Oktobra sākumā VARAM nāca klajā ar jaunu atkritumu apsaimniekošanas plānu nākamajiem astoņiem gadiem. Tajā iecerēti pasākumi, lai novērstu atkritumu rašanos, tos vairāk otrreizēji izmantojot, pārstrādājot un iespējami mazāk noglabājot. Ministrs Edmunds Sprūdžs (RP), nododot plānu sabiedriskajai apspriešanai, atzīmēja, ka būtiski ir mainīt pieeju atkritumu apsaimniekošanai kopumā, apzinoties tos kā resursus, ko iespējams ekonomiski efektīvi otrreizēji pārstrādāt. Plāna sabiedriskā apspriešana ilgs līdz 21. novembrim, tomēr jau tagad VARAM ir saņēmusi vairāk nekā simt priekšlikumu.
Atsakoties no reģionālo atkritumu apsaimniekošanas plāniem kā atsevišķa dokumenta, ministrija norāda uz pārāk lielu šādu dokumentu skaitu, mazefektīvu un lēnu sistēmu, kā arī pārāk lielu detalizāciju. Reģionālais griezums gan joprojām pastāvēs kā valsts plāna sastāvdaļa. Kritiski uz šādām pārmaiņām raugās pašvaldības. «Ja valsts atsakās no reģionālajām programmām, tādā gadījumā katra reģiona analīze ir jāieliek šajā plānā. Reģioni ir ļoti atšķirīgi - katrā ir sava situācija, un uz katras guļ milzīgais kredītportfelis. Katrā reģionā jābūt tipveida līgumam, kurā ir ietverti visi uzdevumi esošajam operatoram,» uzsver Latvijas Lielo pilsētu asociācijas padomnieks Māris Kučinskis. Pašreizējā plāna redakcijā tas neesot pietiekami izdarīts. Arī Latvijas Atkritumu asociācija pauda nepieciešamību vairāk strādāt reģionu griezumā, jo Latvijā jau izveidotā sistēma ir balstīta tieši uz reģioniem.
VARAM valsts sekretāra vietnieks Jurijs Spiridonovs solīja papildināt plānu ar lielāku skatījumu par reģioniem. Tāpat viņš akcentēja pašvaldību iespējas apvienoties, lai nodrošinātu pakalpojumu. «Mūsu pozīcija, ka reģionālajiem atkritumu centriem jābūt brīvprātīgiem veidojumiem. Tas būs pašvaldības brīvi izvēlēts veids, kā apvienoties un sagatavoties dažādu jautājumu risināšanā. Jau šogad pašvaldības ir apvienojušās, lai izvēlētos kopīgo atkritumu apsaimniekotāju. Mūsu skatījumā tas ir pozitīvi,» skaidro J. Spiridonovs.
VARAM arī uzsver, ka atkritumu apsaimniekošanas sistēmas darbības efektivitāte ir lielā mērā atkarīga no nosacījumiem, kas paredzēti pašvaldību noslēgtajā līgumā ar apsaimniekotāju. Vairākos pašvaldību noslēgtajos līgumos apsaimniekotājiem noteiktas plašas tiesības, savukārt pašvaldībām nav paredzētas vai nav īstenojamas. Šo situāciju varētu risināt ar tipveida līgumu veidošanu. Arī Latvijas Pašvaldību savienības sagatavotajos priekšlikumos norādīts, ka katra reģiona ietvaros vajadzētu būt vienotiem saistošajiem noteikumiem, jo citādi tiek veicināta sadrumstalošanās. Tajos jābūt vienotām prasībām attiecībā pret pakalpojuma sniedzēju, gan arī atkritumu radītāju.
Šodien valsts sekretāru sanāksmē iecerēts skatīt noteikumu projektu, kas paredz līdz 2014. gada beigām pašvaldību administratīvajās teritorijās ieviest dalītās atkritumu savākšanas sistēmas četrās kategorijās.