Šogad paveicies
Kaspars jau sesto gadu strādā par glābēju Bulduros. Glābēja ikdiena nebūt neesot tikai glābt tos, kuri iepeldējuši jūrā par tālu vai, kunga prātā būdami, pārvērtējuši spēkus un paši nevar tikt krastā. Regulāri pludmalē nākoties meklēt arī noklīdušus bērnus un palīdzēt saulē apdegušajiem. Šovasar, par laimi, tieši to, nevis glābt slīkstošos nākoties visbiežāk.
Šovasar glābējiem bieži nākas palīdzēt vecākiem cilvēkiem, kam pēc cepināšanās saulē rodas sirds problēmas. Taču vislielākās galvassāpes sagādājot iedzēruši peldētāji, ar kuriem jūras straumes nereti izstrādā jokus. Glābējs stāsta, ka bieži vien alkohola reibumā ieiet peldēties divi draugi un straume katru aiznes uz savu pusi. Viens ierauga, ka drauga ūdenī vairs nav un skrien uz glābšanas staciju ziņot. Vienība tiek aizsūtīta uz notikuma vietu, bet tikmēr no otras puses glābšanas stacijai pieskrien it kā pazudušais draugs un arī saka, ka pazudis viņa draugs. «Tad saucam vienību atpakaļ un saliekam draugu komplektu atkal kopā,» smejoties teic Kaspars.
Jautāts, kā glābēji spēj saskatīt, kuram ūdenī nepieciešama palīdzība, Kaspars teic: «Esmu pietiekami daudz laika pavadījis pie jūras, lai spētu atšķirt, kurš ūdenī vienkārši ākstās, bet kuram nepieciešama palīdzība.»
Muļķīšu netrūkst
Cilvēki kļuvuši bezatbildīgāki - iet peldēt alkohola reibumā, lec no tiltu margām nepazīstamās ūdenstilpēs, cenšas pazīmēties citu priekšā. Glābējs ironiski šo cilvēku grupu sauc par dabisko atlasi, jo tieši viņi visbiežāk gūst smagas traumas vai aiziet bojā.
Kaspars pārliecināts, ka cilvēki no citu kļūdām nemācās. Viņi noskatās ziņas, redz, ka cilvēki slīkst, bet tik un tā paši dodas peldēt alkohola reibumā, un noslīkušo skaits aug. «Kāpēc, zinot, ka alkohola reibumā peldēt ir bīstami, cilvēki to vienalga dara?» glābējs ir neizpratnē.
Bērni un lapsenes
Nedēļas nogalēs, kad pludmale ir pilna, bērni zūd biežāk nekā atpūtnieku mantas. Atliek vien mammai uz pusminūti ieiet kabīnē pārģērbties, un bērns jau ir nozudis. «Viņš ierauga ko interesantu, piemēram, putnu, un aizskrien pakaļ,» tipiskāko pazušanas situāciju ieskicē glābējs. Vecākiem, iznākot no kabīnes un neatrodot bērnu, uzreiz sākas panika. Tādos brīžos glābēji kopā ar vecākiem kāpjot uz glābšanas stacijas jumta, no kura labāk viss pārredzams. Nereti bērns atrodas tikai pāris metru no vietas, kur bijis atstāts. Bieži vien pludmalē nākas kādam ko aizrādīt. «Cilvēki gan parasti ir pretimnākoši un par pārkāpumiem atvainojas, bet, ja nu tomēr kāds grib meklēt savu taisnību, iesaistām municipālo policiju, kas visu nokārto pēc protokola.»
Arī lapsenes pludmalē sagādā raizes. «Daudzi, ejot peldēt, atstāj atvērtas pudeles ar saldiem dzērieniem, un tajās salido insekti, kas cilvēkus sakož,» stāsta Kaspars. Glābējs novērojis, ka šovasar cilvēkiem pēc kodumiem rodas alerģiskas reakcijas, kādu agrāk nav bijis.