Kūrortpilsēta četros gados piedzīvojusi daudz - biežas mēru maiņas, ilgstošu tiesvedību pret bijušo domes priekšsēdētāju, lielākus un mazākus skandālus un kašķus, Ķemeru sanatorijas bēdīgo likteni. Iespējams, domes sadrumstalotību nosaka visai neviendabīgais iedzīvotāju sastāvs, jo grūti samērot bagāto villu un dārgo ekskluzīvo dzīvokļu īpašnieku intereses ar Slokas vai Ķemeru iedzīvotāju rūpēm. Pašreizējam Jūrmalas mēram Jurim Visockim (Vienotība) nav ilūziju, ka kāds politiskais spēks varētu nākamajās vēlēšanās iegūt vairākumu, un var gadīties, ka atkal ievēl ļoti daudzu partiju pārstāvjus. Vaicāts, ko īsajā laikā paspējis paveikt, J. Visockis nosauc Ventspils šosejas sakārtošanu, ūdens projekta realizāciju, ietvju salabošanu un citus saimnieciskos darbus. Domes darbinieki esot atsvabināti no visu jautājumu saskaņošanas ar priekšsēdētāju, «lai cilvēki beidzot jūtas kā cilvēki». Neesot vēl paspēts ierīkot kaut vai primitīvas dušas vai ūdenskrānus kāju mazgāšanai pa ceļam uz pludmali.
Daudz pārceļotāju
Jūrmalas politiskais deķis daudzus pēdējos gadus ir raibāks par raibu. Te vienmēr ir liels to partiju skaits, kas kandidē, bet arī piecu procentu siets neko nelīdz - pašreizējā domē ievēlēti deputāti no 10 sarakstiem, pirms tam divos sasaukumos bija pa 11 sarakstu pārstāvjiem. Ik pa brīdim parādās arī vietējās partijas, kas arī gūst pietiekamu vēlētāju uzticību, lai iegūtu vismaz vienu vietu, - tāda ir, piemēram, partija Tev, Jūrmalai. Pēdējos trijos sasaukumos kopš 2001. gada vēlēšanās no vienas partijas nav ievēlēts vairāk par trim deputātiem, neviens ievēlētais mērs nav nostrādājis pilnu termiņu (šajā sasaukumā domes priekšgalā cits citu nomainījuši četri deputāti - Raimonds Munkevics, Romualds Ražuks, Gatis Truksnis un Juris Visockis) un deputāti bieži mainījuši partijas. Izteiksmīgs piemērs ir no Sabiedrības citai politikai 2009. gadā ievēlētā Dzintra Homka. Viņa pirms tam pārstāvēja gan Kristīgo demokrātu savienību, gan kandidēja no Zemgales partijas saraksta. Veidojoties Vienotībai, viņa pat vadīja Jūrmalas nodaļas apvienošanās sapulci, taču drīz vien politisko piederību mainīja, iestājās LPP/LC, kura tika likvidēta, un tagad deputāte startēs no miljonāra Aleksandra Bašarina partijas Uz priekšu, Latvija! saraksta. «Staigāšanas» tradīcija Jūrmalā ir sena un izplatīta. Tūlīt pēc 2009. gada vēlēšanām, kurās trīs deputātu vietas ieguva Raimonda Munkevica partija Jūrmala - mūsu mājas, viens no līderiem Māris Dzenītis no tās izstājās, savukārt partijai pievienojās no Saskaņas centra ievēlētais Vladimirs Maksimovs. Vairākkārtēja partiju mainīšanas pieredze ir arī citiem pašreizējiem domes deputātiem, piemēram, Zigurdam Starkam (ievēlēts no TP), kurš pēc pēdējās mēru maiņas no opozīcijas nokļuva valdošajā koalīcijā un uzreiz tika pie SIA Jūrmalas siltums valdes priekšsēdētāja amata. Tāpat kā Dz. Homka, V. Maksimovs un Z. Starks tagad pārstāvēs partiju Uz priekšu, Latvija!. Tās līderis A. Bašarins ir visnotaļ interesanta figūra pilsētas politiskajā arēnā.
