Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis uz to atbild, ka galīgais lēmums tiks pieņemts pēc visu argumentu uzklausīšanas, tomēr šos abus sektorus kopumā pārstāvot krietni mazāks cilvēku skaits nekā šobrīd vienā departamentā apvienoto profesionālās un vispārējās izglītības jomu.
Latvijas Rektoru padomes juriskonsults Jānis Bernāts Saeimas atbildīgās komisijas sēdē otrdien pauda bažas, ka pēc apvienošanas augstākās izglītības jautājumi varot pazust «kaut kur nodaļas līmenī, es atvainojos, kaut kur izglītības ministrijas kaktā». Viņš pauda, ka patlaban saistībā ar notiekošo augstākās izglītības izvērtēšanu un gaidāmo zinātnes vētīšanu esot nepaveikti darbi, tādēļ šis neesot piemērots brīdis departamentu apvienošanai. «Rektoru padomes priekšsēdētāju reorganizācija neuztrauc kā tāda. Departaments ir darbojies gan kopā, gan atsevišķi, bet jautājums ir par to, vai šis ir īstais laiks,» šaubās padomes pārstāvis. «Ļoti svarīgi ir tas, ka ir sadarbības partneris. Mūsu sadarbības partneris ir konkrētais departaments. Protams, ne jau valsts sekretārs, vietnieks vai ministrs katru dienu var būt sadarbībā un dialogā,» viņam pievienojās LSA prezidents E. Ratnieks. Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāve Anita Līce uzskata, ka ieplānotā «resursu optimizācija un struktūras reformas atbilst labas pārvaldības principiem».
«Izglītības un zinātnes darbībai augstskolās jābūt organiski cieši saistītām. Mums ir tā, ka ir citi spēlētāji, kuri piedalās sektora pārvaldībā, kuriem ir savas funkcijas un vēl tās dublē, arī ministrijas struktūra nelikās saprātīga. Treškārt, es ļoti gribētu aicināt cilvēkus saprast, ka runa ir par salīdzinoši nelielu sektoru. Salīdziniet vispārējās un profesionālās izglītības departamentu, kur subjekti ir aptuveni 200 tūkstoši skolnieku un vēl 30 tūkstoši pedagogu, ar augstākās izglītības un zinātnes. Tas ir uz pusi mazāks sektors,» departamentu apvienošanas ieceri pamato R. Ķīlis. Vienlaikus viņš norāda, ka tas esot tikai piedāvājums un pirms lēmuma pieņemšanas visi darbinieki tikšot uzklausīti. Plānots, ka reorganizācijas ietvaros paredzētā darbinieku izvērtēšana, kurā viens no būtiskiem kritērijiem būs svešvalodu zināšanas, beigsies martā, savukārt reorganizētā ministrijas struktūra būs no aprīļa.