nenāktos celt PVN. Vai PLL būtu sapratusi, ka ierēdņu, tostarp savas «piektās kolonnas», neaiztikšana var izrādīties nepietiekams pamats reiz zemē nomestās, tomēr atkal iekārotās varas atgūšanai nākotnē?