Lielo plānu meistars
Ambiciozais partijas nosaukums Uz priekšu, Latvija! publiski parādījās pagājušā gada septembrī un uzreiz asociējās ar tās līderi, jo pārējie divi toreiz publiskotie valdes locekļi - augstskolu mācībspēki Oskars Galanders un Mikus Solovejs - sabiedrībā bija mazāk pazīstami un, kā atklājās tagad, nemaz vēlēšanās nestartē. A. Bašarins domē bija ievēlēts 2001. gadā no Labklājības partijas, vēlāk kļuva par LPP/LC biedru un vadīja domes Attīstības komiteju. Uzņēmēja vārds saistās ar daudzu būvniecības ieceru virzīšanu, no kurām daļa ir īstenotas, bet daļa nav guvusi atbalstu, piemēram, kafejnīca kuģa formā Mellužu kāpās, ledus halle Dubultu laukumā vai daudzstāvu viesnīca bijušā restorāna Jūras pērle vietā. A. Bašarina projekti vienmēr ir ambiciozi, un arī tagad viņš vēlas tā dēvētajā Dubultu vēderā būvēt sporta kompleksu. Interesanti, ka pilsētā izlīmētajos plakātos bez A. Bašarina redzami galvenokārt tie kandidāti, kuri nav pašreizējie deputāti, jo pirmie numuri aiz paša līdera atvēlēti cilvēkiem, kuri nav bijuši domes deputāti. Pēdējās varas krīzes laikā A. Bašarins izsūtīja paziņojumu, ka atbalsta G. Trukšņa atcelšanu no amata. Konkurenti miljonāra izredzes vērtē dažādi - viņam par sliktu varot nākt tas, ka pagātnē solītie sabiedriskie objekti beigās izrādījušies dzīvojamās mājas un jūrmalnieku uzticība politiķim varētu būt iedragāta. Z. Starks uz jautājumu, kāpēc startē tieši no A. Bašarina saraksta, atbild: «Gribu piedalīties tādā partijā, kas tiks pāri 5%, un no jaunajiem spēkiem šī ir atpazīstamākā. Bašarins man piezvanīja 8. martā un piedāvāja, ne es pats gāju, ne prasīju.»
Kurš veidos varas kodolu
Kad Gati Truksni atcēla no mēra amata, viņš izteicās, ka tā esot pārējo politiķu kļūda, jo tieši viņš veidošot jauno koalīciju. Plakātu ziņā G. Truksnis ir grūti pārspējams - viņš redzams gan šosejas malās pa ceļam uz Jūrmalu un braucot projām no tās, gan daudzos plakātos pilsētā. Tieši sevis izcelšana un visu deputātu paveikto labo darbu pierakstīšana tikai sev bija galvenie pārmetumi, kad Truksni no amata gāza tikai dažus mēnešus pirms vēlēšanām. Joprojām viņš plakātos uzstāj, ka nekustamā īpašuma nodokļa samazinājums ir viņa nopelns, un turpina apgalvot, ka viņu par mēru vēlas 61% jūrmalnieku. Tagad bijušais G. Trukšņa vietnieks, kuru savulaik no amata atcēla, Reģionu alianses pārstāvis Māris Dzenītis izvērsis kampaņu, prasot G. Truksnim atdot apzeltīto amata ķēdi, kuru viņš savulaik pasūtīja par domes līdzekļiem, bet pēc presē izraisītās ažiotāžas apsolīja atpirkt. Tā kā no domes nolikuma nav svītrots punkts, kuros gadījumos priekšsēdētājam ķēde jānēsā, M. Dzenītis cēla trauksmi, ka ķēde no domes pazudusi. Vai nu šīs publicitātes, vai citu iemeslu dēļ G. Truksni pēdējās dienās nav iespējams sazvanīt, un viņš neatbild uz īsziņām. Dienas rīcībā nonākušas arī neoficiālas ziņas, ka dumpošanās pret G. Truksni sākusies Zaļās partijas iekšienē, jo ZZS sarakstā nav uzņemti ilggadēji partijas biedri, savukārt bijušā mēra komandā, tātad arī sarakstā aicināti cilvēki, kas vairāk saistīti ar G. Trukšņa dzimto Jelgavu, nevis Jūrmalu. Izskanējis pat aicinājums G. Truksni no partijas izslēgt. Viņš gan tagad ir deklarējies Jūrmalā, lai arī nopirktajā zemesgabalā vēl nekas nav uzbūvēts. Oponenti arvien skaļāk runā arī par G. Trukšņa aizraušanos ar alkoholiskajiem dzērieniem, un jau minētais M. Dzenītis to uzrakstījis pat uz plakāta. «Viņš man ir bijis blakus, kad bija tādā stāvoklī, un, ja nepieciešams, ir arī citi liecinieki,» saka M. Dzenītis. Tomēr viņš pieļauj, ka intensīvās vēlēšanu kampaņas dēļ vēlētāji būšot «nozombēti» un balsošot par G. Truksni, bet vēlāk koalīciju izveidot viņam būšot grūti: «No pašreizējiem deputātiem nevaru iedomāties, kurš ar viņu gribēs iet kopā viņa nekoleģiālās attieksmes dēļ. Pat Raimonds Munkevics ar viņu kopīgu valodu neatradīs,» uzskata M. Dzenītis.
