Vislielākās izmaiņas ir notikušas valdē, kurā palielinājies tā dēvēto tiesiskuma aizstāvju īpatsvars, savukārt reģionu pārstāvjiem paredzētās vietas tikušas rīdziniekiem. Taču par galveno notikumu kļuva Vienotības frakcijas vadītāja Dzintara Zaķa neievēlēšana valdē.
Zaķis ārpus kopbildes
Atbalsts S. Āboltiņai priekšsēža vēlēšanās arī nebija vienbalsīgs - par viņu kā vienīgo kandidāti nobalsoja 371 no 483 delegātiem. Valdes vēlēšanās bija vislielākā konkurence - uz 14 vietām partijas biedri izvirzīja 27 kolēģus. Valdē paredzētas četras vietas reģionu pārstāvjiem, bet, izņemot Zemgali, no kuras ievēlēta Kandavas domes deputāte Inga Priede, pārējās vietas tikušas rīdziniekiem. No Rīgas valdē visvairāk balsu ieguva Valdis Dombrovskis, par kuru balsoja 376 delegāti, no Vidzemes - Andrejs Judins, no Kurzemes - Karīna Korna, no Latgales - Aleksejs Loskutovs. Vēl valdē būs Artis Pabriks, Lolita Čigāne, Kārlis Šadurskis, Ilze Viņķele, Edvards Smiltēns, Olafs Pulks, Inese Vaidere, Jānis Reirs un Ina Druviete. No S. Āboltiņas atbalstītajiem kandidātiem aiz svītras palika Arvils Ašeradens un Dz. Zaķis, bet valdē ievēlēto I. Priedi un I. Vaideri tajā vēlējās redzēt citi partijas biedri.
Vienotībā veidojas situācija, ka faktiskais lēmēju loks, kurā paliks Dz. Zaķis kā frakcijas vadītājs, var pilnībā nesakrist ar valdē ievēlēto personu loku. Dz. Zaķim kā ikvienam būs tiesības piedalīties valdes sēdēs, bet viņš vairs nesēdēs pie S. Āboltiņas labās rokas un nebalsos. S. Āboltiņa nedomā, ka frakcijai vajadzētu pārvērtēt Dz. Zaķa atbilstību tās vadītāja amatam, ko tā jau izdarīja pēc notikuma ar auto iegādi, izvairoties no nodokļu nomaksas. Dz. Zaķis atzina, ka bija pieļāvis arī šādu vēlēšanu iznākumu, bet neko neesot darījis, lai par sevi pārliecinātu. Tas, viņaprāt, ir normāls demokrātisks process. Viņš nav plānojis pats atkāpties no frakcijas vadītāja amata. Dz. Zaķis neuzstājās arī debatēs, sēdēja zāles aizmugurējā rindā un aizgāja pēc rezultātu paziņošanas, līdz ar to viņa nebūs arī kopējā foto.
Indeksēs pensijas
Debatēs varēja izteikties visi, kas vēlējās, daži to darīja pat vairākkārt. Noskaņojumu partijā bija uztvērusi S. Kalniete, kura aicināja apzināt arī savas kļūdas un iet līdzi pārmaiņām līdz ar paaudžu maiņu politikā. Ģenerālsekretārs Artis Kampars teica, ka partijā ir jāizaug jauniem politiķiem, lai vairs nebūtu kā agrāk, ka jauni cilvēki politikā ienāk ar jaunām partijām. S. Kalniete vēl uzsvēra, ka būtu svarīgi Rīgas domes vēlēšanās panākt visu valdības partiju vienošanos startēt ar vienu sarakstu. Rīgas mēra kandidāte Sarmīte Ēlerte, pie kuras ierindas biedri nāca klāt un vēlēja izturību, vairākkārt minēja, ka Rīgai ir jākļūst par Ziemeļeiropas zvaigzni, bet vēl nav skaidrs, ar kādiem vārdiem politiķe uzrunās rīdziniekus, lai viņi justos uzrunāti. A. Pabriks kā galveno uzdevumu uzskata valsts prestiža atgūšanu tautas acīs. Vienotības nelabvēļiem S. Āboltiņa sacīja: «Tiem, kas piesauc pagātnes neveiksminiekus un runā par partijai draudošām skuju takām, varam droši teikt - nesagaidīsiet!»
Kongresā bija arī solītais piedāvājums, kuru prezentēja premjers V. Dombrovskis. Viņš norādīja, ka ekonomikas attīstības tempi ļauj atsākt minimālās algas paaugstināšanu no 2014. gada, pieauguma tempu nosakot atkarībā no ekonomiskās situācijas. Vienlaikus progresīvi esot jāsamazina nodokļu slogs mazo algu saņēmējiem un bērnu vecākiem. Premjers arī solīja zemāk atalgoto strādājošo algu paaugstināšanu sabiedriskajā sektorā, kā arī atgriešanos pie pensiju indeksācijas no 2014. gada. Vairāki delegāti uzstāja, ka pensionāru situācija ir tik dramatiska, ka pensiju palielināšana jāsāk jau nākamgad. Premjers daļēji piekāpās un aicināja rezolūcijā ierakstīt, ka - lai «panāktu cilvēka cienīgas vecumdienas, mēs nodrošināsim pensiju indeksāciju ne vēlāk kā 2014. gadā». V. Dombrovskis gan piebilda - lai varētu palielināt pensijas un algas, ir jāturpina cīņa ar ēnu ekonomiku.