Faktiski darbs pie budžeta izstrādes iesākās, pirms tika ievēlēta jaunā Saeima, - ar Finanšu ministriju mēs parakstījām nodokļu politikas stratēģiju līdz 2014. gadam, kurā tika noteiktas sarkanās līnijas attiecībā uz nodokļiem. Vienojāmies, ka nodokļi netiks celti. Vērtējot budžeta izstrādi, ar gandarījumu varam teikt, ka - vismaz lielajās nodokļu grupās - nodokļi netiek aiztikti. Tādā ziņā budžeta izstrāde ir bijusi bez nepatīkamiem pārsteigumiem, ka varētu tikt paaugstināts kāds nodoklis vai atceltas nodokļu atlaides, un tas ir pozitīvi. Mums bija iespēja piedalīties arī valdības slēgtajās sēdēs, kur tika skatīti budžeta jautājumi. Tomēr pamatā tur runātāji bija ministrijas, kas aizstāvēja savus budžetus, savus bāzes izdevumus. Mēs bijām vairāk novērotāja statusā, bet tajā pašā laikā mēs piedalījāmies reformu vadības grupā, kas tika speciāli sasaukta, lai diskutētu par papildu konsolidācijas pasākumiem. Faktiski reformu vadības grupā mēs pirmie uzzinājām par papildu konsolidācijas pasākumiem un arī varējām paust savu viedokli. Mūsu viedoklis kopumā ir tāds, ka šis budžets nav briesmīgākais, ko varēja sagaidīt, ja mēs skatāmies iepriekšējos gadus, kad diezgan būtiski tika celti nodokļi.
Vai ir tādi jautājumi saistībā ar nākamā gada budžetu, kas rada stresu uzņēmējiem - LTRK biedriem?
Ja skatāmies kameras biedru intereses un perspektīvas, viena no pozīcijām, kas konsolidācijas kontekstā uztrauc, ir priekšlikums dubultot finanšu stabilitātes nodevu.
Pēc būtības tas būs slogs kredītiestādēm, bet, ņemot vērā, ka kredītiestādes pašlaik pašas konsolidē savus resursus, - arī kredītu izsniegšanā - tad finanšu stabilitātes nodevas dubultošana var netieši ietekmēt uzņēmēju iespējas saņemt lētākus un pieejamākus kredītus. No šīs nodevas valsts plāno iekasēt 2,2 miljonus latu - tas nav daudz, bet tā tomēr ir atkāpīte, ja ņem vērā, ka valsts solīja, ka nodokļi netiks celti. Jā, šī gan ir nodeva, bet tomēr.
Privātpersonas un pašvaldības satrauc nekustamā īpašuma nodoklis. Vai tas satrauc arī uzņēmējus?
Šajā jautājumā uzņēmēji būtiskus riskus neredz - tas, ka nekustamā īpašuma nodokļa reforma, kas tiks sākta 2012. gadā, varētu būtiski ietekmēt uzņēmējus. Tādā ziņā mums nav indikāciju, ka uzņēmēji būtu bijuši satraukti.
Vai Latvijas uzņēmēji šodien izjūt, ka būtu sācies otrais krīzes vilnis?
Ja skatāmies statistikas datus, tad krīzes otrais vilnis vēl nav jūtams. Mēs to varam spriest pēc eksporta datiem un tirdzniecības apjomu vērtējošiem datiem. Lai gan, protams, uzņēmēji ir informēti par iespējamo otro krīzes vilni un tam gatavojas. Tas nozīmē, ka jebkurā gadījumā, lai arī būs otrais krīzes vilnis, mūsu uzņēmēji būs jau tam krietni sagatavotāki nekā tad, kad bija pirmais krīzes vilnis. Pozitīvs ir fakts, ka mūsu eksporta grozs ir krietni diversificētāks atšķirībā no tā, kāds tas bija pirms diviem gadiem. Ir mainījusies eksporta struktūra pa valstīm, un arī ir mainījusies eksporta struktūra produktu grupās. Nav ne tuvu tā, ka mums būtu viens produkts, viens lielais klients un viena valsts, uz kuru eksportējam. Eksporta struktūra ir diezgan sadrumstalota. Tā ir pozitīva tendence, ko atzīst arī ārvalstu eksperti, runājot tieši pa Latviju, - ja arī būs otrais krīzes vilnis, tad mēs to pārvarēsim krietni vieglāk, nekā tas bija pirmā krīzes viļņa laikā.
Vai LTRK biedri ir pauduši bažas, ka viņu uzņēmējdarbības projektu attīstību kavē banku kredītu pieejamības samazināšanās?
Visvairāk šāda veida satraukums tika pausts 2008./2009./2010. gadā, kad tā bija pilnīgi jauna pieredze, kas nāca no banku puses.
Uzņēmēji bija pieraduši saņemt kredītus viegli - faktiski bieži vien pat bez nodrošinājuma, vai arī kredīta piešķiršana tika balstīta tikai uz nodrošinājumiem, nevis kapitāla plūsmām. Un tad uzņēmēji saskārās ar pilnīgi kaut ko jaunu - ar banku attieksmes maiņu. 2008. un 2009. gadā tā tiešām bija viena no aktuālākajām lietām, par kuru arī tirdzniecības rūpniecības kamerā te klātienē uz vietas ļoti sašuta uzņēmēji. Mēs tikāmies ar bankām, runājām par to, lai varētu panākt labvēlīgākus nosacījumus kredītu izsniegšanai.
Šobrīd uzņēmēji ir jau pieņēmuši šo spēli no banku puses. Viņi ir informēti par banku kreditēšanas nosacījumu maiņu. Pašreiz tiek runāts ne tik daudz par attieksmes maiņu no banku puses, bet drīzāk, ko darīt tiem uzņēmējiem, kuri nekvalificējas bankas kredītu saņemšanai. Šeit ir runa jau par attīstības bankas izveides nepieciešamību, kas nosegtu to uzņēmēju loka vajadzības, kuri nekvalificējas bankas kredītu saņemšanai. Piemēram, paši mazākie uzņēmēji, mikrouzņēmumi vai tie uzņēmēji, kuri ir jaunie komercdarbības sācēji. Jo bankas labprātāk sadarbojas ar jau esošiem uzņēmējiem. LTRK ir deleģējusi arī savu pārstāvi Attīstības bankas konsultatīvajai padomei, un mēs izstrādāsim principus, kā nākotnē vajadzētu strādāt attīstības bankai, kādām vajadzētu būt attīstības programmām, lai tās būtu pietiekami interesantas, bet galvenais - pieejamas uzņēmējiem.
Kuras ir tās banku prasības, par kurām uzņēmēji sūdzas kā par pārāk bargām?
Uzņēmēji parasti sūdzas par prasību nodrošināt personīgo galvojumu, un tā ir visai izplatīta prakse. Agrāk pilnīgi pietika ar nodrošinājumu, lai saņemtu kredītu, tagad bankas vērtē kapitāla plūsmas, kas vēl vairāk ierobežo tieši jauno komersantu iespējas saņemt kredītus bankās.