gada 29. oktobra līdz 2010. gada 3. februārim Ilmārs Poikāns jeb tautā plašāk pazīstamais Neo netraucēti varējis lejupielādēt vairāk nekā septiņus miljonus dažādu dokumentu no minētās sistēmas. Gada sākumā asu nosodījumu VID par nespēju nodrošināt pienācīgu uzticēto datu glabāšanu izteica vairāki uzņēmēji, taču tagad kaislības ir norimušas un visi uzskata, ka soda mērs ir samērīgs.
Priekšā gan vēl paša I. Poikāns lieta. «Būtu labi, ja lēmums par kriminālprocesu tiktu pieņemts pirms vēlēšanām, lai politiskajiem spēkiem nebūtu iespēju aģitējot manipulēt ar to,» sarunā ar Dienu saka viņš pats.
Negatīvu seku nebija
Negatīvu seku noplūdei nav, tādēļ bargākus sodus nevajag - šāds viedoklis valda starp uzņēmējiem, kuri gada sākumā pauda sašutumu par informācijas noplūdi VID EDS, apzināja pašu iesniegtās informācijas no-plūdes riskus un gaidīja, kas notiks tālāk.
«Ja konkurentu rīcībā nonāktu dati par mūsu darbinieku atalgojuma sistēmu un līmeņiem, iespējams, sāktos vērtīgāko kadru pārvilināšana,» uz informācijas noplūdes galveno risku norādīja Rimi Latvia sabiedrisko attiecību speciāliste Zane Eniņa. Taču šādas bažas nepiepildījās, nekādas negatīvas sekas uzņēmumam nebija, tādēļ veikalu tīkla vadība vērtēt VID atbildīgo amatpersonu disciplinārsoda samērību atturas. Februāra vidū Z. Eniņa uzņēmuma vārdā pauda nosodījumu VID atbildīgajiem darbiniekiem par to, ka tie nav spējuši aizsargāt uzticētos datus, tādējādi graujot uzticību valsts iestādēm.
Līdzīgs viedoklis ir arī uzņēmuma Seda ražošanas direktoram Andim Gredzenam un Jūras medicīnas centra vadītājam Jānim Birkam. «Šāda informācijas noplūde valsts iestādēs nav pieļaujama, taču šoreiz var pievērt acis - nekādas sekas šai darbinieku nolaidībai nebija,» sacīja A. Gredzens, kurš februārī datu noplūdi sauca par katastrofu. Līdz ar to arī viņš atzīst, ka VID amatpersonām piemērotais soda mērs ir atbilstošs nodarījumam.
Savukārt J. Birks norāda, ka datu noplūdei, gluži kā medaļai, ir divas puses: «No vienas, - sabiedrībā ir risinājušās diskusijas par atklātību, kas veicināja caurspīdību valsts pārvaldes darbībā. No otras, - konkrētās amatpersonas bija atbildīgas par uzticēto datu glabāšanu un par pienākumu nepildīšanu sods tām bija jāsaņem.» Viņš norāda, ka sabiedrība rezultātā ir tikai ieguvēja, tādēļ bargāks sods atbildīgajiem nebūtu jāpiemēro, arī ieturētie procenti no «apgrieztajām» algām esot diezgan sāpīgi.
Soda arī ziņotāju
Bez IP vadītājas un viņas vietniekiem, disciplināri sodīti vēl četri minētās struktūras darbinieki - viņiem izteikts rājiens.
Pats I. Poikāns komentēt VID piemēroto soda mēru nevēlējās, taču vērsa uzmanību uz to, ka vēl joprojām nav skaidrs, kādas sankcijas tiks vērstas pret «caurumainās» programmas izstrādātāju un uzraudzītāju - kompāniju Exigen, kā arī EDS auditoriem.
«Vai nebūs tā, ka nepilnīgas programmas izstrādātājiem vienīgais soda mērs būs pašu kauna sajūta?» Uz šo I. Poikāna retorisko jautājumu neatbildēja arī Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību biroja priekšniece Ieva Rekšņa, norādot, ka publiskojamu datu kriminālprocesā par EDS datu noplūdi šobrīd nav. Tāpat I. Poikānam neadekvāti liekas disciplināri sodīt kādu VID IP speciālistu, kurš vēl pērnā gada 9. novembrī pirmo reizi un šī gada 4. februārī atkārtoti ziņoja Exigen par EDS programmas traucējumiem, lai arī nezināja to iemeslu.
Šo informāciju apstiprināja VID Komunikāciju daļas speciāliste Evita Mamaja. Viņa paskaidroja, ka sodītais tiešām pirmo reizi informējis par kļūdu programmā vēl 9. novembrī, taču Exigen tobrīd bijis noslogots ar VID datorprogrammu pielāgošanu nodokļu sistēmas izmaiņām, tādēļ lūdza atļauju pagarināt ziņojuma izskatīšanas laiku. VID to neliedza, un minētais darbinieks atkārtoti par sistēmas traucējumiem informēja tikai šī gada 4. februārī. Exigen nekavējoties reaģēja, konstatēja datu noplūdi, novērsa programmas trūkumus, un jau 11. februārī policijā tika uzsākts kriminālprocess par ielaušanos sistēmā un datu publiskošanu.
«Speciālisti atzina, ka nav jābūt informātikas guru, lai saprastu, ka notikušais nav vienkārši kļūda sistēmā, bet daudz nopietnāka problēma, tādēļ ar rājienu sodīts arī ziņojumu autors,» norādīja E. Mamaja, lai arī neliedza - darbinieks pats nevarēja novērst problēmu, tas bijis Exigen kompetencē un pienākumos. Minētā kompānija turpina sniegt IT pakalpojumus VID un, kā atzina E. Mamaja, šīs līgumsaistības pārskatīt nav plānots - «caurumainā» programma vien tam nevar būt par iemeslu.
Datora nav
Saistībā ar paša I. Poikāna atbildību policija vēl turpina izmeklēšanu. Diena jau ziņojusi, ka tas, vai lieta nonāks tiesā, lielā mērā būs atkarīgs no tā, kā tiesībsargi traktēs datu ieguvi, ir vai nav bijusi «ielaušanās» VID pro-grammā.
I. Poikāns atzīst, ka policija viņam jau divus mēnešus ir likusi mieru un šajā laika periodā viņam nav nekādas informācijas par kriminālprocesa virzību. Bažas rada tikai tas, ka divu mēnešu laikā nav pabeigta ekspertīze nevienam no izņemtajiem datoriem, datu nesējiem un pat telefonam, kas joprojām nav atdoti saimniekam. «Datoram tiek veiktas dažādas kibertehniskās ekspertīzes un pēc ekspertu slēdzienu saņemšanas Poikāna kungs - kā kriminālprocesā iesaistītā persona - tiks informēts par iespējām saņemt datoru,» lakoniska ir policijas pārstāve I. Rekšņa.
Pēc visa notikušā I. Poikāns norāda, ka viņa sabiedriskajai dzīvei ir cita kvalitāte. «Iepazīstos un komunicēju ar daudz jauniem cilvēkiem, strādāju pie dažādiem projektiem un domāju, kā mums visiem dzīvi padarīt labāku,» norāda I. Poikāns. Pēdējo mēnešu laikā viņš esot apliecinājis sev un apkārtējiem: arī viens var būt karotājs. «Es tam pats līdz galam neticēju, taču šis gadījums to apliecināja,» tā esot vērtīgākā pēdējā pusgada atziņa.