Vai nav neloģiska kārtība, ka Saeima izvēlas tiesībsargu, kura uzdevums cita starpā ir kontrolēt tās darbu?
Lielākajā daļā Eiropas valstu tieši parlaments izvēlas šādas institūcijas vadītāju, tāpēc tas nav neloģiski. Taču ne visās valstīs ombuds izvērtē tiesību aktus. Latvijā šāda funkcija ir, un tas rada zināmu spriedzi. Ikvienam parlamentā, kas virza kandidātu, jārēķinās, ka tas viņu varēs kritizēt.
Kas kontrolē likumdevēju citās valstīs?
Aprobežojas ar konstitucionālo tiesu, kur dažādi subjekti var iesniegt pieteikumus. Protams, ombudi sniedz arī rekomendācijas par grozījumiem likumos.
Vai vajadzētu palielināt tiesībsarga pilnvaras?
Pilnvaras ir pietiekamas. Kaut arī ombuda veiktās pārbaudes lietas noslēgumā nav saistošas un ir tikai rekomendējošas. Bet jautājums ir, ko tiesībsargs dara tālāk, lai viņa rekomendācija tiktu īstenota? Svarīgi ir neapstāties. Ja tā ir rekomendācija pašvaldības iestādei un tā to nepilda, var vērsties hierarhiski augstāk, piemēram, pie pašvaldības domes. Ja ir runa par ministriju sistēmu, var iet pie Ministru prezidenta. Tāpat ir iespēja sastādīt ziņojumu par kādu konkrētu problēmu Saeimai.
Tiesībsargam ir pilnvaras vērsties Satversmes tiesā, ja ir runa par normatīviem aktiem, un zināmos gadījumos ir iespējas vērsties Administratīvajā tiesā vai civilprocesuālā kārtībā parastajā tiesā.
Ir jānovērtē arī tiesībsarga iespējas komunicēt ar plašsaziņas līdzekļiem, ar sabiedrību. Ja tiks izskaidrots tiesībsarga viedoklis un rekomendācijas pamatojums un būs sabiedrības atbalsts, tad politiķiem un ierēdņiem būs daudz grūtāk atteikties to pildīt.
Kāda bija motivācija piekrist kandidēšanai uz amatu, kur pilnvaras aizstāvēt iedzīvotāju tiesības it kā ir mazākas, nekā esot tiesnesei?
Vairākās lietās esmu jutusi, ka tās būtu daudz piemērotākas tiesībsarga risināšanai. Kādā lietā VID bija atteicies sniegt personai uzziņu. Tā vietā, lai kaut vai vispārīgi izskaidrotu, ko cilvēks var darīt, VID uz divām lapām koncentrējās, vai tiek prasīta uzziņa vai ne. Rezultātā tiesnesim jāierosina lieta, jāvirza izskatīšanai (diemžēl šobrīd tas nozīmē pēc pusotra gada) un tad jālemj - tā ir vai nav uzziņa. Tiesībsargs šādā situācijā varētu vienkārši izrunāties ar iestādi un izskaidrot, ka daudz vienkāršāk ir uz pus lapas uzrakstīt cilvēkam skaidrojumu, ko viņš prasa, jo viņi ar to diendienā strādā.
Ieslodzītie raksta un sūdzas par apstākļiem ieslodzījuma vietā, bet kā tiesnese es pati nebraukšu pārbaudīt. Tiesībsargs gan var aizbraukt un pārbaudīt, sniegt objektīvu vērtējumu. Ja tiesībsarga institūcija efektīvi un aktīvi darbojas, tā var palīdzēt atslogot tiesu darbu.
Kādas ir galvenās cilvēktiesību problēmas un riski Latvijā?
Tie saistīti ar krīzi, ar dažādu izdevumu mazināšanu - kā tas ietekmē cilvēkus, ģimenes sociālajā jomā (ienākumu apmēri, iespēja izdzīvot). Tad - kādu iespaidu tas atstāj uz citām tiesībām, kā ir ar pieeju izglītībai vai veselības aprūpei. Protams, ir arī citi jautājumi, kas jārisina.
Kā ir ar ierobežotas rīcībspējas atgūšanu?
Tas ir aktuāls jautājums, kas jau tiek risināts, cik zinu, Labklājības ministrijā. Šobrīd vai nu cilvēks ir pilnīgi rīcībspējīgs, vai rīcībnespējīgs. Ja nevar tikt galā ar sarežģītākām lietām (finansēm, īpašumiem), bet ar ikdienas lietām pilnīgi tiek galā, tad vai nu mēs viņam atstājam pilnu rīcībspēju, bet nesniedzam palīdzību sarežģīto jautājumu risināšanā, pametot vienu pašu, vai atņemam viņam rīcībspēju pilnībā un neļaujam pašam lemt sadzīves lietas.
Vai tur vajadzētu kaut ko pa vidu?
Daudzās valstīs ir daļējas rīcībspējas institūts, kur pateikts, ka noteiktu lēmumu pieņemšanā vajadzīgs aizgādnis, bet ikdienišķas lietas šis cilvēks var kārtot pats.
Kā attiecaties pret homoseksuāļu laulībām?
Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECT) ir ļoti precīzi norādījusi: situācija dažādās jomās ir dažāda. Eiropā ir liela vienprātība, ka divus pieaugušus cilvēkus, kas labprātīgi iesaistās šādās attiecībās, nevar krimināli sodīt vai, piemēram, liegt tiesības iet gājienos. Tai pašā laikā Eiropā nav vienprātības par šādu attiecību reģistrāciju. Līdz ar to iespējamas diskusijas, bet valstij nav viennozīmīgi jāparedz šāda iespēja.
Kurās jomās Latvijā ir problēmas ar cilvēktiesībām saistīto ES normu ieviešanu?
Problēmas drīzāk saistās ar to, kā mēs ES regulējumus pārņemam. Reizēm ieviešam direktīvu nevis izdomājot, kādi būs mehānismi, kas darbosies Latvijā, bet pārrakstām tekstu, neko neprecizējot. Tad neviens nevar saprast, ko tad īsti darām.
Vai tomēr neredzat kādas problemātiskas jomas?
To varam pateikt pēc tā, kur ir lielākais sūdzību skaits ECT. Tiesa, tas gan tikai parāda, ka par to cilvēki aktīvāk sūdzas. Bet tie ir jautājumi par apstākļiem ieslodzījuma vietās, par apcietinājuma piemērošanu. Protams, arī tiesas procesa ilgums.
Kas ir biroja iekšējās problēmas, ko grasāties novērst?
Ir konflikts starp birojā strādājošajiem, kas parādījies uz āru. Svarīgi, lai darbinieki spēj strādāt kā vienota komanda. Viņiem nav jābūt draugiem, vienkārši jāspēj mērķtiecīgi un saskaņoti strādāt un pildīt uzdevumus, kas tiesībsargam jādara.
Savu komandu neveidosit?
Tie, kas vēlēsies strādāt, varēs turpināt darbu. Man nav cilvēku saraksta, kurus gribu aizvest un ielikt kāda cita vietā. Bet, ja būs nepieciešams kādu nomainīt - ja cilvēks nestrādās -, esmu gatava to darīt.
Intervēja Didzis Meļķis