Austrumos vajag pašiem
Pasaules Enerģētikas padomes Latvijas Nacionālās komitejas loceklis Ilmārs Stuklis norāda, ka, līdzīgi kā Baltijas valstīs, Krievijā un Baltkrievijā liela daļa elektroenerģijas ražošanas risinājumu ir jau samērā veci, darbojas ar fosilo kurināmo, un tiem ātrāk vai vēlāk būs nepieciešama nomaiņa. Tāpēc topošā Ostrovecas AES (Baltkrievijā) un arī topošā Ļeņingradas AES (Krievijā) nepieciešamas šo valstu iekšējā elektrības patēriņa segšanai nākotnē. Nav pamata domāt, ka to ražotā elektrība tiešā veidā noteiks Krievijas elektrības eksporta politiku, un to ietekme uz Baltijas valstīm būs tikai pastarpināta. «Protams, viss, kas notiek Baltijas valstu, Krievijas un Baltkrievijas kopīgajā pārvades sistēmas lokā, tehniski mūs skar, tomēr no cenu viedokļa šiem ražotājiem jebkurā gadījumā būs jākonkurē ar piegādēm no Skandināvijas,» skaidro I. Stuklis, piebilstot, ka šobrīd sastingušais Kaļiņingradas AES projekts jāvērtē atsevišķi - tā realizācija bez starpvalstu savienojumu uzbūvēšanas nebūs iespējama, jo reģionā nav pietiekami liela elektrības patēriņa.
Savukārt a/s Latvenergo ražošanas direktors Māris Kuņickis norāda, ka Baltijas un kaimiņvalstu energosistēmas darbības principu dēļ iespējas piegādāt elektroenerģiju no Ostrovecas AES ir ļoti ierobežotas. Arī Ļeņingradas AES jaunie energobloki tiešā veidā Baltijas apgādi neskar, jo piegādes no Krievijas jau šobrīd Krievijas-Igaunijas un Igaunijas-Latvijas starpsavienojumu kapacitātes dēļ ir ierobežotas. Turklāt jebkurā gadījumā elektrība no jaunajām elektrostacijām Baltijas valstī var tikt pārdota tikai par cenu, kādā ir Nord Pool Spot biržas Latvijas apgabalā. Latvenergo pārstāvis vēl uzsver, ka Latvijai ir nozīmīgs arī topošo Krievijas un Baltkrievijas elektrostaciju kodoldrošības aspekts, jo tās atrodas Latvijas teritorijas tiešā tuvumā.
Kaimiņvalsts Lietuva tikmēr neslēpj nodomus likt šķēršļus topošajai Baltkrievijas AES un jau iesniegusi oficiālu protestu par to, ka atbildīgās Baltkrievijas iestādes ieplānotajai AES izsniegušas licenci. Portāls Balsas.lt norāda, ka Lietuva vēstulē Baltkrievijai pārmetusi, ka Baltkrievija nav ievērojusi ANO konvencijas par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā prasības, jo nav veikusi projekta saskaņošanu ar Lietuvu. Jāatgādina, ka ar līdzīgu argumentāciju, pārmetot Lietuvas vides aizsardzības interešu neievērošanu, Lietuva protestēja arī pret Kaļiņingradas AES celtniecību un arī oficiāli deklarēja, ka nepiekritīs AES nepieciešamo jauno starpvalstu savienojumu būvniecībai.
Polijai nāksies pasteigties
Arī pagaidām vēl tikai idejas līmenī eksistējošais Polijas un ilgstoši topošais Somijas kodolreaktors radikālas pārmaiņas reģiona energoapgādē neienesīs, prognozē eksperti. Kodolfiziķis, bijušais Salaspils kodolreaktora inženieris Valdis Gavars norāda, ka Somijas Olkiluoto AES topošā reaktora būvniecība ir pamatīgi aizkavējusies, kaut gan tajā izmantots principiāli jauns kodolreaktora modelis. Tomēr ir skaidrs, ka ātrāk vai vēlāk tas darbu sāks, un tam jau ir garantēts arī noieta tirgus - visticamāk, tā ražoto elektrību pirks AES uzņēmuma akcionāri vai arī tā tiks tirgota biržā un, visticamāk, ļoti būtisku iespaidu uz elektrības cenām Baltijā neatstās, prognozē I. Stuklis.
Savukārt Polijā, kur plāni par AES būvniecību ir aktuāli jau vairākus gadus, projekta realizāciju aizkavējusi Fukušimas AES avārija un arī iekšpolitiskās norises, skaidro V. Gavars. Polijai gan šis projekts nepieciešams, jo tās ražošanas jaudas, no kurām lielākā daļa ir jau vairākus desmitus gadu vecas, aizvien vairāk noveco un ir videi nedraudzīgas. Polijai nav daudz alternatīvu atomenerģijai, jo jau šobrīd tā saņem ne mazums pārmetumu par savu ogļu elektrostaciju radīto piesārņojumu. Tiesa, kā norāda Polijas energokompānija PGE Energia Jądrowa, cerības saņemt pirmo AES ražoto elektroenerģiju valstij ir ne ātrāk kā 2025. gadā.
Baltijā aktualitāte nezudīs
Lietuvas politiskajās kaislībās iestrēgušā Visaginas AES projekta nākotne, visticamāk, netaps skaidrāka arī šogad, jo Lietuvas premjers Aļģirds Butkevičs 17. oktobrī paziņojis, ka vēlas par projektu rīkot atkārtotu tautas referendumu. «Pērn notikusī tautas nobalsošana attiekusies uz iepriekšējās valdības piedāvāto projektu, bet tagad nosacījumi mainījušies un sabiedrības viedoklis jānoskaidro vēlreiz,» Lietuvas premjeru citē portāls Delfi.lt.
Diena jau rakstīja, ka pērn par Visaginas AES projekta nākotni konsultatīvajā referendumā, kas Lietuvā notika reizē ar Seima vēlēšanām un kurā piedalījās 52,58% vēlētāju, šo projektu atbalstīja tikai 34,09% no visiem balsotājiem, bet 62,68% iebilda pret jaunas AES celtniecību Lietuvā.
Tomēr Latvijas eksperti ir pārliecināti, ka, par spīti Lietuvā valdošajai neskaidrībai, pie Visaginas projekta ātrāk vai vēlāk nāksies atgriezties. Ņemot vērā faktu, ka energoapgādes avoti ir jādiversificē, jaunas jaudas nav prātīgi attīstīt uz fosilo resursu rēķina, savukārt atjaunojamo energoresursu izmaksas un saražojamie apjomi ir neapmierinoši, ilgtermiņā vērā ņemamas alternatīvas AES nav saskatāmas, norāda M. Kuņickis.
Atomenerģētikas attīstību Baltijā atbalsta arī Rīgas Tehniskās universitātes profesors Namejs Zeltiņš, kurš gan savos pētījumos to novērtējis kā potenciālu enerģijas ieguves avotu tikai pēc 2030. gada. Pēc viņa domām, Latvijā perspektīvi varētu būt tā sauktās ceturtās paaudzes kodolreaktori ar 400-600 megavatu jaudu, kuri ražotu ne tikai elektroenerģiju, bet arī siltumu un ūdeņradi, kas savukārt tiek uzskatīts par perspektīvu degvielu transporta sektoram nākotnē. N. Zeltiņa rīcībā esošās prognozes liecina, ka šo reaktoru izmaksas, līdzīgi kā šobrīd būvējamajiem lielākajiem reaktoriem, ir augstas - no 2076 līdz 3633 latiem par uzstādītās jaudas kilovatu.