Nu visi uzticības kredīti notriekti, politiskā kredītvēsture teju bezcerīgi sabojāta, profesionālās komandas slava izčākstējusi tiktāl, ka to saglābt vairs nespēj pat tēva - dibinātāja Andra Šķēles - atgriešanās. A. Šķēle, kas ne tikai valsti, bet arīdzan paša radīto partiju allaž uzskatījis un vadījis par uzņēmumu, nu sameklējis, ar ko apvienot paputējušo biznesu.
LPP/LC un sevi par tautas kustību nez kādēļ pasludinājusī organizācija Par labu Latviju, kuras vadītājs Andrejs Ēķis kopā ar A. Šķēles finanšu konsultantu Hariju Krongornu sēž uz apsūdzēto sola digitalizācijas lietā, protams, ir dabiski A. Šķēles un TP sabiedrotie. Tie, kuru praktizēto metožu laiks patiesībā jau ir pagājis. Tie, kuriem ne pa kam negribas ar to samierināties. Tie, kuriem, līdzīgi kā Ievai Plaudei-Rēlingerei no Par labu Latviju, šķiet, ka TP ir pelnījusi cieņas apliecinājumus par «savu ieguldījumu Latvijas politiskās kultūras» izveidē. Tie, kuriem nepavisam netīk doma, ka politiskā kultūra, kuras stūrakmeņi ir administratīvo resursu izmantošana, nelegāli maksājumi politiskajām partijām, «sarunātas» uzvaras publiskajos iepirkumos, valsts uzņēmumu pārvēršana par partijām pietuvinātu personu maku pildītājiem un «savējo» bīdīšana visos iespējamos amatos, ir ieslaukāma vēstures mēslainē.
Vienā ziņā I. Plaudei-Rēlingerei ir taisnība. Proti, šādas politiskās kultūras izveidē TP loma nudien ir nenovērtējama. Taču nu jau krietni pasen vairākumam iedzīvotāju šāda politiskā kultūra ir līdz kaklam. Tieši tādēļ TP un LPP/LC reitingi ir tik zemi, tieši tādēļ A. Šķēle un viņa reizināmais Ainārs Šlesers ir tikuši pie vietām uz Latvijas nepopulārāko politiķu «goda» pjedestāla. Tieši tādēļ jau pērnā gada pašvaldību un Eiropas Parlamenta vēlēšanās TP zaudēja pārstāvniecību gan Rīgas domē, gan Eiroparlamentā.
Jā, TP un LPP/LC rindās ir atrodami arī krietni cilvēki, taču viņiem šajās partijās nav nekādas teikšanas. Tas, ka TP pēc pārreģistrācijas zaudējusi vairāk nekā ceturtdaļu biedru, ir tikai vēl viena pazīme par savulaik tik varenās partijas agoniju. TP, protams, nemainīsies pat tad, ja tai, pieķeroties pie uzņēmēju un A. Šlesera salmiņa, kaut kā izdosies tomēr iekļūt nākamajā Saeimā. Pat saulainajā sestdienā, publicējušies Dailes teātrī, TP biedri tā īsti nespēja paskatīties patiesībai acīs un saprast, ka viņus pazudinājusi pašu rūpīgi lolotā politiskā kultūra. Paši vainīgi tikai nedaudz, tik izbijušā partijas priekšsēža Aigara Kalvīša izdabāšana prasībām pēc lielākām algām un pensijām, koalīcija ar JL esot drusku iegriezusi... Bet pamatā visās TP un arī Latvijas nelaimēs it kā esot vainojami tie citi - politiskie konkurenti un plašsaziņas līdzekļi, kas to vien protot, kā nomelnot, apmelot, spiest, skatīties uz pirkstiem un meklēt blusas TP kažokā.
Šķēle gan ir nasks runāt par «komandu, kura spēj objektīvi analizēt savas kļūdas, spēj operatīvi nomainīt spēlētāju, ja tas nepieciešams, arī daļu komandas, kura galu galā prot saviem veterāniem arī pateikt - tagad pienācis laiks ar cieņu pensionēties». Taču tikai vārdos, jo darbos A. Šķēle pensionēties negrasās. Darbos TP ķeras pie katra salmiņa, nekaunas klaji populistisku solījumu un iebīda Vinetu Muižnieci Satversmes tiesas tiesneša amatā.
Tieši uz šiem darbiem vajadzētu skatīties tiem uzticības kredītu izsniedzējiem, kas vēl pieļauj domu ar savu balsi dot TP un tās sabiedrotajiem iespēju vēl četrus gadus īstenot savu biznesa plānu. Skatīties un aizdomāties par iemesliem, kādēļ TP, LPP/LC un «parlablatviešiem» ir tik svarīgi noturēties pie varas, nezaudēt ietekmi. Varbūt atbilde ir tā, ka vēl jau palicis šis tad privatizējams? Vēl jau gana daudz dažādu infrastruktūras objektu jāuzceļ. Vēl jau šādi tādi likumi un Ministru kabineta noteikumi būtu jāpieņem, lai nostiprinātos dažās biznesa nišās vai radītu kādas jaunas. Vēl jau Valsts kasē ir vairāk nekā miljards latu, kas kalpo kā likviditātes spilvens. A. Šķēles un A. Šlesera publiskajā retorikā jau izskanējis, ka šī nauda būtu jānovirza ekonomikas sildīšanai, un varam tikai minēt, kuri tad būtu tie sildītāji.
Visticamāk, tāpēc viņi vienojas un apvienojas, zinot, ka pietiks pārrāpties 5% barjerai, lai pavērtos reālas izredzes iekļūt nākamajā valdībā kopā ar Saskaņu un ZZS un tad ievirzīt notikumus sev labvēlīgā gultnē. Izbijuši smagsvari tik viegli nepadodas, tie cīnās ar zobiem un nagiem. Viņi nav izvēlīgi nedz partneru, nedz metožu ziņā. Jo viņiem ir ko zaudēt.