Pirms četrdesmit gadiem amerikāņu dramaturga Goldmena sarakstītā luga Lauva ziemā ir bieža viešņa pasaules teātros un arī kino, jo tā dod lielisku iespēju aktieriem veidot izcilus tēlus. Stāsta centrā ir divu Britānijas valdnieku pāra - karaļa Henrija II Plantageneta un viņa nežēlastībā kritušās sievas Akvitānijas Leonoras - cietsirdīgā romance. Mīla un naids, un pāri visam nežēlīgās varas spēles, kuru mērķis - noskaidrot, kam (trim dēliem vai karaļa mīļākajai, Francijas princesei) nodot mantojumā troni.
Marka Zaharova vadītajā teātrī gan luga ieguvusi nosaukumu Akvitānijas lauvene, pielāgojoties topošās izrādes galvenajai zvaigznei - aktrisei Innai Čurikovai, kura tēlos īstā lauvas - karaļa Henrija II - ieslodzīto Leonoru. Henrija lomā - vidējās paaudzes teātra sekssimbols un talantīgs aktieris Dmitrijs Pevcovs.
To, ka izrādi, kuru iestudējis slavenais krievu kinorežisors Gļebs Panfilovs ar savu sievu aktrisi Innu Čurikovu kā centrālo tēlu, gaida kulta notikuma liktenis, nevar noliegt. Tāpēc aušīgā dzimtes maiņa Ļenkom izrādes nosaukumā ir piedodama.
Atgādināšu, ka tieši lauvenes Leonoras loma dižām aktrisēm nesusi prieku. 60. gados tapušajā Entonija Hārvija filmā Lauva ziemā lauvu - karali - spēlēja lieliskais Pīters O'Tūls, taču Oskaru par lomu saņēma lauvene Leonora - Ketrīna Hepberna. Arī 2003. gadā britu filma Lauva ziemā, kuru veidoja Andrejs Končalovskis, bija liktenīga Eleonorai - Glenai Klouzai, kas tika pie Zelta Globusa. Atcerēsimies arī mūsu pašu izcilo Mihaila Kublinska izrādi Nacionālā (tolaik Drāmas) teātra Aktieru zālē ar divām brīnišķām lauvenēm - trausli spīvo Lidiju Freimani un nežēlīgi cēlo Elzu Radziņu un atbilstoši karaliskiem partneriem Henrija II tēlā - Hariju Liepiņu un Intu Burānu.