Beidzamajā laikā piedzīvotie ekonomiski spiedīgie apstākļi, Krievijas masu informācijas līdzekļu ietekme uz Latvijas informatīvo telpu, pēdējos gados vērojamie aizvien aktīvākie centieni apšaubīt Latvijas okupācijas faktu, kas kulminējuši ar atzinumu par izsūtīšanu kā gluži derīgu pasākumu, - neizraisa pārsteigumu par SKDS veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultātu, kas uzrādījis augstu neticību neatkarīgas nacionālas Latvijas valsts pastāvēšanai.
Jautājums, kas gan šiem 42% valsts iemītnieku liek tā uzskatīt, noteikti būtu padziļināta pētījuma vērts. Protams, minot šo augsto skaitli, jānorāda, ka optimistiski domājošo skaits ir par 4% lielāks. Tātad gandrīz vai divas valstis vienā - viena ar cerīgu skatu rītdienā un ticībā pašu spējām vērst to vēl labāku - un otra, kas joprojām gremdējas atmiņās par izjukušo laimi PSRS veidolā. Tā liek domāt tas, ka šī pati aptauja uzrāda, ka 54% Latvijas iedzīvotāju 20 gadus pēc neatkarības atjaunošanas uzskata, ka „Latvijai PSRS sastāvā patiesībā klājies gluži labi".
Šāda viedokļa veidošanos gribētos saprast un pajautāt, kādas pamata tiesības bija pieejamas PSRS un kādas šobrīd Latvijā. Vai tagad nav iespējams brīvi paust savu viedokli - diemžēl bieži vien pat Latvijas valstij klaji naidīgu (daudzās valstīs tas vienkārši nav iespējams) - vai brīvi ceļot pāri valsts robežām, baudīt netraucētu pieeju informācijai, iegūt izglītību un visbeidzot - dzīvot drošībā?
Vajadzētu atcerēties, ka atjaunotā Latvijas valsts divās desmitgadēs ir izlietojusi daudz enerģijas, lai ikkatrs būtu drošs par sevi un ģimeni. Atšķirībā no padomju laikiem, tagad uz bīstamām misijām - kā iepriekš Irākā, tagad Afganistānā - brauc tikai valsts pilsoņi, turklāt brīvprātīgi. Pārējiem to vajadzētu novērtēt. Valstīs, kur beidzamās desmitgades bijušas nemierīgākas, mieru spēj novērtēt. Negatīvā noskaņojuma plašais mērogs liek atcerēties parunu, ka paēdušam taksim pat tauki rūgti.
Kopumā SKDS veiktā aptauja apliecina lielas Latvijas iedzīvotāju daļas neticību sev. Pašnovērtējums ir pagalam kritisks, jo gandrīz 80% aptaujāto norādījuši, ka uzskata Latviju par otrās šķiras valsti Eiropas Savienībā un atraduši izeju - pretim Krievijai un citām ar kurināmo bagātām NVS valstīm. Tā vēlētos 64%. Tā ir ilūzija, ka Latvijai sadarbība ar tehnoloģiski atpalikušām autoritāri pārvaldītām valstīm varētu dot lielākus plusus kā atrašanās ES.
Nepieciešams arī norādīt uz vēl vienu populāru viedokli - vairāk kā 50% iedzīvotāju atbalsta varas nodošanu vienai ar plašām pilnvarām apveltītai personai. Ārkārtēji bīstams viedoklis - vai tomēr nebūtu labāk pamanīt daļu valsts sevī un tūlīt veikt uzlabojumus?