R. Munkevics 2010. gada oktobrī tika aizturēts par kukuļa piedāvāšanu deputātei Ivetai Blauai, vēlāk viņu atbrīvoja, bet lietas izskatīšana tiesā gan apsūdzētā, gan tiesnešu biežās slimošanas dēļ ievilkusies. Tiesvedība netraucē politiķim un bijušā mēra padomniekam kultūras un sporta jautājumos žilbinoši smaidīt no plakātiem. Vairāki Jūrmalas politiķi tieši R. Munkevicu uzskata par Jūrmalas īsto vadītāju G. Trukšņa laikā, jo kapitāldaļu pārvaldīšanai izveidoja speciālu nodaļu deputāta, R. Munkevica uzticamā partijas biedra Egmonta Krūmiņa vadībā un uzņēmumu valdēs bija gan R. Munkevica dēls, gan znots. Pašreizējā domes vadība daudzos uzņēmumos valdes locekļus nomainījusi.
Gardie kumosi
«Jūrmalas paradokss ir tas, ka deputātiem ļoti nopietni jādomā ne tikai par pilsētas attīstību, bet arī par «savdabīgās attīstības» bremzēšanu. Jūrmalā ir ļoti daudz ļoti turīgu pasaules cilvēku ar savām interesēm. Ja sekotu visiem viņu kosmopolītiskajiem plāniem, Jūrmalā nepaliktu neviena priede un vēsturiskā apbūve. Tiesa, bieži viss ir daudz vienkāršāk - nebrīnītos, ja daļa no šogad Jūrmalā startējošā 261 deputātu kandidāta startē tikai tālab, ka kādam no turīgajiem Jūrmalas iedzīvotājiem ir ienācis prātā kašķi ar kaimiņu risināt jaunā, nosacīti politiskā līmenī,» vērtē bijusī Jūrmalas domes priekšsēdētāja, arhitekte Inese Aizstrauta (LZP), kura pati šogad kandidē Rīgā. Viņasprāt, Jūrmalā vienmēr ir bijis ļoti rūpīgi jāseko, kurš no iedzīvotāju vai deputātu iesniegtajiem priekšlikumiem ir tiešām vērsts uz pilsētas attīstību vai iedzīvotāju komforta vairošanu, bet kurš - tikai un vienīgi kādu cilvēku alkatības izraisīts. Attīstības plāna pēdējā versija tapa smagi, vētrainās iedzīvotāju sapulcēs pār domes vadību gāzās kritikas brāzmas, taču toreizējais mērs G. Truksnis uzskatīja, ka tas ir videi labvēlīgākais plāns, kāds jebkad bijis un jebkad būs. Jūrmalas aizsardzības biedrības pārstāvis Guntis Grūba (Vienotība) iestājas par plāna pārskatīšanu - «nevis lai ļautu attīstīt trakos projektus, bet lai saglabātu zaļu, tīru vidi». G. Grūba pieļauj, ka attīstības plānu gribēs pārskatīt arī tie, kas joprojām vēlas būvēties kāpās.