Līdz 2003. gadam uz nākamo klasi nepārcelt drīkstēja tikai ar vecāku piekrišanu, bet vēl pērn vidusskolēniem drīkstēja būt divas, pamatskolas audzēkņiem - trīs nesekmīgas atzīmes. Tagad sākumskolā uz nākamo klasi pārceļ ar vienu nepietiekamu vērtējumu, 5.-9. klašu grupā - ar diviem, savukārt vidusskolas klasēs visiem vērtējumiem jābūt vismaz četrām ballēm. Dienas aptaujātie skolu direktori atzina, ka šobrīd neviens uz otru gadu vēl nav atstāts, jo līdz jūnija vidum notiek obligātie papildu mācību pasākumi jeb vasaras darbi, kas noslēgsies ar eksāmenam līdzīgu pārbaudījumu. «Vēl pirms dažiem gadiem varēja pārcelt ar jebkuru nesekmīgu atzīmju skaitu, un tad jauniešiem nebija vēlmes censties, turklāt valdīja uzskats, ka izglītībai nav jēgas un darbu var dabūt bez tās. Jaunieši grib visu sasniegt bez piepūles, bet es neuzskatu, ka mūsu jaunatne būtu tik, piedodiet, stulba, ka nevarētu iemācīties četru ballu līmenī,» uzskata Valmieras 5. vidusskolas direktore Rudīte Markus. Šajā skolā šogad nesekmīgo skaits vidusskolas klasēs stipri sarucis, vienīgi dažiem humanitārā un sociālā virziena klašu skolēniem esot grūtības ar matemātiku. Pamatskolā nesekmīgo ir krietni vairāk, un galvenais iemesls tam esot fakts, ka vecāki atrodas ārzemēs, bet bērnus pieskata radi un paziņas.
Olaines 1. vidusskolas direktors Jāzeps Volāns domā, ka audzinošs efekts būs nākamajā gadā, ja šogad kāds skolēns pēceksāmenu nenokārtos un patiešām netiks pārcelts nākamajā klasē. «Ir mums tādi audzēkņi, kam ir risks palikt uz otru gadu, kaut gan, pēc mana uzskata, tādiem vidusskolā nevajadzētu būt. Mēs neesam elites skola, uzņemam arī ar četrām un piecām ballēm, kas ir gandrīz tas pats kas nesekmība,» uzskata J. Volāns.
Līdz 16. jūnijam pa vienam vai diviem skolēniem katrā vidusskolas klasē papildus mācīsies arī Natālijas Draudziņas ģimnāzijas skolēni. Ģimnāzijas direktors Māris Sika uzskata - būtu tikai loģiski arī 12. klases skolēnus pie izlaiduma eksāmeniem nepielaist, ja viņi nav sekmīgi. Taču ne jau vidusskolēni, bet proģimnāzijas klašu audzēkņi ir lielākie rūpju bērni. «Mēs gan esam ģimnāzija, bet ne valsts ģimnāzija, mums jānodrošina pieeja mācībām mikrorajona bērniem, un starp tiem ir arī tādi, kas mācīties nemaz negrib,» atzina M. Sika.
Izglītības un zinātnes ministres padomniece komunikācijas jautājumos Agnese Korbe norāda - stingrāki pārcelšanas noteikumi ieviesti, lai radītu skolēnos izpratni, ka vieglākās pretestības ceļš nav labākais risinājums, netieši atzīstot, ka savulaik radīta pārāk liberāla sistēma un tagad tiek labotas agrāk pieļautās kļūdas.